Publicēts pirms 15 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Samazinot izdevumus, ministriem ir jāredz budžets ne tikai šim gadam, bet arī nākamajiem divarpus gadiem, jo šāds ir Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmas ilgums, par kuru ir vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
FOTO: Boriss Koļesņikovs, LV
Jāskatās uz trim gadiem
Ministrijām jāstrādā pie izdevumu samazināšanas plāniem ne tikai šim gadam, bet arī 2010. un 2011. gadam, informēja premjers Valdis Dombrovskis. Vairākas ministrijas bija paredzējušas izdevumu samazinājumus šogad, kam atkal sekotu tēriņu pieaugums nākamgad un 2011. gadā. Taču izdevumus palielināt, salīdzinot ar tiem, kas ir samazināti 2009. gadā, nedrīkstēs, ja vien tam nebūs pietiekami nopietns pamatojums. „Svarīgi strādāt, lai mēs redzētu ne tikai budžetu tuvākajam pusgadam, bet arī divarpus gadu laikā, jo tas ir stabilizācijas programmas ilgums,” premjers atgādināja par vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas ietver gan triju iespējamo budžeta izdevumu samazināšanas variantu sagatavošanu, gan strukturālās reformas. Starptautiskā Valūtas fonda misija jau aprīļa beigās vēlēsies pārliecināties par norunu īstenošanu.
Ar 20 procentiem par maz
Ja izdevumi tiek samazināti tikai par 20%, deficīta līmenis būtu 8,5%: centrālajai valdībai – 7,5%, pašvaldībām – 1 procents. Otrajā, 30% samazinājuma variantā budžeta deficīts būtu 8,1% (attiecīgi 7,1% un 1%), savukārt pie 40% samazinājuma deficīts būtu 7,7 procenti (6,7% un 1%).
Budžeta deficīts 7% apmērā no iekšzemes kopprodukta ir aptuveni miljards latu. Finanšu ministrs Einars Repše vērtē: „7% būtu ļoti liels deficīts, bet kas būtu attaisnojams, jo, šos budžeta grozījumus gatavojot, mums nav bijis pietiekami ilgs laiks veikt strukturālās reformas. Protams, ja kādu iemeslu dēļ sarunas [ar starptautiskajiem aizdevējiem] nesekmējas, mums ir jābūt gataviem izdzīvot arī ar pašu spēkiem. Arī par šādu variantu mēs domājam un pie tā strādājam. Nekas ļoti katastrofāls nenotiks, mēs tiksim galā, bet, protams, tad būs vēl grūtāk un būs nepieciešamas vēl radikālākas reformas.”
Ministrs arī brīdināja: „Mums ir tikai divas iespējas – vai nu vēl papildu samazināt par šo miljardu latu budžetu, kas jau ir samazināts, vai saņemt aizņēmumu. Trešās vai ceturtās pozīcijas nav. Mūsu ienākumiem pluss mūsu aizņēmumiem ir precīzi jāsakrīt ar mūsu izdevumiem šajā gadā. Pašreizējos ekonomikas lejupslīdes apstākļos es uzskatu, ka šis 7% deficīts, kas centrālajai valdībai ir 6% un pašvaldībām 1%, būtu pieļaujams un attaisnojams no valdības un Latvijas valsts interešu viedokļa. Jo, no vienas puses, tas pārmērīgi nesamazinās mūsu manevra iespējas un, no otras puses, neiedzīs pārāk ātri parādu jūgā un teorētiski vēl ir nofinansējams no starptautiskā aizņēmuma līdzekļiem. Augstāki deficīti, manuprāt, praktiski nav finansējami ne no iekšējiem, ne ārējiem resursiem. Es baidos, ja mums deficīts būs augstāks, tad neviens naudu negribēs aizdot, jo uzskatīs, ka tas ir ļoti riskanti.”
Premjers atzina, ka pagaidām izdevumu samazinājuma projekti nav noveduši pie vēlamā budžeta deficīta līmeņa samazinājuma, kura mērķis ir nepārsniegt -3% deficītu 2011. gadā. Tāpēc Labklājības ministrijai ir uzdots sadarbībā ar Finanšu ministriju un Finanšu ministrijai kopā ar citām ministrijām strādāt pie neaizskaramo tēriņu samazināšanas.
