Kas ir Jaunatnes likums?
Jaunatnes likums (turpmāk – likums) sniedz jauniešiem daudz lielākas iespējas lemt par savu dzīvi, t.i., atsaukties uz likumu neskaidrību gadījumos un saskaņā ar to organizēt savu dzīvi.
Likums definē terminus „jaunietis”, „jaunatnes organizācija” un „jaunatnes lietu speciālists”.
„Jaunatnes likuma mērķis ir nodrošināt vienotu valsts jaunatnes politiku, nosakot darba ar jaunatni īstenošanas sistēmu,” teikts likumā. Tas ir – uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvu, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.
Saskaņā ar šo likumu vienotu valsts jaunatnes politiku izstrādā un koordinē Bērnu un ģimenes lietu ministrija, bet Jaunatnes konsultatīvā padome ir Ministru kabineta izveidota padomdevēja institūcija, kuras mērķis ir veicināt saskaņotas jaunatnes politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī jauniešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē.
Jaunatnes konsultatīvās padomes sastāvā iekļauj valsts pārvaldes, pašvaldību un jaunatnes organizāciju deleģētus pārstāvjus, un tie veido vismaz pusi no šīs padomes sastāva.
Tā kā šobrīd jaunatnes politikas īstenošanā piedalās daudz „spēlētāju” – gan jaunieši, gan jaunatnes organizācijas, gan pašvaldība, gan ministrijas u.c. – un nav saprotams, kāda ir katra loma, līdz ar Jaunatnes likuma pieņemšanu ir sakārtota darba ar jauniešiem sistēma, definējot ikvienas iesaistītās puses un institūcijas atbildību šajā procesā.
Otrkārt, ar likumu tiek nodrošināta labvēlīga vide jauniešu līdzdalībai lēmumu pieņemšanā visos valsts pārvaldes līmeņos un atbalsta sniegšana jaunatnes organizāciju darbībai, kas nodrošina jauniešu pilnveidošanos, integrāciju sabiedrībā un interešu pārstāvību. Vienlaikus tiek sakārtoti konsultāciju sistēmas jautājumi – noteikts, kādā veidā veicamas pastāvīgas konsultācijas ar jauniešiem, lai jaunatnes politika veidotos atbilstoši jaunatnes vēlmēm un interesēm.
Likums aplūko arī jaunatnes līdzdalības jautājumus, nosakot, kur un kādā veidā jāņem vērā jaunatnes viedoklis (piemēram, tas nosaka, ka pašvaldībām, izstrādājot attīstības plānu, ir jākonsultējas ar vietējo jaunatni un to pārstāvošajām organizācijām), un finansiālā atbalsta jautājumus jaunatnes organizācijām un to projektiem, kā arī jauniešu veidotajiem projektiem.
Jauniešu iniciēts un izstrādāts
Darbs pie minētā likuma izstrādes sākās jau 90. gadu sākumā, un interesanti, ka ideju pirms 15 gadiem par likuma nepieciešamību izteica jaunieši, kas aktīvi darbojās nevalstiskajās organizācijās (NVO) un bija iepazinuši Eiropas valstu pozitīvo pieredzi.
Vadošo lomu likuma izstrādē toreiz uzņēmās Latvijas Jaunatnes padome (LJP) un 2002. gadā izveidoja „Ēnu kabinetu”, kurā dažādi jaunieši un eksperti mērķtiecīgi sāka veidot likumprojekta tekstu. Un, lai arī sākotnējais likuma saturs daudziem šķita deklaratīvs un pārāk vispusīgs, jāņem vērā, ka to veidoja paši jaunieši, apzinot un vērtējot, kas nepieciešams Latvijas jaunatnei. Laika gaitā likuma saturs vairākkārtīgi mainījās, tas tika juridiski koriģēts un papildināts, bet tajā joprojām ir saglabājies būtiskais: jaunatnes definīcija, brīvprātīgo darbs, atbalsta mehānisms darbam ar jaunatni, jaunatnes līdzdalība u.c.
"Pēc 2009. gada 1. janvāra, kad likums stāsies spēkā, par jaunieti Latvijā uzskatīs personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem."
