Tā paredz grozījumi EP deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā, kurus gatavo Saeimas Budžeta un finanšu komisija.
Grozījumi likumā nepieciešami, jo nākamgad pēc EP vēlēšanām spēkā stāsies EP deputātu nolikums, kura mērķis ir izlīdzināt algu atšķirības un padarīt pārredzamākus maksājumus EP deputātiem.
Patlaban no Latvijas ievēlētie EP deputāti no Saeimas budžeta līdzekļiem saņem algu, kas piesaistīta vidējai sabiedriskajā sektorā strādājošo darba samaksai, piemērojot koeficentu 3,2. EP deputātu nolikums paredz, ka to alga ir 38,5 procenti no Eiropas Kopienu Tiesas tiesneša pamatalgas.
EP deputātu nolikumā deputātiem paredzētas arī dažādas sociālās garantijas, piemēram, pārejas pabalsts, vecuma pensija, invaliditātes pensija un apgādnieka zaudējuma pensija.
Latvijas vēlētāju attieksme pret EP
Pēdējais “Eirobarometra” pētījums liecina, ka 26% Latvijas pilsoņu gatavojas piedalīties EP vēlēšanās. Viņu izvēlē svarīgs apstāklis būs ekonomika – inflācijas un pirktspējas līmenis. Kopumā ES gatavi balsot ap 30% balstiesīgo.
Gan Latvijā, gan pārējās ES valstīs nākamā gada EP vēlēšanu galvenie izaicinājumi būs informēt Eiropas pilsoņus par EP lomu un kandidātu iespējām piedāvāt praktiskus risinājumus ekonomiskai krīzei.
"Latvijas pilsoņi EP deputātu izvēlas pēc reputācijas, bet citi eiropieši – pēc kompetences ES jautājumos."
Ne visi Latvijas pilsoņi zina, ka EP vēlēšanas notiks 2009.gadā – patlaban tie ir tikai 10% no vēlētājiem. Situācija visā ES ir līdzīga – caurmērā 75% aptaujāto nav spējuši atbildēt, kad būs nākošās EP vēlēšanas.
Tikai viena piektdaļa Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņiem ir ļoti liela vai drīzāk liela interese par EP vēlēšanām. Vidējais ES rezultāts ir vairāk nekā divreiz lielāks - gandrīz pusei (46%) ES iedzīvotāju ir ļoti liela vai drīzāk liela interese par gaidāmajām vēlēšanām.
Ko vēlamies saskatīt EP deputātos
Latvijas iedzīvotāji kā galvenos EP deputātu kandidātu izvēles kritērijus norādījuši kandidātu pieredzi valsts līmenī (45%), kandidātu personību (44%) un kandidātu reputāciju (42%). Vismazāk uzmanību Latvijas iedzīvotāji pievērš kandidātu partiju viedokļiem Eiropas jautājumos (14%). Situācija ES ir citādāka – visvairāk uzmanība pievērsta kandidātu pieredzei Eiropas jautājumos (40%), kandidātu viedokļiem nacionālajos jautājumos (37%) un Eiropas jautājumos (36%), kandidāta reputācijai piešķirot vismazāko nozīmi (17%).
Vislielākā atšķirība starp rezultātiem Latvijā un visā ES vērojama jautājumā par tēmām, ko iedzīvotāji vēlas redzēt nākamo EP vēlēšanu centrā. Ja Latvijā pārliecinoši līderos ir inflācija un pirktspēja (65%), ekonomikas izaugsme (61%) un pensiju nākotne (53%), tad ES iedzīvotāji par to domā pusotru reizi mazāk, vairāk uztraucoties par bezdarbu (47%), nākamajās vietās atstājot arīdzan ekonomikas izaugsmi (bet tikai 45%), inflāciju un pirktspēju (41%).
EP vēlēšanas notiek reizi piecos gados. Nākamās vēlēšanas Latvijā notiks 2009.gada 6.jūnijā.
