Iedzīvotāju informētība un zināšanas par ekoproduktiem un to patēriņu ir ļoti dažādas. Šis raksts tapis, balstoties uz autores veikto pētījumu 2009. gada aprīlī, kura mērķis bija noskaidrot Rīgas pilsētas iedzīvotāju viedokli par Latvijā ražotiem bioloģiskiem pārtikas produktiem un to patēriņu. Pētījuma ietvaros tika aptaujāti 300 šīs pilsētas iedzīvotāju.
Bioloģiski ražoto produktu popularitāte pieaug
Latvijā pēdējos gados aizvien vairāk attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas nodarbojas ar ekoloģisku produktu ražošanu. Uz 2009. gada 24. martu Pārtikas un veterinārajā dienestā jau reģistrēti vairāk nekā 4195 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi, kas piedāvā patērētājiem savu saražoto produkciju.
Par bioloģiskajiem jeb ekoloģiskajiem produktiem pieņemts atzīt produktus, kuru audzēšanā netiek lietots ķīmiskais mēslojums, insekticīdi, herbicīdi vai citi augu aizsardzības produkti, pesticīdi, hormoni un ģenētiski modificēti organismi. Saimniekošanas priekšnoteikums ir veselīga augsne, kas ir dabiska un dzīva vienība ar daudzveidīgu floru un faunu.
Ekoloģiski produkti ir tādi produkti, kuriem ir potenciāls samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, salīdzinot ar citiem tās pašas produktu grupas produktiem, tādā veidā veicinot efektīvu resursu izmantošanu un augsta līmeņa vides aizsardzību.
ES dokumentos tiek piemērota šāda definīcija: “"bioloģisks"ir tāds, kas iegūts bioloģiskajā ražošanā vai saistīts ar to.” Tāpat tajos tiek noteikts, ka par bioloģisku produktu var saukt tikai tādu, kura apstrāde ir veikta bioloģiski sertificētā pārstrādes uzņēmumā.
Ikdienā mēs lietojam dažādus jēdzienus, lai apzīmētu ekoloģiski ražotus produktus, – bioloģiskie produkti, ekoloģiskie produkti, ekoprodukti. Tie visi ir sinonīmi, tomēr pētījums parādīja, ka daļai iedzīvotāju ir atšķirīga izpratne par šiem jēdzieniem. Cits jēdziens, ko bieži ikdienā dzirdam un lietojam, – ekoloģiski tīri produkti – pēc speciālistu uzskatiem nav korekts, jo, tikai audzējot no apkārtējās vides ietekmes izolētā telpā, būtu iespēja iegūt ekoloģiski tīrus produktus, bet tas savukārt neatbilst reālām lauksaimniecības produkcijas audzēšanas metodēm. Pastāv apstākļi, ko audzētājs nespēj kontrolēt, bet kuri ietekmē bioloģiski audzētus augus dabīgā vidē. Tie ir gan nokrišņi, gan vējš, gan izplūdes gāzes un citi apstākļi.
Ekomarķējums – uzticamā atpazīstamības zīme
Ļoti būtiska ir ekoproduktu atpazīstamība un tas, vai iedzīvotāji šos produktus spēj atšķirt no konvencionāli ražotajiem pārtikas produktiem. Šim nolūkam izmanto ekomarķējumu, kas ir viens no vides marķējuma tipiem.
Pirms kāda no precēm ir tiesīga saņemt ekomarķējuma simbolu, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem. Šos kritērijus parasti nosaka eksperti, pētot un analizējot katras preču grupas ietekmi uz vidi, ņemot vērā preces pilnu dzīves ciklu.
Eiropas ekomarķējumu var piešķirt precēm un pakalpojumiem, kas labvēlīgāk ietekmē vidi salīdzinājumā ar citām precēm un pakalpojumiem tajā pašā preču grupā, izņemot pārtiku, dzērienus, farmaceitiskos līdzekļus un medicīnas preces. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra koordinē Eiropas Savienības ekomarķējuma piešķiršanas programmu Latvijā, informē ražotājus par attiecīgajām prasībām, popularizē Eiropas Savienības ekomarķējumu, kā arī sniedz nepieciešamo informāciju Eiropas Komisijai.
"Pārtikas un veterinārajā dienestā jau reģistrēti vairāk nekā 4195 bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi, kas piedāvā patērētājiem savu saražoto produkciju."
Liela daļa patērētāju izvēlas tieši tās preces, kam ir ekomarķējums, jo tām parasti ir labāka ietekme ne tikai uz vidi, bet arī uz veselību.
