Svinēsim Latvijas valsts svētkus kopā

Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas sabiedroto, Iekšlietu ministrijas vienību un Jaunsardzes vienību militārā parāde 11. novembra krastmalā

Foto: srž. Ēriks Kukutis, Aizsardzības ministrija.

18. novembrī plkst. 13.30 Rīgā, 11. novembra krastmalā, notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde (17. novembrī plkst. 18.00 11. novembra krastmalā notiks parādes ģenerālmēģinājums).

Parādi, kurā piedalīsies aptuveni 1500 karavīru, zemessargu, policistu, robežsargu, ugunsdzēsēju glābēju un jaunsargu, komandēs Štāba bataljona komandiere pulkvede Antoņina Bļodone, bet to pieņems Nacionālo bruņoto spēku augstākais vadonis, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.

Latvijas un tās sabiedroto karavīri

Militārās parādes ierindas priekšgalā soļos Latvijas karoga vads, kuru šogad uzticēts nest Nacionālo bruņoto spēku Štāba bataljonam.

Nacionālos bruņotos spēkus parādē pārstāvēs:

• Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija;
• Štāba bataljons;
• Jūras spēki;
• Gaisa spēki;
• Nodrošinājuma pavēlniecība;
• Zemessardzes 1. Rīgas brigāde;
• 2. Vidzemes brigāde;
• 3. Latgales brigāde;
• 4. Kurzemes brigāde;
• Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde;
• karoga grupas no Mācību vadības pavēlniecības, Instruktoru skolas, Kājnieku skolas, Kaujas atbalsta nodrošinājuma mācību centra, Sakaru skolas un Jūras spēku mācību centra.

Īpaša nozīme būs arī Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīriem, kas šogad pirmo reizi soļos parādes ierindā, pārstāvot jauno paaudzi un simbolizējot Latvijas apņēmību stiprināt savu aizsardzību ilgtermiņā.

Parādē ar karoga grupu piedalīsies arī sabiedroto spēku karavīri no Albānijas, Kanādas, Čehijas, Igaunijas, Islandes, Itālijas, Lietuvas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un ASV, ar kuriem Latvijas karavīri ikdienā plecu pie pleca gan pilda uzdevumus starptautiskajās operācijās, gan apgūst iemaņas un prasmes militārajās mācībās Latvijā un ārvalstīs.

Šogad parādē trešo reizi piedalās arī Ukrainas karoga grupa.

Tāpat parādē piedalīsies NATO spēku integrācijas vienība Latvijā, kā arī trīs Baltijas valstu kopējās militārās izglītības iestādes – Baltijas Aizsardzības koledžas karoga grupa, Lietuvas un  Igaunijas karogu grupas.

Parādē pirmo reizi piedalīsies Apvienotie reaģēšanas spēki (JEF), kas ir Lielbritānijas vadīta iniciatīva, izveidota NATO samitā Velsā 2014. gadā, lai stiprinātu reģionālās drošības un atturēšanas spējas.

Sabiedroto bruņotos spēkus parādē pārstāvēs NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” sastāvā esošā Kanādas vadītā NATO daudznacionālā brigāde Latvijā.

Tāpat parādē piedalīsies vienības no Valsts robežsardzes, Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, kā arī no pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas un Jaunsardzes.

Parādes muzikālo noformējumu nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku Štāba orķestris un Jūras spēku orķestris.

Īpašs notikums šogad ir Zemessardzes orķestra un ASV Gaisa spēku Eiropā orķestra kopīgā uzstāšanās, kurā vienā formācijā soļos abu valstu mūziķi.

Šāda starptautiska sadarbība parādē notiek pirmo reizi, apliecinot ciešo draudzību starp Latviju un ASV. ASV mūziķi ir apguvuši latviešu parādes repertuāru un soli, izrādot cieņu pret Latvijas tradīcijām un kultūru.

21 nāciju zalvi par godu valsts neatkarības proklamēšanas gadadienai no AB dambja izšaus Zemessardzes 17. kaujas atbalsta bataljons.

Savukārt par kārtību un drošību parādes norises vietā un laikā rūpēsies Militārā policija un Speciālo uzdevumu vienība, bet par medicīnisko nodrošinājumu – Nodrošinājuma pavēlniecība.