Atsevišķas ministrijas ir gatavojušas tikai 40% samazinājumu, tās tad arī turpinās izstrādāt savus plānus atbilstoši maksimālajam variantam. Kā zināms, Finanšu ministrija ir viena no tām, kuras vadītājs paziņojis, ka varēs strādāt ar 40% mazākiem izdevumiem. E. Repše gan nevēlējās norādīt, kuras ministrijas ir iesniegušas mazākā samazinājuma plānus. Kamēr budžeta debates nav pabeigtas, tie esot darba varianti, kuros turpmāk ir iespējamas arī būtiskas korekcijas. Šīs korekcijas gan nedrīkst palielināt kopējo izdevumu apjomu.
Būs korekcijas līdz šim neskartajos maksājumos
Ārējā parāda apkalpošanas maksājumi, iemaksas un Eiropas Savienības, NATO un citu svarīgu starptautisku organizāciju budžetos, ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu līdzfinansēšana, arī sociālā sfēra līdz šim tika uzskatīta par neaizskaramām.
E. Repše solīja: „Mēs darīsim visu, lai pensijas nebūtu jāsamazina. Pensijas ir lielākā, bet ne vienīgā daļa sociālajā budžetā. Mums pašreiz papildu ir nepieciešami 81,5 miljoni latu.”
Sociālo maksājumu blokā tiek lūkoti izdevumi, kuri varētu būt objektīvi nepamatoti. Piemēram, bezdarbnieku pabalsti – gan to ilgums, gan situācijas, kad to saņemšana liecina par ļaunprātībām. “Es personiski skatos uz tām finansēm, kas nesekmē cilvēku atgriešanos darba tirgū, un viens no tiem ir dāsni un pārāk viegli izmaksājamais bezdarbnieku pabalsts. Mūsu rīcībā ir informācija, ka atsevišķas firmas, tajā skaitā firmas, kas strādājušas ar valsts pasūtījumiem, piemēram, ceļu būvē, ir attīstījušas šādu darba metodi: vienu gadu strādā un pēc tam otrajā gadā savus darbiniekus noformē kā bezdarbniekus un rezultātā saņem dubultu finansējumu no valsts – par vienu un to pašu darbu: vienā gadā tā ir samaksa par attiecīgo ceļu darbu veikšanu, kas arī nebūt līdz šim nebija tā trūcīgākā, pēc tam turpina saņemt bezdarbnieku pabalstu,” klāstīja finanšu ministrs.
"Premjers atzina, ka pagaidām izdevumu samazinājuma projekti nav noveduši pie vēlamā budžeta deficīta līmeņa samazinājuma, kura mērķis ir nepārsniegt -3% deficīta 2011. gadā."
Vai samazināt bezdarbnieka pabalstu saņemšanas periodu, vai padarīt stingrākus nosacījumus – par to priekšlikumi tiek gaidīti no Labklājības ministrijas.
Tiek piedāvāts pārskatīt arī „māmiņu algu” maksāšanas pieeju. Līdz šim, kad dzīvojām labi, „māmiņu algas” bija arī “tētiņu algas” un ģimenēm bija tiesības izvēlēties, no kuras algas „māmiņu algu” aprēķināt. Iespējams, no šīs greznības turpmāk būs jāatsakās un „māmiņu algu” saņēmējas būs tikai māmiņas.
Lai atrastu vēl kādas summas, tiks caurlūkots arī finansējums dažādām megaceltnēm un pārmērīgi dārgiem projektiem.
