Gudrais "rīsa graudiņš" – mikroshēma

„Jau patlaban Latvijā ir diezgan daudz dzīvnieku īpašnieku, kuru mājas (istabas) dzīvniekiem ievadīta mikroshēma. Tas ir labi no vairākiem aspektiem – ja dzīvnieks pazūd, to var viegli identificēt un, izlasot ierakstu datubāzes reģistrā, atrast tā saimnieku. Kas notiek tagad, ja pazūd dzīvnieks? Uztraucies saimnieks zvana uz patversmēm, uz veterinārajām klīnikām un privātpraksēm, zvana radiem, draugiem, kaimiņiem, visām radiostacijām. Kāds tas ir laika, enerģijas un nervu, arī naudas ieguldījums! Un arī to cilvēku laika patēriņš, kuri zvanus saņem. Pēc Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, ja dzīvniekam būs ievadīta mikroshēma un tas būs reģistrēts vienotajā datubāzē, tad būs jāpiezvana tikai uz vienu tālruni – datubāzes uzturošās iestādes vai 112 – un jānosauc dzīvnieka identifikācijas numurs. Jo visas ziņas par pazudušajiem, pieklīdušajiem un atrastajiem dzīvniekiem noteikti nonāks vienotajā datu bāzē. Mikroshēmas palīdzēs arī atklāt to dzīvnieku īpašniekus, kuri apzināti savu mājas (istabas) dzīvnieku „izmetuši” uz ielas vai „aizmirsuši” dārziņu rajonos,” teic Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā departamenta direktore Antra Briņķe.

"Visas ziņas par pazudušajiem, pieklīdušajiem un atrastajiem dzīvniekiem noteikti nonāks vienotajā datu bāzē."

Tātad mikroshēma, kas ievadīta dzīvniekam zem ādas, ir nepieciešama noklīdušu dzīvnieku sazīmēšanai, dzīvnieku trakumsērgas vakcinācijas kontrolei, dzīvnieku apdrošināšanai, dažādu strīdu risināšanai, ciltsdarbam, šķērsojot valsts robežu kopā ar dzīvnieku, lai novērstu ļaunprātīgu dzīvnieku un putnu apmaiņu, kā arī – nodevas samaksas kontrolei par dzīvnieka turēšanu, ja pašvaldība tādu ieviesusi.

Kur mikroshēma „dzīvo”

Mikroshēma tiek ievadīta dzīvniekam zem ādas kreisajā pusē kakla rajonā – tā ir starptautiski pieņemta prakse. Gadās, ka mikroshēma „aizmigrē” tālāk, tādēļ speciālisti parasti ar mikroshēmas nolasīšanas ierīci jeb skeneri pārbauda visu dzīvnieka kreiso pusi.

Mikroshēma ir kā neliela dzimumzīmīte, mazs rīsa graudiņš, kas nekādu ļaunumu un sāpes dzīvniekam nenodara. Tās ievadīšana nav sāpīgāka par vakcinēšanu.

Mikroshēmā ir ieprogrammēts unikāls koda numurs, kas atbilst ISO standartam un satur 15 ciparu zīmes. Pirmie trīs apzīmē valsti, bet pārējie ir katram dzīvniekam individuāli un to kombinācija nekad neatkārtojas.

Informācija par apzīmēto dzīvnieku ir atrodama gan pie veterinārārsta, kurš veicis dzīvnieka apzīmēšanu, vienotajā mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, kuru uzturēs valsts aģentūra „Lauksaimniecības datu cents” (LDC), kā arī dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā, kas atrodas pie īpašnieka.

"No 2009. gada 1. janvāra obligāti būs jāapzīmē visi suņi līdz 6 mēnešu vecuma sasniegšanai. Suņiem, kuri dzimuši pirms 2009. gada 1. janvāra, nākamais gads atvēlēts kā pārejas periods."

Dati, kas tiks reģistrēti datu bāzē, būs: dzīvnieka suga un šķirne, dzimšanas datums, apspalvojuma krāsa, īpašās pazīmes, mikroshēmas unikālais numurs un mikroshēmas ievadīšanas datums, dzīvnieka un tā īpašnieka dzīvesvieta un īpašnieka personas dati. Tāpat reģistram būs jāpaziņo, ja mainījies dzīvnieka īpašnieks, ja dzīvnieciņš pazudis (pieklīdis), ja mainījusies dzīvošanas adrese, dzīvnieks ticis sterilizēts vai nomiris. Savukārt dzīvnieka pasē būs dati par dzīvnieka īpašnieku, dzīvesvietu un dzīvniekam ievadītās mikroshēmas numurs.