Kādu militāro tehniku varēs aplūkot

Parādi noslēgs Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku, kā arī Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta bruņojuma, tehnikas un transporta demonstrējums. Ja lidojumam būs labvēlīgi laikapstākļi, tad parādi papildinās iespaidīgs gaisa spēku un sabiedroto pārlidojums.

Divi Latvijas “Black Hawk UH-60M” helikopteri pirmo reizi pacelsies ar valsts karogu, un tiem pievienosies trīs ASV “UH60 Black Hawk” un divi “CH47 Chinook” helikopteri, kā arī divi Kanādas “CH146 Griffon” helikopteri.

Valsts robežsardze piedalīsies ar diviem Agusta helikopteriem – vienu AW109 un vienu AW119 helikopteri.

Trīs An-2 lidmašīnas izpildīs dūmu paraugdemonstrējumu ar Latvijas karoga krāsām, bet nacionālā lidsabiedrība “airBaltic” veiks pārlidojumu ar “Airbus A220-300” lidmašīnu Latvijas karoga krāsojumā.

Parādē būs redzamas arī četras “Eurofighter” reaktīvās lidmašīnas, kas piedalās Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā NATO misijas ietvaros.

Tāpat tiks demonstrēta plaša Latvijas bruņoto spēku militārā tehnika, parādot valsts aizsardzības spējas un modernizāciju.

Starp izstādītajām vienībām būs redzamas bruņumašīnas “Patria” 6x6 un kaujas izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīnas “CVR(T)”, kas nodrošina mobilitāti un aizsardzību apvidū.

Parādē piedalīsies arī pašgājējhaubiču sistēmas “M109”, kas sniedz ievērojamu uguns atbalstu kaujas operācijās, kā arī mīnu sprādzienu izturīgie ceļu atmīnēšanas transportlīdzekļi “Husky” un taktiskie transportlīdzekļi “Bombardier MAX 650”.

Tehnikas klāstu papildinās kvadricikli un citi taktiskie transportlīdzekļi. Tāpat tiks izmantoti bezpilota lidaparāti, kuri spēj novērot diennakts gaišajā un tumšajā laikā, kā arī koriģēt artilērijas uguni, un tālās darbības prettanku ieroču sistēmas, kas palielina aizsardzības spējas.

Papildus Latvijas tehnikai parādē būs redzama arī sabiedroto valstu bruņutehnika. Apmeklētāji varēs vērot Itālijas bruņoto spēku tanku “Ariete” un bruņutransportieri “Centauro”, Spānijas bruņoto spēku tanku “Leopard” un kājnieku kaujas mašīnu “Pizarro”, Polijas bruņoto spēku tanku PT91, kā arī Slovākijas bruņoto spēku haubici “Zuzana”. Parādē piedalīsies arī Albānijas, Čehijas, Slovēnijas, Slovākijas un Melnkalnes bruņoto spēku militārā tehnika, atspoguļojot NATO sabiedroto spēku spēju un apņēmību sadarboties reģiona drošības nodrošināšanā.

Militārajā parādē demonstrēs arī iekšlietu sistēmas dienestu tehniku

Valsts policija militārajā parādē piedalīsies ar motocikliem “BMW R1250”, kurus ikdienā izmanto ceļu satiksmes uzraudzībai un augstāko valsts un ārvalstu amatpersonu eskortēšanā, kā arī autotransporta plūsmu regulēšanā īpašos pasākumos. Tāpat parādē būs redzami “Škoda Superb” operatīvie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar 360 grādu kamerām, automātisko numurzīmju atpazīšanas sistēmu un ātruma kontroles ierīcēm, lai nodrošinātu efektīvu satiksmes kontroli un operatīvos uzdevumus.

Savukārt Valsts robežsardze parādē demonstrēs apvidus automašīnas “Toyota Hilux” ar sniega motocikliem, kā arī bez tiem. Automašīnas “Toyota Hilux” izmanto robežuzraudzībā, pierobežas joslas režīma kontrolē un robežsargu mobilitātes nodrošināšanai neatkarīgi no laika apstākļiem un gada laika, ka arī dažādos apvidos, operatīvos transportlīdzekļus “Renault Trafic”, kas tiek izmantoti imigrācijas kontrolē, mobilo patruļu un kontrolposteņu nodrošināšanai, kā arī kvadriciklus “Polaris Ranger XP 1000” un “Polaris MV850”, kas ievērojami uzlabo Valsts robežsardzes mobilitāti un tiek izmantoti patruļām pierobežā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests parādē piedalīsies ar glābšanas dienesta tehniku, tostarp diviem paaugstinātas caurgājamības operatīvajiem automobiļiem “Toyota Hilux” ugunsgrēku dzēšanas un glābšanas darbu izlūkošanai, kvadriciklu uz piekabes darbam grūti pieejamās vietās, vieglo laivu uz piekabes glābšanas darbiem iekšējos ūdeņos un jaunākajām “Scania” autocisternām ar ugunsdzēsības un glābšanas aprīkojumu.