Joprojām ieteikumu komplektā obligātā veselības apdrošināšana
Finanšu ministrs prognozēja, ka darbs pie dažādu nozaru reformēšanas turpināsies un reformas, arī veselības aprūpē, pasteidzinās pašreizējā krīze tautsaimniecībā un budžetā: „Ir skaidrs, ka ar tādu sistēmu veselības aprūpē mēs nevarējām dzīvot kvalitatīvi pat tā saucamajos labajos gados, un šeit bija iespējami ātri kaut kas jāmaina.” Viņš pāreju uz obligāto veselības apdrošināšanu salīdzināja ar auto obligāto civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas sistēmu. „Neskatoties uz to, ka visi autoservisi ir privāti un labo automašīnas tikai par samaksu, nevienam, kas avārijā ir cietis un nav vainīgs, nav jāuztraucas par automašīnas remontu, tos saremontē par apdrošināšanas līdzekļiem. Es neredzu iemeslu, kādēļ šī sistēma nevarētu tikpat nevainojami strādāt arī veselības aprūpē. Tas ir ceļš uz kvalitatīvu veselības aprūpi un labi atalgotiem ārstiem.”
E. Repšem piekrita veselības ministrs Ivars Eglītis, vien piebilstot „tam ir nepieciešams mazliet ilgāks laiks un sagatavošanās periods”. E. Repše par šo piebildi izteica savu viedokli: „Žēl, ka mēs tos sagatavošanas darbus neveicām iepriekšējos gados, diemžēl tie būs jādara acīmredzot pasteidzinātā tempā.”
Ierobežos pašvaldību tēriņus
Jautāts par pašvaldību tēriņiem, E. Repše atgādināja, ka valdībā jau ir pieņemti lēmumi par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, „bet, ņemot vērā, ka pašvaldības ir zināmā mērā autonomas, mēs līdz galam nevaram būt droši, ka, piemēram, deficīts, ko šobrīd plānojam attiecībā uz pašvaldībām – 1 procents –, tiks arī īstenots. Pastāv zināms risks, ka tur varētu būt lielāks deficīts”.
Finanšu ministrs uzskata, ka būtu nepieciešams ierobežot pašvaldībām pārmērīgu brīvību tēriņos, tāpēc tiek domāts arī par likumu, kurā to noteikt.
Turpināt mazināt algas nav produktīvi
Par 40% samazināmā daļā neietilpst atalgojums, kas atbilstoši iepriekš pieņemtiem lēmumiem tiek samazināts par 20 procentiem. „Tālāks algas samazinājums vairs nebūtu produktīvs, it sevišķi nozarēs, kur ir mazākās algas, bet lielākais finansējuma apjoms, jo daudz ir saņēmēju,” norādīja finanšu ministrs, piebilstot, ka varētu gan domāt par valsts funkciju un strādājošo skaita samazināšanu. Viņš nenoliedz: tas radīs citas problēmas, palielinās bezdarbu, taču vienlaikus izbrīvēs daļu cilvēku privātajam sektoram, tam atliks arī vairāk līdzekļu, kas no uzņēmējiem tiek atņemti ar nodokļiem, kas savukārt radīs pamatu tautsaimniecības atjaunošanai.
Mazinās aģentūras un to tēriņus
Budžeta izdevumu samazinājuma projektos iekļaujas arī valsts aģentūru skaita un izmaksu samazināšana. „ Pie valsts aģentūru skaita un izmaksu samazināšanas tiek nopietni strādāts,” paskaidroja premjers. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijā no 29 valsts aģentūrām paliks deviņas, par to ir informējusi ministrija. Arī citas aģentūras tiks apvienotas un reorganizētas, ievērojami samazinot to izdevumus.
Patlaban darbā pie budžeta grozījumiem valdība rēķinās ar 12% IKP kritumu šogad. Grozījumu izstrādes grafiks ir saskaņots ar starptautiskajiem aizdevējiem. Plānots, ka budžeta grozījumi valdībā tiks iesniegti maija beigās, bet jūnija sākumā par tiem lems Saeima.
Šo piektdien valdības ārkārtas sēdi par budžeta grozījumu sagatavošanu ir sasaucis Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Kamēr nebūs pieņemti ar Starptautisko Valūtas fondu saskaņoti budžeta grozījumi, Latvija nevarēs saņemt nākamo aizdevuma daļu (1,1 miljardu latu), kas tiek gaidīta jūnijā.
Valsts budžetā ieņēmumi šogad prognozēti četru miljardu latu apmērā, un tas ir par 388 miljoniem latu jeb gandrīz 9% mazāk nekā prognozēts gada sākumā, atsaucoties uz Finanšu ministriju vēsta BNS.
