Pilsētu mēru pakts: Eiropas pilsētu centieni saudzēt vidi
Šā plāna būtiska sastāvdaļa ir tā dēvētais Pilsētu mēru pakts, jo tieši pilsētu iedzīvotāji, patērējot lielāko daļu enerģijas, rada vairāk nekā pusi no CO2 emisijas apjoma. Paktu šobrīd ir parakstījuši aptuveni 500 Eiropas pilsētu vadītāji, to starpā arī Rīgas mērs Jānis Birks. Paktu parakstījusi arī Valmiera, tam gatavojas Jelgava, Jēkabpils un citas Latvijas pilsētas.
Lai apspriestu Pilsētu mēru pakta īstenošanas ceļus un ieguvumus, Rīgas dome un Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 6. martā rīkoja starptautisku konferenci „Eiropas Savienības enerģētikas politika – pašvaldību loma, uzdevumi un atbildība tās ieviešanā”.
Konferences dalībnieku starpā bija pārstāvji no Rīgas sadraudzības un sadarbības pilsētām – Helsinkiem, Tallinas un Kauņas, kā arī REA konsorcija partneri no Porto (Portugāle), Mursijas (Spānija), Bordo reģiona (Francija) un Latinas (Itālija).
Alternatīvas enerģijas avotu meklējumos
Kauņas Reģionālās enerģētikas aģentūras direktors Felikss Zinēvičs konferencē uzsvēra: sākot pilsētas struktūru energoefektivitātes paaugstināšanas programmas izstrādi, aģentūra izveidoja projektu „Enerģija 21”. Tā pamatmērķis ir pilsētas centrālo siltumtrašu sakārtošana. Kauņā siltumu namiem piegādā arī nelielas enerģijas ražošanas firmas, kas bieži vien izmanto efektīvas tehnoloģijas. Liela uzmanība turpmāk tiks pievērsta arī namu, tostarp ģimenes māju, renovācijai. F. Zinēvičs uzskata, ka cīņu ar CO2 sekmēs sazarotas veloceliņu sistēmas izveide. Plānos iekļauta arī ielu apgaismojuma modernizācija.
Savukārt Bordo (Francija) aglomerācijas un Žirondas departamenta Enerģētikas aģentūras (ELEM) direktors Mišels Feirits informēja par savas organizācijas darbu, uzsverot, ka dažādu ar energoefektivitāti saistīto jautājumu apspriešanā iesaistītas daudzas sabiedriskās un profesionālās organizācijas. Bordo pašlaik uzsākta jaunu enerģijas avotu izmantošana. Šeit minama ģeotermālā enerģija. Pazemes ūdens, kuru iegūst no 1000 metru dziļiem urbumiem, temperatūra sasniedz 50ºC. Par enerģijas avotu kalpo arī notekūdeņi, ik gadu aglomerācijai ietaupot aptuveni 27 tūkst. tonnu naftas produktu gadā.
"Plāna būtiska sastāvdaļa ir tā dēvētais Pilsētu mēru pakts, jo tieši pilsētu iedzīvotāji, patērējot lielāko daļu enerģijas, rada vairāk nekā pusi no CO2 emisijas apjoma."
Savukārt dienvidzemju – Spānijas un Portugāles -, kur ēku siltināšana nav primāra aktualitāte, enerģētikas aģentūras galveno uzmanību pievērš apgaismojuma sakārtošanai publiskajā telpā. Piemēram, Mursijā (Spānija) ielas un laukumus apgaismo 84 tūkst. gaismas ķermeņu ar 11 MW jaudu. Tas ir nepārprotami par daudz, secināja šīs pilsētas enerģijas un klimata pārmaiņu aģentūras direktore Marija Kosta un norādīja: ir ejami vairāki ceļi. Vecās lampas tiek nomainītas ar energoefektīvām, plašāk tiek izmantotas arī automātiskās apgaismojuma ieslēgšanas ietaises. Nozīme ir arī sodiem par elektroenerģijas pārtēriņu. Savukārt Porto arvien vairāk izmanto saules baterijas, kuras tiek uzstādītas uz pašvaldību māju jumtiem, un ūdens kolektorus. Paredzams, ka kopējā saules paneļu platība sasniegs 5000 m² un tie ļaus ietaupīt aptuveni 50 tūkst. m3 fosilā kurināmā, tādējādi ik gadu par 107 tonnām samazinot CO2 izmešu daudzumu.