18. novembra svētku programma Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā – “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī”

Foto: VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) atjaunotajās Rīgas pils telpās Daugavmalā aicina uz izglītojošu svētku programmu “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī”.

18. novembra svētku programma muzejā izveidota sadarbībā Latvijas Nacionālo kultūras centru, akcentējot, ka Latvijas valsti, kurai šogad aprit 106 gadi, veido vēsturiskās zemes – Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Sēlija.

Gan lielie, gan mazie aicināti valsts svētku dienā iepazīt un izjust katras vēsturiskās zemes īpašo raksturu, dzīvo mantojumu un tradīcijas.

Formas un satura ziņā daudzveidīgā svētku programma būs pieejama visas dienas garumā.

Muzeja apmeklētāji varēs iepazīties ar Latvijas novadu ģeogrāfiju un vēsturi, tradicionālajiem amatiem, rotaļām, mūziku, latgaliešu un lībiešu valodu. Būs arī īpaša lekciju programma par Latvijas sentautām un to mantojumu vēsturisko zemju identitātē.

Programma

Muzeja vārtus Rīgas pils Daugavas gātes pusē 18. novembrī pirmajiem apmeklētājiem vērs LNVM direktors Arnis Radiņš, bet pasākumu ieskandinās LNKC direktores Signes Pujātes dūdu spēle.

• Plkst. 11.00 mazākos muzeja apmeklētājus sagaidīs Inese Mičule un folkloras kopa “Knipati” ar rotaļu programmu.
• No plkst. 11.00 līdz 16.00 notiks latgaliskās zināšanu un atjautības spēles “Čipierkstneits” čempionāts, kā arī lībiešu valodas spēle “Iepazīstot lībiešu kultūras un tautas vērtības” kopā ar lībiešu jauniešiem.
• Plkst. 12.00 “Gudenieku suiti” demonstrēs suitu līgavas ģērbšanas rituālu.
• Plkst. 13.00 Sēlijas dziesmas dziedās folkloras kopa “Krāce”.
• Plkst. 14.00 dažādu novadu dziesmas skandēs Asnate Rancāne un folkloras kopa “Garataka”.
• Plkst. 15.00 “Ceidari” iepazīstinās ar Latgales dziesmām.
• No plkst. 13.00 līdz 15.30 interesenti aicināti uz LNVM pētnieku lekcijām par Latvijas sentautām: kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem, lībiešiem un vendiem.
• Plkst. 11.30, 13.30 un 15.30 notiks spēle “Ko tu zini par Latviju?” Ivo Krumholca vadībā.
• Paralēli norisināsies tradicionālo amatu prasmju meistaru demonstrējumi: varēs iepazīt gan dažādas cimdu adīšanas prasmes, gan rotu darināšanu, aušanu, pīšanu, pastalu un vienkoču izgatavošanu.
• Visas dienas garumā apmeklētājiem pilī būs iespēja aplūkot Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa izstādes un vēsturisko fotogrāfiju slaidrādi “Latvija toreiz un tagad”, kā arī iesaistīties aktivitātē “Iezīmē sevi Latvijas kartē!” un spēlēt grīdas spēli bērniem “Apceļo Latviju!”.
• Plkst. 16.00 svētku pasākums noslēgsies ar multimediālu latviešu un lībiešu folkloras stāstu Montas Kvjatkovskas un Dāvja Stalta izpildījumā.

Ieeja muzejā visu dienu un visās norisēs – bez maksas.

Latvijas Kara muzejs ielūdz uz izstādi “Varoņstāsts”

Kara muzeja izstādē “Varoņstāsts” pirmo reizi vēsturē vienuviet ir publiski apskatāmas visas trīs Lāčplēša Kara ordeņa šķiras.

1. šķiras Lāčplēša Kara ordenis ir ārkārtīgi rets – tā pastāvēšanas astoņos gados tas bija piešķirts vien 11 personām.

