No 750 līdz 3000 latu
Bargāki sodi sagaida tieši juridiskās personas, jo tās visbiežāk, veicot būvdarbus, ievērojami atkāpjas no iepriekš saskaņotā projekta. Sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu juridiskām personām turpmāk būs no 750 līdz 1000 latiem, bet, ja tiek bojāts piemineklis, – no 1750 līdz 2000 latiem. Ja pārkāpumi gada laikā izdarīti atkārtoti, sods varēs sasniegt pat 3000 latus.
Patlaban maksimālais sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu ir 250 latu, taču tas vairs nav samērojams ar potenciālo ekonomisko ieguvumu, tādēļ visai izplatīta ir prakse, kad būvdarbi arhitektūras pieminekļos tiek veikti ar būtiskām atkāpēm no iepriekš saskaņotā projekta, tā ietaupot naudu, bet apzināti nodarot neatgriezenisku postu kultūras mantojumam. Pēc tam šādas atkāpes no projekta lūdz legalizēt, apzinoties, ka maksimālais iespējamais sods ir salīdzinoši neliels – tikai 250 lati.
Likumprojekts paredz arī administratīvo atbildību – naudas sodu – par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu no Latvijas bez attiecīgas atļaujas, kā arī citu ar kultūras pieminekļu aizsardzību saistītu prasību pārkāpumiem.
Apzina, pēta, uzskaita
Valsts pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina Ministru kabinets (MK), izdodot kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumus, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).
Katrā rajonā un republikas pilsētā strādā inspekcijas iecelts valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, kas ir tieši pakļauts inspekcijai un darbojas saskaņā ar dienesta instrukciju.
"Sods par kultūras pieminekļu aizsardzības noteikumu pārkāpšanu juridiskām personām būs no 750 līdz 1000 latiem, bet, ja tiek bojāts piemineklis, – no 1750 līdz 2000 latiem. Ja pārkāpumi gada laikā izdarīti atkārtoti, sods varēs sasniegt pat 3000 latus."
Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pienākumos ietilpst kultūras mantojuma apzināšana, izpēte un kultūras pieminekļu uzskaite. VKPAI vadītājs Juris Dambis norāda, ka esošā naudas sodu sistēma nav mainīta kopš 1995.gada un ir novecojusi. Tā nav efektīva ne preventīvi, nedz arī pilda soda funkciju. Iekasētā soda nauda patlaban ir tik neliela, ka var pat nesegt pārkāpuma pierādīšanas izmaksas.
Likumos un MK noteikumos noteiktās kompetences ietvaros inspekcija izdod administratīvos aktus – norādījumus – par katra atsevišķa kultūras pieminekļa izmantošanu un saglabāšanu, un tie ir saistoši attiecīgā kultūras pieminekļa īpašniekam (valdītājam).
Vērtība nākamajām paaudzēm
Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķas ēkas, ēku grupas, atsevišķi kapi, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Tos iedala arheoloģijas, pilsētbūvniecības, arhitektūras, mākslas un vēstures pieminekļos.
Likums nosaka, ka kultūras vērtības, kuras pretendē uz iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, ir pakļautas valsts uzskaitei neatkarīgi no tā, kā īpašumā, valdījumā vai izmantošanā tās atrodas.
Pieminekļu valsts uzskaite aptver pieminekļu apzināšanu un apsekošanu, to vēsturiskās, zinātniskās, mākslinieciskās, arhitektoniskās, arheoloģiskās, etnogrāfiskās vai citādas kultūras vērtības noteikšanu, to fiksāciju un izpēti, uzskaites dokumentu sagatavošanu, kā arī to iekļaušanu valsts informācijas sistēmā — valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistrā.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu reģistru uztur un pilnveido VKPAI. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”. Ar to var iepazīties VKPAI Informācijas centrā Rīgā, Pils ielā 20, kur pieejama arī elektroniskā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu datu bāze. Pamatojoties uz iesniegumu, inspekcija personām izsniedz izziņas par objekta statusu.
Vairāk informācijas par VKPAI – interneta mājaslapā www.mantojums.lv.