Rīgas aktualitāte - namu siltināšana
REA direktore Maija Rubina uzsvēra nepieciešamību mainīt iedzīvotāju attieksmi pret energoefektivitātes pasākumiem, it īpaši attiecībā uz daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Tālab šogad iecerēts pastiprināti rīkot dažādus izglītojošus pasākumus, un rudenī no 15. līdz 19. oktobrim izstādes „Vide un Enerģija 2009” ietvaros REA organizēs Rīgas enerģētikas dienas.
Mūsu galvaspilsētā samērā labi ir sakārtotas namu siltuma padeves sistēmas. Piemēram, ar moderniem siltummezgliem ir aprīkotas aptuveni 8000 ēkas. Likvidēti 185 neracionāli siltuma punkti. Tīklu siltuma zudumi nedaudz pārsniedz 13%, un tas uzskatāms par visai ievērojamu sasniegumu.
Rīgā izveidotas divas koģenerācijas stacijas – Getliņos, kur pērn saražoja 28 742 MWh, un Daugavgrīvā. Diemžēl galvaspilsētā visai mazu efektu dod saules siltuma sistēmu izmantošana, jo saules starojumam ir samērā zema intensitāte. Saules siltuma enerģijas izmantošanas laikposms Latvijā ir no aprīļa pēdējās dekādes, kad starojuma intensitāte ir 120 kWh/m2, līdz septembra pirmajai dekādei. Tātad saules enerģiju iespējams izmantot tikai aptuveni 1800 stundu gadā. Perspektīvs enerģijas avots varētu būt ģeotermālie ūdeņi.
"Par enerģijas avotu kalpo arī notekūdeņi, ik gadu aglomerācijai ietaupot aptuveni 27 tūkst. tonnu naftas produktu gadā."
Viens no enerģijas taupīšanas ceļiem ir saistīts ar racionālas apkures sistēmas ieviešanu pašvaldības biroju ēkās, lai īpašas iekārtas siltuma padevi ēkās samazina nakts stundās un svētku dienās. Taču galvenā nozīme Rīgā ir dzīvojamo māju siltināšanai.
Kopumā galvaspilsētā jāsiltina 6000 ēku 12 milj. m2 kopplatībā, un šim nolūkam nepieciešami 615 milj. latu. Pagaidām pēc iedzīvotāju iniciatīvas ir siltinātas tikai nedaudz dzīvojamo ēku. Šajā procesā visai lielas problēmas rada arī zemā būvniecības kvalitāte, norādīja M. Rubina.
Skats uz enerģētiku no ES un Latvijas redzespunkta
Starptautiskās konferences otro daļu ievadīja divu „smagsvaru” - ES enerģētikas komisāra Andra Piebalga un LR Ministru prezidenta Valda Dombrovska uzrunas.
„Ņemot vērā enerģijas cenu kritumu pasaulē, šis ir "zelta mirklis", lai domātu un īstenotu citādu enerģētikas politiku,” teica ES enerģētikas komisārs A. Piebalgs.
Visai ātri naftas cenas ir nokritušās no 150 līdz 50 ASV dolāriem par barelu, taču, salīdzinot ar naftas cenu pirms pieciem gadiem, kad tā bija 20-30 ASV dolāru, var teikt, ka tā joprojām ir augsta, viņš norādīja. Taču šobrīd samazinās ieguldījumi naftas un gāzes infrastruktūrā, kas nozīmē - cenas visai drīz atkal varētu sasniegt trīs ciparu skaitli.
A. Piebalgs atzina, ka laiks kopš 2004. gada enerģētikas nozarē ir bijis visai nervozs. Taču ļaudis pie problēmām pierod. Šis gads atkal atgādināja par dažām no tām. Krievijas lēmums pārtraukt gāzes piegādi ES radīja jaunus izaicinājumus, ar kuriem ES vēl nebija saskārusies. Vēl šodien vairāki Eiropas industriālie rajoni izjūt šī lēmuma sekas.
