Par mājas saimniekiem kļūt nevēlas
Saskaņā ar likumu “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” privatizācijas process valstī notiek kopš 1995. gada, un tas ir dalāms trīs posmos. Pirmajā dzīvokļus nodeva īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (tā dēvētā paātrinātā dzīvokļu privatizācija). Otrā posma laikā notika dzīvojamo māju plānveida privatizācija, kuru pavadīja centieni panākt, lai dzīvokļu īpašnieki dibina biedrības, kas lemtu par namu apsaimniekošanas veidu un uzņemtos iniciatīvu labākā ēku uzturēšanā.
Šobrīd (trešajā posmā) norisinās dzīvojamo māju plānveida privatizācijas pabeigšana un māju nodošana pārvaldīšanā to jaunajiem īpašniekiem.
Tagad dzīvokļu privatizāciju pamatos var uzskatīt par pabeigtu, bet ilgstošas grūtības ir radušās ar visas mājas pārņemšanu apsaimniekošanā. Līdz aizvadītā gada beigām dzīvokļu īpašnieki savā pārvaldībā bija pārņēmuši vien 9569 namus. Šeit jāuzsver, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem viņiem pašiem jālemj par sev pieņemamāko dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas veidu.
Tikai 412 māju dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs ir pieņemts lēmums izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrības (DzĪKS). Gandrīz trīs tūkstoši namu tiek pārvaldīti uz noslēgta pilnvarojuma līguma pamata. Visvairāk DzĪKS ir nodibināts Rīgā (204), Liepājā (69), Ventspilī (21) un citās pilsētās. Paredzēts, ka šo problēmu pamatos sakārtos jaunais Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, kas Saeimā piedzīvojis jau otro lasījumu.
"Tagad dzīvokļu privatizāciju pamatos var uzskatīt par pabeigtu, bet ilgstošas grūtības ir radušās ar visas mājas pārņemšanu apsaimniekošanā."
Latvijā dzīvojamā fonda ievērojamu daļu veido tā dēvētie sērijveida nami, kas būvēti no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem. Tos cēla atbilstoši tā laika politiskajiem uzstādījumiem – ātri, lēti, vērā netika ņemti arī šo namu energoefektivitātes parametri, jo toreiz valdīja pārliecība, ka enerģija ir lēta un tās avoti - neizsmeļami.
Taču laiki, kā redzams, ir mainījušies, un šīs izmaiņas jūt ikviens no mums, no maka izņemot arvien lielākas naudas summas, lai norēķinātos par siltumu. Vienīgā izeja, lai vismaz stabilizētu augošos izdevumus, ir namu energoefektivitātes paaugstināšana. Kā liecina pētījumi - siltinot mājas, iespējams ietaupīt no 47,2 līdz pat 76,4% siltumenerģijas.
Līdz šim mūsu valstī ar siltuma taupīšanas pasākumiem nav īpaši sekmējies, jo nebija rasts reāls valsts atbalsts. Vairāku desmitu namu siltināšanu galvenokārt uzņēmās paši dzīvokļu īpašnieki, ņemot kredītus. Piemēram, pērn Rīgā tika renovētas tikai četras daudzdzīvokļu mājas. Valdība 2007. gadā gan pieņēma Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijas veicināšanas valsts atbalsta programmu 2007.-2010. gadam, taču reāls finansējums šo pasākumu realizācijai netika piešķirts. Tagad beidzot finansējums namu renovācijai būs.
Atbalsta programma energoauditiem un tehniskajiem projektiem
Nupat Eiropas Komisija (EK) ir nodevusi Latvijai vairāk nekā 800 000 latu no ES finansētajiem atmaksāšanas fondiem. Šajā saistībā Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu „Grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 5. februāra noteikumos Nr. 59 „Noteikumi par valsts budžeta līdzfinansējuma apmēru un tā piešķiršanas kārtību energoefektivitātes pasākumiem dzīvojamās mājās””. Tas paredz, ka minētais līdzfinansējums tiks izmantots daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoauditiem, energoefektivitātes novērtējuma precizēšanai atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem „Ēku energoefektivitātes aprēķina metode” un dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas tehnisko projektu līdzfinansēšanai. Kopumā šis finansējums vērtējams kā Eiropas Savienības fondu apguves palīglīdzeklis, jo energoaudits un izstrādātais tehniskais projekts ir priekšnosacījums, lai pretendētu uz līdzfinansējumu dzīvojamo māju siltināšanai.
Paredzēts, ka energoauditiem līdzfinansējuma summa sasniegs 400 latu, bet to precizēšanai atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem - aptuveni 100 latu, bet tehnisko projektu līdzfinansējums jau būtu ap tūkstoš latu. Taču vienlaikus jāņem vērā – daļu izdevumu nāksies segt arī dzīvokļu īpašniekiem.
Domājams, ka šo atbalstu (energoauditiem, tehniskiem projektiem) visā Latvijā varētu saņemt vairāk nekā 250 daudzdzīvokļu māju, turklāt tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kas savā aprūpē pārņēmuši visu dzīvojamo māju. Tas būs labs stimuls tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ vēl arvien nav izveidojuši dzīvokļu īpašnieku biedrības vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu veikt citam pārvaldniekam, norāda Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Auders.
"Pērn Rīgā tika renovētas tikai četras daudzdzīvokļu mājas."