2004.gadā jaunatnes politikas veidošanas un īstenošanas funkcijas pārņēma Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BĢLM), aktivizējot darbu valdības līmenī pie Jaunatnes likuma izstrādes un virzības Saeimā. Līdzās LJP aktīvi savu viedokli pauda gan Latvijas Studentu apvienība, gan Latvijas Skautu un gaidu centrālā organizācija, gan Latvijas Mazpulki.
Visasākās diskusijas Saeimas komisijā izraisīja jautājums par jauniešu vecumu likumā, jo viena daļa deputātu aizstāvēja viedokli, ka jaunietim Latvijā jābūt vecumā no 13 līdz 30 gadiem, otra – no 13 līdz 25 gadiem. Pēc ilgām diskusijām starp ministrijām, deputātiem un NVO tika secināts, ka līdzšinējā likumdošana jaunatnes jomā attiecināma uz jauniešiem līdz 25 gadiem un līdz šim vecumam ir nepieciešams valsts un pašvaldības atbalsts viņiem tādās jomās kā nodarbinātība, līdzdalība, izglītība u.c.
Tātad – pēc 2009. gada 1. janvāra, kad likums stāsies spēkā, par jaunieti Latvijā uzskatīs personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem.
Turpmāk tu varēsi
Tev būs iespējas īstenot esošās līdzdalības tiesības, kas noteiktas Satversmē un normatīvajos aktos, jaunatnei aktuālos jautājumos, piemēram, balsot, iesaistīties NVO, rakstīt vēstules ar priekšlikumiem utt.
Tu varēsi gūt valsts atbalstu apmācībai komercdarbības jautājumos un savas komercdarbības uzsākšanā.
Savai iniciatīvai iegūt gan morālu, gan finansiālu atbalstu no pašvaldības, jo tavā pašvaldībā būs jauniešu lietu koordinators, pie kura tu varēsi vērsties sev svarīgos jautājumos.
Tavai NVO, kurā tu darbojies, būs skaidrs mehānisms un kritēriji, kā iegūt finanšu līdzekļus savas darbības nodrošināšanai un kā tos uzskaitīt, tā ceļot organizācijas veiktspēju un mazinot tās atkarību no ārvalstu finanšu donoriem.
Tev būs iespēja legāli strādāt brīvprātīgo darbu, jo likums definē jauniešu, brīvprātīgā darba organizatoru un veicēju, tiesības un pienākumus un nodrošina jauniešu, brīvprātīgā darba organizatoru, apmācību. Tādējādi valsts līmenī ar likumu tiek atzīta un atbalstīta jaunatnes neformālā izglītība kā līdzvērtīga formālajai izglītībai Eiropas Savienības valstu mūžizglītības procesā.
Latvijas jaunatnes nākotne būs lieliska
Starptautiskā pieredze rāda, šāda jaunatnes politikas “jumta” likuma izstrāde daudzās Eiropas valstīs ir būtiski palīdzējusi uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos un jaunatnes organizāciju darbību, kā arī stiprinājusi pilsonisko sabiedrību kopumā.
LJP “Jaunatnes likumu” redz kā pamatu, uz kura būvēt un balstīt visus pārējos normatīvos aktus, kas saistīti ar kādu no jaunatnes politikas jomām un virzieniem, un jau šobrīd aicina pašvaldības un valsts iestādes pastāvīgi iesaistīt jaunatnes organizācijas to lēmumu izstrādē un īstenošanā, kas skar jauniešu dzīvi, savukārt jauniešus – aktīvāk darboties sabiedriskajās organizācijās, īstenojot savas iniciatīvas un paužot viedokli par sev svarīgiem jautājumiem.
Nav šaubu, ka jaunatne ir sabiedrības vitālākā un patiesākā daļa un mūsu cerības saistītas ar jaunatni. Ko vēlas paši jaunieši? „Kad tad, ja ne jaunībā, lai vienmēr būtu vieta, kur soli mums divreiz lielāku likt!” skan grupas „H2O”Jaunatnes likumam veltītajā dziesmā.
Laiks un vieta tagad ir, vajadzīga – griba.
Uzziņa
Jaunatnes likuma gala redakcija pieejama: http://www.likumi.lv/doc.php?id=175920&mode=DOC
Vairāk par Latvijas Jaunatnes padomi – www.ljp.lv