Kam mikroshēma pienākas

No 2009. gada 1. janvāra obligāti būs jāapzīmē visi suņi līdz 6 mēnešu vecuma sasniegšanai. Savukārt suņiem, kuri dzimuši pirms 2009. gada 1. janvāra, nākamais gads atvēlēts kā pārejas periods, kura laikā dzīvnieka īpašniekam jānodrošina suņa apzīmēšana ar mikroshēmu un reģistrācija,” skaidro ZM Veterinārā departamenta Dzīvnieku veselības un labturības nodaļas vadītāja Sanita Vanaga.

Tātad visa nākamā gada laikā mājas (istabas) dzīvnieku īpašnieki var pakāpeniski šo procesu veikt. Tā kā trakumsērgas vakcīna ir obligāta pilnīgi visiem suņiem, kaķiem un mājas (istabas) seskiem, tad vismaz reizi gadā dzīvnieks tiks veterinārārstam „atrādīts”.

„Šī nu var būt reize, kad veterinārārsta apmeklējuma laikā īpašnieks var lūgt ievadīt dzīvnieciņam arī mikroshēmu. Suņiem šī procedūra būs obligāta jebkurā gadījumā,” teic A. Briņķe. „No savas pieredzes silti to ieteiktu – apzīmēt ar mikroshēmu visus mājas (istabas) dzīvniekus, kas var izlidot vai izkrist pa logu, izmukt pa durvīm, tikt otrpus žogam. Kaut vai savam sirdsmieram.”

Piemēram, pateicoties mikroshēmai, Anglijā pēc 10 gadiem atradies pazudis kaķis. Dzīvnieks bijis automašīnas notriekts, un veterinārārsts klīnikā nolasījis mikroshēmas numuru, tad sazinājies ar patīkami pārsteigtajiem saimniekiem.

Kādi dati būs pieejami

Veterinārā departamenta direktore teic, ka līdztekus iepriekšminētajiem datiem par dzīvnieku LDC reģistros tiks ievadītas arī ziņas par pēdējo vakcinēšanu pret trakumsērgu: „Ja suns būs sakodis cilvēku, tad Pārtikas un veterinārā dienesta, arī policijas inspektori, veterinārārsti varēs datu bāzē uzreiz apskatīties, vai dzīvnieks ir vakcinēts. Līdz ar to iemesli, kādēļ suns cilvēku sakodis, var izrādīties citi, nevis slimība. Datus no 2010. gada šajā datu bāzē ievadīs praktizējošie veterinārārsti.

Pieeja reģistram būs valsts un pašvaldības policijas inspektoriem, veterinārajiem inspektoriem, veterinārārstiem, patversmju darbiniekiem visā Latvijā.

"Pateicoties mikroshēmai, Anglijā pēc 10 gadiem atradies pazudis kaķis."

„ES mājas (istabas) dzīvnieku datubāzē „Europetnet” (www.europetnet.eu), kurai tiks piesaistīta LDC datubāze, arī varēs nolasīt informāciju par Latvijas dzīvnieku. Protams, ne visi speciālisti, kam būs pieeja datu bāzei, varēs lasīt pilnīgi visu informāciju – tā tiks klasificēta,” skaidro S. Vanaga. „Pārsvarā tā būs informācija, kas ļaus saprast, vai šis dzīvnieks ir vai nav pazudis un kurai valstij tas „piederīgs”. Tāpat tiks uzrādīts atbilstošās valsts datubāzes turētāja tālruņa numurs, lai būtu iespējams nekavējoties sazināties. Visa informācija par dzīvnieku un tā saimnieku netiks publiskota, lai to nevarētu izmantot ļaunprātīgos nolūkos.”

Savukārt, zinot sava dzīvnieka unikālo identifikācijas numuru, arī saimnieks pats varēs aplūkot datus par mājas mīluli, ja tas būs apzīmēts ar mikroshēmu. LDC datus ievadīs piecu darba dienu laikā no dokumenta vai jaunas informācijas saņemšanas par dzīvnieku.

Kādēļ tieši LDC

Šis jautājums ticis ilgi diskutēts, jo suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks nav lauksaimniecības dzīvnieki. Garās diskusijās panākts slēdziens, ka galvenais nav tas, kā sauc iestādi, kura datu bāzi uztur, bet gan, lai viss funkcionētu.