Neskatoties uz to, ka ekomarķēšanas programmas ir salīdzinājumā jaunas, mūsdienās tās jau ir plaši izplatītas visā pasaulē. Pieaugot patērētāju zināšanām par vides problēmām, palielinās pieprasījums pēc precēm ar ekomarķējumu un līdz ar to – šo preču piedāvājums, jo pieprasījuma palielināšanās stimulē ražot videi draudzīgas preces.
Ekoproduktus var atpazīt pēc marķējuma uz produktiem, kurā ir norādīts “Bioloģiskā lauksaimniecība” vai “Pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”. Ar vietējo ekomarķējumu “Latvijas ekoprodukts” marķē tieši Latvijā bioloģiski ražotus pārtikas produktus, lai patērētāji iegūtu patiesu informāciju par šo produktu izcelsmi un kvalitāti. Šī preču zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai, un tā apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiskām izejvielām.
Kā Eiropas Savienības dalībvalsts Latvija bioloģiskās lauksaimniecības produktus var marķēt arī ar Eiropas Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības logo.
Zināšanas par ekoproduktu atpazīstamību jāpilnveido
Pētījuma gaitā tika noskaidrots, vai respondenti zina, kādas ir atšķirības starp bioloģiskiem produktiem un produktiem, kuri ražoti ar konvencionālām lauksaimniecības metodēm. Respondenti uz šo jautājumu sniedza šādas atbildes:
– ekoprodukti ir ar labākām garšas īpašībām, mazāku ķīmisko vielu saturu;
– tie ir svaigi, īsāks derīguma termiņš (nestāv mēnešiem ilgi, kā cita “piespricēta” pārtika);
– veselīgāki, organismam labāki;
– dabai draudzīgāki;
– dabīgi produkti, ekoloģiski;
– audzēšanas veids – bez ķimikālijām;
– ierobežotas transportēšanas iespējas.
Lai noskaidrotu, vai iedzīvotāji zina, kā marķē ekoproduktus, un tātad prot tos tirdzniecības vietās atšķirt no citiem ar konvencionālām lauksaimniecības metodēm ražotiem produktiem, respondentiem tika jautāts norādīt, kādus marķējumus, viņuprāt, Latvijā izmanto ekoloģiski ražotu produktu marķēšanai (skatīt 1. attēlu).
1. att. Respondentu zināšanas par preču zīmēm, ar kurām marķē Latvijā ražotus bioloģiskus produktus, n=300
Rezultāti liecina, ka vairums aptaujāto rīdzinieku nezina par dažādu marķējumu patieso nozīmi un tādēļ, iespējams, pērkot, piemēram, produktus ar marķējumu “Zaļā karotīte”, cilvēkiem ir pārliecība, ka ir iegādājušies bioloģiski ražotu produktu, kaut gan ar šo preču zīmi netiek marķēti Latvijas ekoprodukti. “Zaļā karotīte” informē, ka 70% produkta izejvielu ir ražotas Latvijā, bet šī zīme nenorāda, ka produkts ir tīrs no ķīmiskajiem piemaisījumiem, pievienotajām vielām, tātad ekoloģisks.
Rezultāti parādīja arī to, ka sieviešu vidū ir vērojama lielāka informētība par Latvijas ekoproduktu marķējumu. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka sievietes vairāk interesējas par ekoloģiskiem produktiem, tos vairāk patērē un tātad ir zinošākas.
Uz jautājumu, vai iedzīvotāji tirdzniecības vietās spēj atšķirt ekoproduktus no citiem pārtikas produktiem, vairāk nekā puse respondentu atbildēja apstiprinoši, ka spēj atšķirt tos pēc šādām pazīmēm:
– preču zīmes “Bioloģiskā lauksaimniecība”;
– preču zīmes “Latvijas ekoprodukts”;
– pēc marķējuma;
– pēc apraksta uz iepakojuma;
– lielveikalos ir atsevišķi stendi, kuros ir salikti ekoprodukti.
Tika minētas arī tādas atbildes kā “pēc smaržas, izskata, krāsas”, “pajautājot pārdevējam”, “pēc dārgās cenas”, ”pēc ražotāja”, taču tās neliecina, ka respondenti tiešām ir zinoši un prot atšķirt bioloģiski ražotus produktus no jebkuriem citiem produktiem.
"Eiropas Savienības ekomarķējuma piešķiršanas programmu Latvijā koordinē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra."