Izstādē apskatāmais 1. šķiras Lāčplēša Kara ordenis 1922. gadā piešķirts Francijas armijas ģenerālim Marī Ežēnam Debenē (Marie-Eugène Debeney).

Izstādē ir aplūkojama Latvijas armijas pulkvedim Kārlim Šepko piešķirtā Lāčplēša Kara ordeņa 2. un 3. šķira, kā arī citu Latvijas militārpersonu, tostarp ģenerāļu Rūdolfa Klinsona, Roberta Kļaviņa un Oto Ūdentiņa apbalvojumi.

Līdzās mūsu valsts augstākajam militārajam apbalvojumam izstādē ir aplūkojami arī ārvalstu apbalvojumi, krūšu nozīmes, gleznas, formastērpi un daudz kas cits – kopumā ap 100 unikālu liecību – par Latvijas armijas vēsturi un Bermontiādes varoņiem.

Izstāde tapusi sadarbībā ar kolekcionāriem Gunāru Rūsiņu un Jāni Vīgupu.

Izstāde būs aplūkojama arī 18. novembrī, kad muzejs strādās līdz plkst. 18.00.

Jauno izstādi, tāpat kā visu muzeju, varēs apmeklēt bez maksas.

Tematiska ekskursija “Vienīgās fotogrāfijas stāsts” Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā līdz 24. novembrim ir apskatāma unikālā vēstures relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”.

Tā ir vienīgā vizuālā liecība, kurā iemūžināts valsts dibināšanas svinīgais pasākums tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī (toreizējā II Rīgas pilsētas teātrī).

Arī valsts svētku dienā, 18. novembrī, muzejs aicina uz tematisko ekskursiju “Vienīgās fotogrāfijas stāsts” plkst. 11.00, 12.00, 13.00, 14.00, 15.00 un 16.00.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā līdz 24. novembrim apskatāma Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”.

Foto: A. Meirāne (RVKM).

Dalība ekskursijās sniegs iespēju detalizēti iepazīt unikālo fotogrāfiju un tajā iemūžināto notikumu, gūstot priekšstatu par Latvijas valsts tapšanas sarežģīto procesu un tajā iesaistītajām personībām, kā arī uzzināt Viļa Rīdzenieka leģendārās fotogrāfijas likteņstāstu. Ekskursijas ilgums – līdz 30 minūtēm.

Lielformāta kolorēto fotoattēlu “Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī” (119 x 158 cm) Vilis Rīdzenieks izgatavoja no fotonegatīva 20. gadu sākumā. Tās radīšana un tālākais likteņstāsts līdz nonākšanai Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumā  ir piesātināts ar notikumiem, versijām un iesaistītajiem ļaudīm. Ikdienā fotogrāfija un tās fotonegatīvs uz stikla plates tiek glabāti īpašā saudzēšanas režīmā muzeja krājuma novietnē, un tikai reizi gadā – Latvijas valsts dzimšanas dienas svētku periodā – fotogrāfija tiek eksponēta, sniedzot iespēju to apskatīt ikvienam interesentam.

Patriotu nedēļai veltīta filmu izlase tiešsaistē portālā filmas.lv – svētku programma visā pasaulē

Nacionālais kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju aicina uz Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu portālā filmas.lv, kur līdz 19. novembra plkst. 23.59 jebkurā vietā pasaulē (atbilstoši katras valsts laika joslai) bez maksas būs pieejama Latvijas filmu izlase (spēlfilma “Marijas klusums” būs pieejama tikai vienu dienu – svētdien, 17. novembrī).

Patriotu nedēļas piedāvājumā šogad ir 11 pilnmetrāžas filmas un trīs animācijas īsfilmas mazajiem skatītājiem. Programmā ietilpst arī ieskats Latvijas kinovēsturē, svinot dažādu gadu jubilejas trim kinorežisoriem – Ivaram Seleckim (90), Arvīdam Krievam (80) un Ilonai Brūverei (70).

Kopumā šāgada Patriotu nedēļas programma veidos kinematogrāfiski augstvērtīgu Latvijas vēstures stāstu, kas ļauj pievērst uzmanību svarīgiem periodiem un pagrieziena punktiem Latvijas ceļā uz šodienu – no pasakas formātā attēlotiem seniem gadsimtiem caur Satversmes un Saeimas dibināšanu, 20. gadsimta 30. gadu traģēdijām un dekadences noskaņām, padomju laika pretošanās kustību, perestroiku un Atmodu gan Tautas frontē, gan “mazā cilvēka” dzīvē līdz mūsdienām.