„Pašlaik atsevišķās pašvaldībās ir savs mājas (istabas) dzīvnieku reģistrs, kas kalpo, lai varētu sekot sabiedriskajai kārtībai, situācijai dzīvnieku patversmēs un nodevas par dzīvnieku turēšanu samaksāšanai,” saka A. Briņķe. „Sava dzīvnieku uzskaite ir veterinārārstiem. Visi pašlaik esošie reģistri jāapkopo vienuviet. Bet, ja lauku saimniecībā ir zirgi, aitas, govis, zosis un vēl citi dzīvnieki, tie visi tiek reģistrēti vienotā lauksaimniecības dzīvnieku datu bāzē, kuras turētājs ir LDC. Ja vēl šajā saimniecībā ir divi suņi un četri kaķi, kas arī no nākamā gada tiks apzīmēti ar mikroshēmu un reģistrēti, tad arī mājas (istabas) istabas dzīvnieku reģistram vajadzētu glabāties šajā pašā iestādē.”

Tas nodrošinās, ka vienai saimniecībai nebūs jāmeklē informācija dažādos reģistros, bet tā visa atradīsies vienas iestādes pārziņā. Arī veterinārārsti, inspektori, atverot vienoto datu bāzi, varēs redzēt, kādi un cik dzīvnieki konkrētajā lauku sētā dzīvo. Tas ir ļoti svarīgi trakumsērgas un citu infekcijas slimību uzliesmojuma gadījumos – veterinārārsti pirms došanās uz saimniecību pēc datu bāzes uzskaites varēs aprēķināt nepieciešamo vakcīnu devu skaitu, kā arī noteikt iespējamo risku kaimiņu saimniecībām. Šādi veidosies izsekojamība un „pilna aina” ne tikai par vienu saimniecību, bet visu reģionu.

Savukārt dzīvnieka īpašniekam pilsētā patiesībā ir vienalga, kurā iestādē dzīvnieku reģistrs tiks glabāts, jo viņš apmeklēs tikai vienu reģistru, neraugoties uz to, vai mājā dzīvos apzīmēts mājas (istabas) sesks, kaķis, pitons vai kanārijputniņš. Tādēļ izvēle nosvērusies par labu LDC.

Cik maksās apzīmēšana un reģistrācija

„Tas pašlaik vēl ir atklāts jautājums – arī šos noteikumus skar budžeta „jostas savilkšana”,” atzīst Antra Briņķe.

Patlaban noteikumi paredz, ka visiem suņiem līdz sešu mēnešu vecuma sasniegšanai mikroshēmas ievadīšanas procedūra no nākamā gada būs bez maksas. Cerams, ka šo noteikumu punktu nemainīs un šis tiešām paliks bezmaksas pakalpojums kucēniem.

Ja suņa īpašnieks savu suni neaizved pie veterinārārsta līdz sešu mēnešu vecumam, tad visas izmaksas par suņa apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrāciju jāsedz pašam suņa īpašniekam.

"Savu mājdzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu jau sen veic cilvēki, kuru darbs saistīts ar visas ģimenes pārvietošanos, piemēram, diplomāti."

Arī mikroshēmas ievadīšana citiem mājas (istabas) dzīvniekiem ir maksas pakalpojums.

Dzīvnieka saimniekam jāapmaksā veterinārārsta pakalpojums (mikroshēmas ievadīšana), pašas mikroshēmas cena un reģistrēšanas izmaksas datu bāzē. Reģistrēšana maksā Ls 5, mikroshēmas cena var svārstīties atkarībā no ražotāja, tāpat arī katra veterinārārsta pakalpojums tiek individuāli noteikts. Kopumā sava mīluļa apzīmēšanas procedūra, kas jāveic vienu reizi dzīvnieka mūžā, varētu izmaksāt 15-20 latu.

„Savu mājdzīvnieku apzīmēšanu ar mikroshēmu jau sen veic cilvēki, kuru darbs saistīts ar visas ģimenes pārvietošanos, piemēram, diplomāti. Iespējas un drošību, ko piedāvā dzīvnieku apzīmēšanas sistēma, viņi ir novērtējuši,” saka departamenta direktore. „Arī tie dzīvnieku īpašnieki, kuri veikuši mikroshēmas ievadīšanu dzīvniekam pēc savas iniciatīvas, par šo sistēmu izsakās atzinīgi.”

Sertificēto Latvijas veterinārārstu sarakstu var aplūkot Latvijas veterinārārstu biedrības mājaslapā www.lvb.lv, bet pilnvaroto veterinārārstu saraksts, kuri veiks mikroshēmu ievadīšanu, visticamāk, varēs apskatīt Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā www.pvd.gov.lv.