Grozīto budžetu griezīs vēl

Valdība ārkārtas sēdē 1. jūnijā nu jau bez diskusijām vienojās iesniegt sagatavotos 2009. gada valsts budžeta grozījumus Saeimā. Grozījumi paredz valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta) ieņēmumus 3984,8 miljonu latu, izdevumus 5054,2 miljonu latu apmērā. Grozījumos valsts budžetā plānots 8,2% deficīts, pašvaldību budžetā - 1% no iekšzemes kopprodukta.

Valsts pagaidām dzīvo ar budžetu, kurā deficīts ir 705,7 miljoni latu jeb 4,7% no IKP, jo šā gada budžets tapa saskaņā ar prognozēm, ka Latvijas IKP šogad samazināsies par 5 procentiem. Valda Dombrovska valdība sākotnēji strādāja ar grozījumiem, lai nepārsniegtu 7% budžeta deficītu, pamatojoties uz prognozēto IKP kritumu 12,9% apmērā. Jaunākās prognozes liecina – IKP kritums sasniegs 18 procentus, un tas arī viesis korekcijas deficīta līmenī.

Valsts budžeta izdevumu mazināšanas iespējas valdībā tiks izskatītas arī pēc grozījumu projekta iesniegšanas Saeimā. Papildu priekšlikumus paredzēts iesniegt Saeimā pirms likumprojekta otrā lasījuma, informē Finanšu ministrija.

Budžeta grozījumi paredz ieņēmumu samazinājumu par 421,8 miljoniem latu. Valsts pamatbudžeta izdevumi samazināti par 138,4 miljoniem latu, bet speciālā budžeta izdevumi palielināti par 79,4 miljoniem latu. Tādejādi valsts konsolidētā budžeta izdevumu samazinājums ir 58,1 miljons latu. Reālais budžeta izdevumu samazinājums ir lielāks, jo vienlaikus par 79 miljoniem latu palielināti budžeta izdevumi Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai, valsts parāda apkalpošanai - par 100 miljoniem latu, sociālajiem pabalstiem - par 81,3 miljoniem latu, norāda Finanšu ministrija.

"Budžeta grozījumi paredz, ka valsts sektorā likvidēs 9454 amata vietas."

Valdības apstiprinātais grozījumu projekts paredz atlīdzības samazinājumu vidēji par 20%, pārējie izdevumi samazināti par 40 procentiem. Samazinājums rēķināts, par pamatu ņemot finansējumu 2009. gada pēdējiem sešiem mēnešiem. Netiek samazināti maksājumi Eiropas Kopienas budžetā, iemaksas NATO un ANO un citās starptautiskajās organizācijās, izdevumi valsts parāda apkalpošanai, maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, kā arī ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai paredzētie izdevumi.

Ar grozījumiem plānots piešķirt papildu finansējumu valsts galvojumiem 71 miljona latu apmērā “Parex bankai” mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas realizēšanai, 71 miljona latu apmērā Latvijas Hipotēku un zemes bankai uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanas atbalsta programmas realizācijai, šai bankai – arī 142 miljonu latu apmērā komercdarbības veicināšanas aizdevumiem.

Lielākie izdevumu samazinājumi paredzēti šādās ministrijās:

Valsts sektorā likvidēs gandrīz 10 tūkstošus amata vietu

Budžeta grozījumi paredz, ka valsts sektorā likvidēs 9454 amata vietas. Pašreiz valsts pārvaldē ir 79 408 amata vietas, to skaitu samazinās līdz 69 954.

Vislielākais samazinājums būs Izglītības un zinātnes ministrijas iestādēs - tajās būs par 1979 amata vietām mazāk, patlaban šajā jomā ir 11 136 štata vietas. Finanšu ministrijā likvidēs 1303 amata vietas (no 6241), Iekšlietu ministrijā – 824 (no 18 575).

Zemkopības ministrijā paredzēts likvidēt 621, Veselības ministrijā - 579, Aizsardzības ministrijā - 426, Ekonomikas ministrijā - 224 amata vietas. Veselības ministrijai amata vietu skaits samazināts par 327 vietām, lai nodrošinātu atlīdzību samazinājumu, savukārt amatu vietu skaits palielināts par 906 vietām saistībā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidi un Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijas funkciju pārņemšanu.

Ārlietu ministrijā plānots likvidēt 108 vietas, Labklājības ministrijā - 166,55, Tieslietu ministrijā - 469, Vides ministrijā - 593, Kultūras ministrijā - 141, Valsts kontrolē - 34, Satiksmes ministrijā - 13, Augstākajā tiesā - 18, prokuratūrā - 30, Valsts prezidenta kancelejā – četras, Valsts kancelejā - 17 štata vietas.

Sabiedriskajā sektorā papildu ierobežojumi atlīdzībai

Grozījumi likumā par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009. gadā un likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu paredz papildu pasākumus atlīdzību ierobežošanai, kā arī vienotas likuma normas par atlīdzību visām valsts institūcijām.

Izmaiņas paredz, ka šogad valsts sektorā strādājošajiem netiek izmaksātas ne tikai prēmijas un naudas balvas, bet netiek veikta arī materiālā stimulēšana un maksāti atvaļinājuma pabalsti. Noteikts, ka prombūtnē esošu amatpersonu (darbinieku) vienlaikus var aizvietot ne vairāk kā viena amatpersona (darbinieks).

"ES vidēji nodokļu ieņēmumi 2007. gadā devuši 40,9% no IKP, Latvijā – 30,7 procentus."