Pētījumi liecina, ka ap 2030. gadu pasaule atbilstoši šodienas tehnoloģijām patērēs par 30% enerģijas vairāk. Tātad ir jāmeklē jaunas tehnoloģijas, jo citādi iespējami konflikti. Lai no tiem izvairītos, jau pašlaik ir nepieciešama konkrēta rīcība.
Enerģētika neapšaubāmi paliks viens no nozīmīgākajiem politiskās darba kārtības jautājumiem. Ņemot vērā cenu kritumu, enerģētika gan gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās neizvirzīsies priekšplānā partiju programmās, taču šim jautājumam ir jāpievērš būtiska uzmanība, uzsvēra A. Piebalgs. Viņš arī norādīja, ka ļoti svarīgs ir energoapgādes drošības jautājums, kuru bez valstu un pašvaldību iesaistīšanās nevarēs atrisināt. ES komisārs atzina, ka pastāv dažādi instrumenti, kā izpildīt ES noteiktos mērķus enerģijas patēriņa un kaitīgo izmešu samazināšanā, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanā.
"Šobrīd samazinās ieguldījumi naftas un gāzes infrastruktūrā, kas nozīmē - cenas visai drīz atkal varētu sasniegt trīs ciparu skaitli."
Cita starpā uzteicama ir Vācijas valdības atbalsta programma jaunu automašīnu iegādei. Tā ne tikai atdzīvina auto tirgu, bet arī veicina automobiļu parka nomaiņu ar mašīnām, kurām ir zemāks izmešu līmenis.
Baltijas valstu kopīga savienojuma izveide, kopējs enerģētikas tirgus ar vienādiem nosacījumiem, ES akceptētā atbalsta pakete enerģētikai, energoefektivitātes likumdošana, enerģijas tehnoloģijas var palīdzēt īstenot ES izvirzītos mērķus. Komisārs uzsvēra, ka ES pirmo reizi savā vēsturē šajā projektā ir paredzējusi ieguldīt tik ievērojamus līdzekļus.
Taču šos mērķus nav iespējams sasniegt bez pašvaldību iesaistīšanās. Īpaši atzīmējama ir Stokholmas un Hamburgas pieredze, kas šogad nodēvētas par Eiropas Zaļajām galvaspilsētām. Stokholmā, piemēram, izmešu apjoms salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināts par 25 procentiem. Paredzēts, ka 2020. gadā samazinājums jau būs 40 procenti. Līdzīgus rādītājus cer sasniegt arī Kopenhāgena, Amsterdama un citas pilsētas. Tas liecina, ka pašvaldības var daudz paveikt, ja vien ir politisks atbalsts.
Ministru prezidents V. Dombrovskis runāja par Latvijas enerģētikas politikas pamatdokumentiem un to izvirzītajiem mērķiem.
Viņš uzsvēra, ka Latvija turpmākajos gados lielu uzmanību pievērsīs jautājumiem, kas saistīti ar energoefektivitāti, energopiegādes drošību, kā arī vietējiem un atjaunojamiem energoresursiem. Viena no galvenajām prioritātēm ir mājokļu siltināšana, kam ar ES atbalstu būs pieejami papildu līdzekļi, par kuru pārdali lems tuvākajā laikā.
Dzīvojamā sektorā kopējās renovācijai nepieciešamās investīcijas tiek lēstas 1,1 miljarda latu apmērā, uzsvēra premjers. Jāsamazina arī siltuma zudumi pārvades tīklos no 18% līdz 14 procentiem. Šiem mērķiem iecerēts piesaistīt ES līdzfinansējumu. Energoefektivitātes pasākumiem tiks novirzīta arī daļa līdzekļu, kas iegūti no izmešu kvotu pārdošanas.
V. Dombrovskis apstiprināja Latvijas vēlmi iespējami ātrāk veicināt Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izveidošanu, tādējādi likvidējot Baltijas valstu izolētību.
Konferences dalībnieki apmeklēja Jelgavu, kur iepazinās ar Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras darbu. Tā savā reģionā veicinās energoefektivitātes paaugstināšanu un vietējo energoresursu izmantošanu, kā arī nodrošinās iedzīvotājus ar atbilstošu informāciju. Aģentūra dibināta ar Eiropas Inteliģentās enerģijas programmas atbalstu.
