Pētot, cik pieejami Latvijas skolās ir veselīgie pārtikas produkti, atklājās, ka 51% skolu ir kafejnīcas un veikali un 11% skolu ir pārtikas produktu un dzērienu automāti. Skolu kafejnīcās un veikalos skolēni galvenokārt var iegādāties saldumus un cukuru saturošus dzērienus. Tikai 43% skolu ir iespēja nopirkt svaigus augļus un 34% - dārzeņus. Bezmaksas augļi un dārzeņi ir pieejami tikai 10% skolu, pārsvarā laukos. Bezmaksas pienu saņem vien 19% skolu skolēnu.
Vēl pētījums uzrādīja tendenci, ka Rīgas un lielo pilsētu skolās, kā arī skolās ar krievu mācību valodu, skolēniem ir lielākas iespējas iegādāties kalorijām bagātus produktus skolu kafejnīcās un veikalos. Tāpat tika konstatēts, ka visās skolās notiek obligātās sporta stundas. Ārpus mācību stundām ar fiziskām aktivitātēm skolas sporta zālē var nodarboties 71% skolu skolēnu, vēl 25% skolu sporta zālē var piedalīties sporta pulciņos. Iespēju visiem skolēniem pa drošu ceļu uz skolu iet vai braukt ar velosipēdu spēj nodrošināt tikai 17% skolu.
"No 30 pirmo klašu skolēniem seši bērni ir ar lieko svaru."
Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņām, jau 2004. gadā vairāk nekā pieciem miljoniem bērnu pasaulē konstatēta aptaukošanās. Toreiz prognozēja, ka šis skaitlis ik gadu pieaugs par 400 000. Šis Latvijā ir pirmais pētījums, kura laikā iegūti dati par pirmo klašu skolēnu aptaukošanos, tādēļ nav iespējams salīdzināt, vai Latvijā šie dati pieaug tikpat strauji, kā to prognozēja PVO. Lai nākotnē šos datus varētu salīdzināt, turpmāk šādu pētījumu plānots atkārtot reizi divos gados.
Galvenie aptaukošanās iemesli
Mazkustīgs dzīvesveids, skolās tik viegli nopērkama organismam neveselīga, kalorijām pārbagāta pārtika, skolēnu vājās zināšanas par veselīgu uzturu, nedrošs ceļš no skolēnu mājas līdz skolai (to bērns viens pats nevar mērot nedz ar kājām, nedz velosipēdu) – galvenie iemesli, kādēļ pirmklasnieku vidū ir tik daudz aptaukojušos bērnu, liecina SVA pētījuma dati. Arī dietologs Andis Brēmanis par galveno aptaukošanās iemeslu min mazkustīgu dzīvesveidu: „20% pirmklasnieku ir nopietnas svara problēmas. Tas nozīmē, ka no 30 pirmklasniekiem seši bērni ir ar lieko svaru. Tas tiešām ir ļoti daudz. Vecāki ir daudz aizņemti darbā, steidzas, tādēļ ģimenes uzturam iespējams nepievērš tik lielu uzmanību, kā būtu nepieciešams. Ieteiktu katrā ģimenē nopietni padomāt, kā aktivizēt bērnu fizisko slodzi un mēģināt vairāk gatavot mājās, šādi samazinot neveselīgas, kalorijām bagātas gatavās produkcijas patēriņu.”
"Pirmklasniekiem ķermeņa masa svārstās robežās no 16,5 kg līdz 62,5 kg."
Arī Skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums Latvijā liecina, ka skolēni garas stundas pavada bez fiziskām aktivitātēm: vismaz četras stundas darbadienās televizoru skatās trešā daļa skolēnu, bet nedēļas nogalēs – gandrīz puse; datoru vismaz trīs stundas darbadienās lieto 16% zēnu un 25% meiteņu. PVO vadlīnijas nosaka, ka visiem skolas vecuma bērniem jābūt fiziski aktīviem vismaz 60 minūtes dienā, ieskaitot gan mērenu, gan intensīvu fizisku slodzi. Mācību priekšmetu un stundu paraugplānā noteiktais sporta stundu skaits (divas vai trīs sporta stundas nedēļā) ir nepietiekams, lai šo vajadzību apmierinātu. Turklāt skolēniem sporta zāles nav pieejamas visās Latvijas skolās. Tādēļ pagaidām par bērnu fizisko aktivitāti atbildība pārsvarā jāuzņemas vecākiem.
Psihologi aptaukošanos bērnībā saista ar zemām sekmēm skolā un zemāku pašvērtējumu. Skolas vecuma bērniem aptaukošanās var radīt nopietnas psiholoģiskas problēmas. Zinātnieki ir secinājuši, ka liekais svars nereti nopietni traucē emocionālai un sociālai labklājībai, tādēļ par normālu svaru jādomā laikus.
Daļa pirmklasnieku pārāk tievi
Vērtīgi, ka SVA veiktā pētījuma laikā atklājās vēl kāds būtisks fakts: ļoti daudziem bērniem ir nepietiekama ķermeņa masa – 10,5% septiņgadīgajiem un 12,5% astoņgadīgajiem. Latvijā šīs nepietiekamas ķermeņa masas cēlonis varētu būt ierobežota pārtikas produktu pieejamība sociāli ekonomiskās situācijas dēļ. Citās valstīs veiktie pētījumi apliecina, ka liekā ķermeņa masa un aptaukošanās vairāk izplatīta iedzīvotājiem sociāli zemākos slāņos. Pētījuma autori to skaidro ar vairāku riska faktoru augstāku izplatību mazturīgo vidū – zemāku izglītības līmeni, nepietiekamiem līdzekļiem aktīvai atpūtai, mazvērtīgas pārtikas lietošanu, kurā bieži vien ir nepietiekamas uzturvielas, bet daudz kaloriju. Tomēr, lai apgalvotu, ka šī sakritība ir spēkā arī Latvijā, nepieciešams veikt speciālus pētījumus, norāda SVA pārstāvji.
Pētījuma gaita
„Tā bija reprezentatīva pirmklasnieku atlase, kurā piedalījās 5500 Latvijas pirmklasnieku. Viņi tika svērti un mērīti, skolas direktori aptaujāti par skolas vidi,” stāsta Iveta Pudule, SVA pārstāve. Atklājās, ka pirmklasniekiem ķermeņa masa svārstās robežās no 16,5 kg līdz 62,5 kg, gurnu apkārtmērs svārstās robežās no 51,0 cm līdz 99,0 cm, bet vidukļa apkārtmērs – no 42,0 cm līdz 92 cm. Vidējā ķermeņa masa zēniem septiņu gadu vecumā ir 27,4 kg, bet meitenēm – 26,2 kg.
Pētījums tika veikts 2007./2008. mācību gadā.
