Neatkarīgi no izglītības iestādes statusa
28. jūlijā Ministru kabineta apstiprinātie noteikumi „Valsts budžeta līdzekļu pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un izlietošanas kārtība un apmērs” paredz, ka valsts budžeta līdzekļi – 80 santīmu dienā vienam skolēnam – tiek piešķirti pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai attiecīgās pašvaldības teritorijā esošajās pamatizglītības iestādēs, kurās skolēni apgūst pamatizglītības programmas neatkarīgi no izglītības iestādes statusa.
Ja pamatizglītības iestādes skolēna ēdināšanas izmaksas pārsniedz valsts budžeta līdzekļu apmēru, šos līdzekļus izmanto pārtikas produktu iegādei – paredz noteikumi. Valsts budžeta līdzekļus pašvaldībām pamatizglītības iestādes 2., 3. un 4. klases skolēnu ēdināšanai piešķir saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam – teikts noteikumos.
Valsts budžeta līdzekļus bērnu ēdināšanai pašvaldībām pārskaitīs Bērnu un ģimenes lietu ministrija, savukārt pašvaldībām būs jāiesniedz līdzekļu izlietojuma atskaite. Ēdināšanas kvalitāti uzraudzīs Pārtikas un veterinārais dienests.
Plānots, ka šā gada 1. septembrī 1. klasē mācības uzsāks apmēram 19 664 skolēni.
Ar laiku ēdīs visi pamatskolēni
Kā portālu LV.LV informēja Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Taivo Trams, pagaidām ministrija spējusi panākt, ka valsts piešķir līdzekļus 1. klases skolēnu ēdināšanai, bet nākamgad ministrija centīsies panākt, lai no valsts budžeta tiktu nodrošināta arī 2. klases skolēnu ēdināšana, vēlāk – visas pamatskolas klašu skolēnu ēdināšana.
BĢLM šā gada februārī lūdza visām pilsētu un rajonu padomēm sniegt informāciju par ēdināšanas izmaksām skolās katrā pašvaldībā 2007./2008. mācību gadā. Apkopojot pašvaldību sniegto informāciju, secināts, ka vidējā pusdienu cena valstī, kādu bērna vecāki maksā par tā ēdināšanu vai kāda būtu jāmaksā skolā, pamatizglītības iestādes skolēnam ir 74 santīmi.
Pusdienu izmaksas pašvaldībās atšķiras
Pusdienu izmaksu atšķirīgo apmēru vairākas pašvaldības skaidro ar to, ka atsevišķus pārtikas produktus, piemēram, dārzeņus, skolas iegādājas no vietējiem zemniekiem.
Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras jautājumu komitejas padomniece Ivita Peipiņa atzīst: šādas atšķirības tiešām pastāv, bet tās saistītas ar ēdināšanas izmaksām. Dažādām pašvaldībām ir atšķirīgas pieejas skolēnu ēdināšanai, proti, Rīgā un citās lielākajās pilsētās to lielākoties nodrošina ēdināšanas uzņēmumi, ar kuriem skolas direktors slēdz sadarbības līgumu. Uzņēmumiem katram ir sava kalkulācija, kurā ietilpst arī darbinieku algas, savukārt lauku skolās – virtuves darbinieki ir skolas štata darbinieki un viņiem algu maksā pašvaldība. Vēl atšķirības rodas arī no tā, kur un kā tiek iepirkti produkti.
"Nākamgad ministrija centīsies panākt, lai no valsts budžeta tiktu nodrošināta arī 2. klases skolēnu ēdināšana, vēlāk – visas pamatskolas klašu skolēnu ēdināšana."
Uz LV.LV jautājumu, vai skolēnu pusdienu atšķirīgās izmaksas Latvijas pašvaldībās ir saistītas ar negodīgo un nevienlīdzīgo valsts budžeta pārdali pašvaldībām, kuras pamatā ir pašvaldības vadītāja piederība konkrētai partijai, I.Peipiņa atbildēja noraidoši, sakot: „Es to tā neredzu.”
MK noteikumu „Valsts budžeta līdzekļu pašvaldībām pamatizglītības iestādes skolēnu ēdināšanai aprēķināšanas, piešķiršanas un izlietošanas kārtība un apmērs” izstrāde ilga apmēram divus gadus, stāsta LPS pārstāve, bet konkrēts laiks, kad valsts sāks līdzekļu piešķiršanu pirmklasnieku ēdināšanai, ir ierakstīts Ministru prezidenta I.Godmaņa valdības deklarācijā.
Bērni ēd neveselīgu pārtiku
Pētījumi liecina, ka bērni uzturā lieto nepietiekami daudz augļu un dārzeņu – tos lieto tikai 23% skolēnu. Bērni lieto daudz saldumu un neveselīgu pārtiku.
Neveselīgu pārtikas produktu tirdzniecības aizliegums skolā, kā arī Piena programma labvēlīgi ietekmē bērnu veselību, taču šie pasākumi ir nepietiekami, lai veicinātu veselīga uztura paradumus – norāda BĢLM.