Vienlaikus tiek paredzēts, ka nav samazināma par 270 latiem mazāka mēnešalga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem 2009. gadā atlaišanas pabalstu izmaksās tikai vienas mēnešalgas apmērā. Līdz šim atlaišanas pabalsts atbilstoši Darba likumam bija vienas līdz četru mēnešalgu apmērā atkarībā no darba stāža.

Saeimā noskaņojas ilgi runāt, bet skaitļos nejaukties

Saeima neveiks lielas izmaiņas valdības iesniegtajos budžeta grozījumos, otrdien intervijā Latvijas Radio sacīja Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Guntis Bērziņš, norādot, ka ir svarīgi budžetu pieņemt šajā brīdī, jo tas būs svarīgs signāls ārpasaulei - gan Starptautiskajam Valūtas fondam, gan analītiķiem, kas vēro Latviju un nosaka reitingus. G. Bērziņš spriež, ka viens no iemesliem, kādēļ Saeima lielas izmaiņas budžetā negrasās veikt, ir nesarežģīt ceļu uz tā pieņemšanu un iespējami ātrāk tikt pie nākamās starptautiskā aizdevuma daļas, lai vasarā neaptrūktu naudas.

Pirmajā lasījumā budžeta grozījumus parlaments plāno skatīt šonedēļ - 4. jūnijā. Komisijas vadītājs prognozēja, ka šī Saeimas sēde būs ļoti ilga. Otrajā, galīgajā lasījumā budžetu paredzēts skatīt 12. jūnijā, un, ja tas būs nepieciešams, to turpinās skatīt vēl pēc nedēļas.

Valdība apņēmusies pirms budžeta grozījumu izskatīšanas Saeimā otrajā lasījumā iesniegt priekšlikumus par papildu izdevumu samazināšanu, jo pašreiz budžetā paredzētais deficīts 9,2% apmērā no IKP ir riskants.

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji, kuri līdz 5. jūnijam uzturas Latvijā, ieplānojuši arī tikšanos ar atsevišķu ministriju pārstāvjiem, lai pārspriestu budžeta grozījumu izstrādes gaitu un strukturālo reformu procesu.

SVF un EK misija šajās nedēļās vērtē pārskata periodā paveikto ekonomikas stabilizācijas programmas īstenošanā, tostarp fiskālo politiku, finanšu sektora stabilizāciju un ekonomikas konkurētspējas uzlabošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas sēdē vakar finanšu ministrs Einars Repše atzina, ka pagaidām valdība vēl tikai risina sarunas ar starptautiskajiem donoriem, un tas galvenokārt balstīsies uz izdevumu samazināšanu un strukturālo reformu īstenošanu. “Ja parādīsim labu virzību uz priekšu, tad arī varēsim vienoties ar kreditoriem par precīziem skaitļiem [potenciāli pieļaujamo budžeta deficīta līmeni],” teica E. Repše un piebilda, ka pagaidām nevar nosaukt, kāds ir tas budžeta deficīta līmenis, līdz kuram būtu jāsamazina izdevumi, izklāsta BNS.

Latvijā nodokļu devums ekonomikai ceturtais zemākais ES

Latvijā nodokļu ieņēmumu devums ekonomikas attīstībā ir ceturtais zemākais Eiropas Savienības valstu vidū, liecina “Eurostat” dati, kas apkopoti par 2007. gadu, vēsta BNS.

Saskaņā ar tiem mūsu valstī nodokļu ieņēmumi nodrošināja 30,7% no IKP un bija krietni zem ES vidējā līmeņa. Vēl zemāks šis rādītājs bija tikai Lietuvā (30,2%), Rumānijā (30,1%) un Slovākijā (29,7%). Igaunijā nodokļu ieņēmumu īpatsvars sasniedza 33,2% no IKP. No ES jaunajām valstīm visaugstākā šī attiecība bija Kiprā, kur nodokļu ieņēmumi nodrošināja 41,6% no IKP.

Visas ES mērogā nodokļu ieņēmumi visvairāk sekmēja ekonomikas attīstību Dānijā un Zviedrijā, šajās valstīs nodrošinot attiecīgi 49,5% un 48,9% no IKP un būtiski pārsniedzot ES vidējo līmeni.

ES vidēji nodokļu ieņēmumi 2007. gadā deva 40,9% no IKP.

Lai kā sabiedrība kritizē Latvijas nodokļu politiku, Latvija tiek uzskatīta par zemu nodokļu valsti. Budžeta diskusijās joprojām aktuāla ir prasība samazināt pievienotās vērtības nodokli. Savukārt iecerēs ir arī nodokļu bāzes paplašināšana, piemēram, apliekot ar nekustamā īpašuma nodokli dzīvojamo platību. E. Repše ir paudis viedokli, ka tas būtu piemērojams tikai “luksusa platībām” – virs 100 kvadrātmetriem uz vienu personu.

SVF sarunās ar koalīcijas partiju pārstāvjiem gan nav devis mājienus par nodokļu izmaiņām, Latvijas Radio sacīja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs. “Viņi neiesaka, kurās jomās mums vajadzētu kaut ko mazināt. Viņi arī neiesaka, kurus nodokļus mums vajadzētu pacelt vai varbūt šur un tur samazināt,” teica G. Bērziņš, piebilstot, ka nav bijuši arī mājieni par pievienotās vērtības nodokļa atkārtotu celšanu, kas ir paredzēts Latvijas un starptautisko aizdevēju memorandā gadījumā, ja nepildās nodokļa ieņēmumi.