Respondenti atzīst, ka produkti ar preču zīmi “Latvijas ekoprodukts” ir grūti atrodami tirdzniecības vietās. Visvairāk ar šo preču zīmi marķētie produkti ir ievēroti tādās tirdzniecības vietās kā “Latvijas ekoprodukts”, “Zaļais tirdziņš”, Centrāltirgus, Berga bazārs, lielveikali “Rimi”, “Stockman”, “Elvi” un “Sky”.
Būtiska ir popularizēšana plašsaziņas līdzekļos
Raksta autores veiktais pētījums parādīja, ka respondenti informāciju par ekoproduktiem visbiežāk gūst no laikrakstiem, žurnāliem, televīzijas pārraidēm, interneta, kā arī tādiem neformāliem kanāliem kā draugi un paziņas. Vismazāk informācija sasniedz auditoriju pa radio.
40% no respondentiem uzskata, ka informācija par Latvijā ražotiem bioloģiskajiem produktiem ir viegli atrodama, 38% nevar atbildēt apstiprinoši vai noraidoši, bet 22% domā, ka nav viegli atrodama.
Bez tam 42% no respondentiem uzskata, ka informācija par Latvijas ekoloģiskiem produktiem ir pietiekami plaša, kā arī ticama un objektīva. Tas liecina, ka informācija par šiem produktiem ir, tomēr nepieciešams sabiedrības vidū to vēl vairāk popularizēt gan reklāmu veidā, gan veicot izglītojošas un skaidrojošas aktivitātes.
Ekoprodukti starp pārdevēju un pircēju
Respondentiem tika jautāts arī tas, kur, viņuprāt, var iegādāties ekoloģiskus produktus. 2. attēlā parādītas atbildes uz šo jautājumu (respondentiem netika ierobežots iespējamo atbilžu izvēļu skaits, tādēļ attēlā skaitļi parāda, cik aptaujāto atzīmējuši konkrēto atbilžu variantu).
2. attēls. Bioloģiski ražotu produktu iespējamās iegādes vietas Latvijā
Aptaujāto vidū valda pārliecība, ka ekoproduktus iespējams iegādāties tieši pie ražotājiem. Tāpat aptaujātie ir pārliecināti, ka arī piemājas dārzā katrs var izaudzēt ekoloģiskus produktus. Šis fakts norāda uz to, ka nepieciešams vairāk informēt sabiedrību par to, kas ir ekoprodukti, un par to audzēšanas metodēm, jo, kā jau iepriekš minēts, pēc definīcijas ekoproduktus var ražot tikai īpaši sertificētās bioloģiskās saimniecībās. Salīdzinoši daudz respondentu uzsver, ka Latvijas ekoproduktus var iegādāties specializētajās tirdzniecības vietās un “Zaļajā tirdziņā”.
Atbildēs par iegādes vietām Latvijas ekoproduktu specializētie veikali neieņem dominējošu stāvokli. Salīdzinoši vairāk ekoproduktus iegādājas pie pašiem bioloģisko produktu ražotājiem vai bioloģisko lauksaimniecību produktu tirdziņos.
Visvairāk kā ekoproduktu iegādes vietas respondenti ir minējuši lielveikalus, lai arī tur piedāvātais ekoproduktu klāsts ir mazāks nekā specializētajās tirdzniecības vietās. Acīmredzot lielai daļai iedzīvotāju ir tendence izmantot ērti pieejamas tirdzniecības vietas, kur parasti viņi pērk pārtiku, nedodoties uz speciālām tirdzniecības vietām.
Analizējot, kādus Latvijas ekoloģiskos produktus respondenti iegādājas, visbiežāk tiek minēti augļi un dārzeņi, medus un biškopības produkti, kā arī piens un piena produkti.
Starp vismazāk pirktajiem produktiem respondenti ierindo citus produktus, uztura bagātinātājus un graudaugus. Vīrieši vairāk pērk gaļas produktus un olas. Savukārt sievietes visbiežāk iegādājas augļus, dārzeņus, medu un piena produktus.
Produktu izvēles daudzpusīgie kritēriji
Analizējot aptaujā iegūtos datus, tika noskaidrots iedzīvotāju viedoklis par būtiskākajiem kritērijiem, iegādājoties pārtikas produktus. Absolūtais vairākums aptaujāto par svarīgākiem aspektiem atzinuši produktu kvalitāti, garšas un smaržas īpašības, kā arī cenu. Ražotājs (zīmols) kā svarīgs aspekts šķitis salīdzinoši mazāk respondentiem. Mazāk svarīgs ir iepakojums (skatīt 3. attēlu).