Plānots, ka minētos resursus apsaimniekos Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra, kas izvērtēs iesniegumus. Paredzams, ka šī nauda būs pieejama no šā gada 1. marta.
Lai saņemtu līdzfinansējumu energoauditam (vai tā pārvērtēšanai) un tehniskajam projektam, procedūra būs samērā vienkārša. Dzīvokļu īpašniekiem (piemēram, DzĪKS) nāksies pilnvarot personu nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanai un iesniegšanai. Pēc energoaudita sagatavošanas vai tehniskā projekta izstrādes, lai saņemtu līdzfinansējumu, pilnvarotajai personai būs jāiesniedz maksājumus apliecinoši dokumenti un līgumu kopijas par veiktajiem darbiem. Tehniskā projekta izstrādes gadījumā papildus vajadzēs iesniegt sertificēta eksperta atzinumu par tehniskā projekta atbilstību Latvijas būvnormatīviem un citiem normatīvajiem aktiem. Tieši šiem nolūkiem ir paredzēts jau minētais 800 000 latu līdzfinansējums. Ar šiem līdzekļiem vajadzētu pietikt, lai energoauditus un tehniskos projektus veiktu lielākajā daļā to māju, kas vēlāk startēs konkursā uz ES līdzekļiem dzīvojamo māju siltināšanai. Diemžēl šo līdzfinansējumu nevarēs saņemt jau realizētie projekti.
Miljoni latu ēku siltināšanai
Topošais Ministru kabineta noteikumu projekts „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” paredz, ka daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai šogad plānots tērēt 16,63 milj. latu. Šo summu veidos Eiropas Reģionālās attīstības fonda (14,1 milj. latu) un valsts budžeta (2,5 milj. latu) līdzekļi. Ar šiem resursiem segs piecdesmit procentus no kopējās mājas siltināšanai iztērētās summas. Savukārt otru pusi iztērēto līdzekļu vajadzēs apmaksāt pašiem granta saņēmējiem - dzīvokļu īpašniekiem. Šīs investīcijas varētu segt maksājuma starpība par siltumu pirms un pēc ēkas siltināšanas. Minētos resursus paredzēts izmantot daudzdzīvokļu māju siltināšanai, kas nodotas ekspluatācijā no 1944. gada līdz 1993. gadam. Vienam projektam maksimāli pieļaujamais finansējuma apjoms plānots līdz 100 000 latu, nepārsniedzot 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.
Tātad kopīgais dzīvojamo ēku renovācijas potenciāls - Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), valsts budžeta un finansējuma saņēmēja līdzfinansējums –varētu pārsniegt 33 miljonu latu, kas ļaus ne tikai paaugstināt dzīvojamo māju energoefektivitāti, bet neapšaubāmi būs arī labs „termofors” mūsu pārāk strauji atdziestošajai ekonomikai. Kā liecina aplēses, šā finansējuma ietvaros iespējams visā pilnībā renovēt 160 daudzdzīvokļu namu.
Konkursā granta saņemšanai varēs piedalīties tikai tie dzīvokļu īpašnieki, kas izveidojuši sava nama dzīvokļu īpašnieku biedrību vai uzdevuši mājas pārvaldīšanu veikt citam pārvaldniekam. Priekšroka būs tiem projektiem, kas ar mazākām investīcijām cer sasniegt labākus siltuma taupības rādītājus. Un vēl – ja konkursā līdzfinansējums tiks lūgts divu vienādu māju siltināšanai, piemēram, Rīgā un Balvos, tad priekšroka būs Latgalei, tas ir, reģionā esošajam namam, uzsver EM Eiropas Savienības fondu ieviešanas departamenta direktors Edmunds Valantis.
Renovējamo māju atlasi nodrošinās EM un Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras izveidota komisija, kas izvērtēs iesniegumus un pieņems lēmumu par projekta apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, informējot par to projekta iesniedzēju.
"Priekšroka būs tiem projektiem, kas ar mazākām investīcijām cer sasniegt labākus siltuma taupības rādītājus."
Jaunais MK noteikumu projekts paredz līdzfinansējumu dalīt divos veidos. Vispirms šeit jāmin starpposma maksājums, ko piešķir par paveiktajiem darbiem. Taču uz šo naudu varēs pretendēt ne biežāk kā vienu reizi sešos mēnešos. Un, protams, noslēguma maksājums, ko piešķirs pēc projekta pabeigšanas.
Tūlīt pēc MK noteikumu projekta akceptēšanas valdībā EM kopā ar Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūru interesentiem rīkos seminārus un tikšanās, kuru laikā dzīvokļu īpašnieki, DzĪKS pārstāvji, pilnvarotās personas un citi interesenti varēs rast detalizētu informāciju par iespējām iegūt šo ERAF un valsts budžeta līdzfinansējumu (grantu).
Tas ir ievērojams solis uz priekšu, taču jāatzīst, ka šajā laukā esam ievērojami atpalikuši kaut vai no kaimiņiem igauņiem. Pēc Hipotēku un zemes bankas aplēsēm, ēku siltināšanai Latvijā gadā piešķir aptuveni 150 līdz 200 aizdevumu par kopējo summu no trim līdz četriem miljoniem latu, kamēr Igaunijā aizdevumu skaits ir četrreiz lielāks un aizdevumu summa pārsniedz 30 miljonus latu. Latvijā caurmēra aizdevums ir aptuveni 20 000 latu ierobežotiem darbiem, piemēram, jumta siltināšanai.