3. attēls. Pārtikas produktu iegādi ietekmējošie aspekti
Uz jautājumu, vai, izvēloties pārtikas produktus, ir svarīgi, ka tie ražoti Latvijā, 144 respondenti atbildējuši ar “Jā”, 134 – ar “Ne vienmēr”, un tikai 22 – ar “Nē”.
Respondentu vidū, kuri ir atbildējuši apstiprinoši, pastāv uzskats, ka “ražots Latvijā” vairāk tiek saistīts ar labu kvalitāti. Visbiežākās respondentu atbildes par Latvijā ražotu produktu (turklāt jebkuru, ne tikai ekoproduktu) iegādes iemesliem, ir:
– Latvijā ražo vistīrāko pārtiku;
– pērkot Latvijā ražotus produktus, tiek veicināta ekonomiskā attīstība un atbalstīti savējie;
– produktiem nav klāt tik daudz ķīmijas un pesticīdu, tie ir dabīgāki;
– cerība, ka tie ir kvalitatīvāki un ekoloģiski tīrāki;
– uzticēšanās Latvijas precei.
Savukārt tie respondenti, kuri atbildēja, ka “ne vienmēr” ir svarīga produktu izcelsmes valsts (Latvija), savu viedokli vairumā gadījumu pamato ar tādiem argumentiem kā “produkti ir dārgi, citām valstīm ir lētāki produkti”, “nav izvēles”, “Latvijā lieto tās pašas audzēšanas metodes”, “visu jau Latvijā neražo”, “galvenais, lai garšīgi, vienalga, kurā valstī ražots”, “arī citās valstīs ražo labus, kvalitatīvus produktus”. Lielākā daļa aptaujāto norāda, ka ļoti būtiska ir produktu cena, un tic, ka arī citu valstu produkcija nav sliktākas kvalitātes.
Veselīgam dzīvesveidam, nevis prestižam
Raksta autore ir analizējusi iedzīvotāju viedokli par Latvijā ražotu ekoloģisku produktu patēriņu un ar to saistītajiem aspektiem, arī pētot ekoproduktu patēriņu gan kā zaļā dzīvesveida izpausmi, gan kā demonstratīvo patēriņu.
Lai arī Latvijā zaļais dzīvesveids un ekoprodukti ir jauna tendence, iedzīvotājiem ir izveidojies jau savs viedoklis. Rezultātu analīze atklāj, ka visvairāk respondenti piekrīt apgalvojumam, ka ekoprodukti ir veselībai droši pārtikas produkti, kā arī Latvijas ekoprodukti ir īpaši kvalitatīvi un vērtīgi.
"Ar marķējumu “Zaļā karotīte” netiek marķēti Latvijas ekoprodukti. 70% produkta izejvielu ir ražotas Latvijā, bet šī zīme nenorāda, ka produkts ir tīrs no ķīmiskajiem piemaisījumiem, pievienotajām vielām, tātad ekoloģisks."
Tas norāda, ka ekoprodukti galvenokārt asociējas ar kvalitāti un drošumu. Analizējot rezultātus, kas, pēc respondentu domām, veicina ekoproduktu patērēšanu, lielākā daļa uzskata, ka galvenokārt tā ir videi draudzīga filozofija, kā arī īpašs dzīvesveids. Salīdzinoši nedaudzi uzskata, ka tas ir prestiži vai moderni.
Aptaujātie iedzīvotāji nesaista ekoproduktu patēriņu ar iespēju sevi apliecināt sabiedrībā un centieniem atstāt iespaidu uz citiem. Sabiedrības viedoklis nav noteicošais pamudinājums ekoproduktu lietošanai. Tas liecina, ka ekoproduktu patēriņš netiek saistīts ar demonstratīvo patēriņu. Pētījums parādīja, ka iedzīvotājiem Latvijā ražoti ekoloģiski produkti galvenokārt asociējas ar kvalitāti un drošumu, tādēļ ekoproduktus var ierindot pie nepieciešamiem personiskiem produktiem, kas dod iespēju rūpēties par savu veselību.
Publikācijā izmantotie materiāli
Latvijas Vides aģentūra, www.lvgma.gov.lv/eko/
Zaļš. Ne tikai vārdu spēle
www.saimnieks.lv/Biologiska_saimniekosana/2695
Dzidras Kreišmanes skaidrojums
PVD Pārtikas centrs, www.pvd.gov.lv
Eiropas Savienības tiesību akti, (Eiropas Komisijas regulas) http://eur-lex.europa.eu/