Programmas pirmajā sadaļā izceltas sešas pilnmetrāžas filmas no Latvijas kinoprofesionāļu jaunākajiem darbiem, visas tematiski saistītas ar nacionālās vēstures vai patriotisma tematiku.

Režisores Ilzes Kungas-Melgailes spēlfilma “Mana brīvība” (2023, studija “Tasse Film”) atspoguļo Atmodas laiku un Tautas frontes veidošanos, filmas galvenās varones prototips ir Latvijas brīvībai ļoti nozīmīgā politiķe Ita Kozakēviča (filmā Alīcija).

Par cilvēku, kurš ticēja Atmodai pat visdrūmākajos padomju stagnācijas laikos, vēsta režisores Lienes Laviņas dokumentālā filma “Astra” (2023), kurā gandrīz vai ar izmeklēšanas metodēm mēģināts savākt iespējami daudz informācijas par vienu no spilgtākajiem Latvijas pretošanās kustības varoņiem – Gunāru Astru (1931–1988).

Par starptautiska mēroga personību tieši Atmodas laikā izvērtās izcilais kinorežisors un operators Juris Podnieks (1950–1992), kurš precīzi un asredzīgi prata notvert laikmeta svarīgākos notikumus Latvijā, Eiropā un grūstošās PSRS impērijas drupās. Viņa radošajam mūžam veltīta dokumentālā filma “Podnieks par Podnieku. Laika liecinieks” (2024), ko veidojušas režisores Anna Viduleja un Antra Cilinska.

Vēl senākā pagātnē aizved dokumentālā filma “Vesmaņa atgriešanās” (2022, režisors Raitis Ābele), kas vizuāli atraktīvā formā stāsta par Latvijas vēsturē svarīga perioda valstsvīru Fridrihu Vesmani (1875–1941) – pirmo Saeimas vadītāju, juristu un politiķi, savulaik arī Jelgavas pilsētas galvu.

Pavisam atšķirīgi – par Latviju “šeit un tagad” – stāsta režisores Lailas Pakalniņas dokumentālā filma “Mājas” (2021), kas uzņemta neparastā stilistikā – filmas grupa apciemo vairāk nekā 70 ģimenes visā Latvijā un filmē cilvēkus caur viņu māju logiem vai durvīm. “Tik brīnišķīgi ir cilvēki Latvijā!” secina režisore, kurai vēl ilgi pēc filmas uzņemšanas gribējies smaidīt, par to atceroties.

Jaunāko filmu sadaļu noslēdz režisora Dāvja Sīmaņa spēlfilma “Marijas klusums” (2024), starptautiskā konkurencē vairākkārt apbalvots kinodarbs par traģisku Latvijas vēstures lappusi 1937. gadā, Staļina Lielā terora laikā. Filma svētku programmā būs pieejama tikai vienu dienu – svētdien, 17. novembrī.

Mazajiem skatītājiem

Atsevišķa filmu sadaļa portāla filmas.lv tiešsaistes festivālos vienmēr ir veltīta kinoskatītāju jaunākajām paaudzēm, un šoreiz “kino visai ģimenei” piedāvā leļļu filmu studija “Animācijas brigāde”.

Programmā iekļautas trīs īsfilmas, kuras režisore Dace Rīdūze veidojusi pēc lasītāju iemīļotās stāstnieces un mākslinieces Margaritas Stārastes pasakām, – “Zīļuks” (2010), “Kraukšķītis” (2014) un “Sārtulis” (2014) –, bet pilnmetrāžas formātā ļauties leļļu pasaules piedzīvojumiem piedāvā lielfilma “Lielais Indriķis” (2023) ar īpaši patriotisku vēstījumu – par to, kā Baltaines speķa pīrāgs Indriķis cīnījās par savas zemes atbrīvošanu no visādiem svešzemju iekarotājiem. Latvijas leļļu animācijas klasiķa, režisora Jāņa Cimmermaņa filma veidota pēc Māra Putniņa populārajiem romāniem par Mežonīgo pīrāgu piedzīvojumiem.

Jubilejas izlase

Trešā sadaļa Patriotu nedēļas svētku programmā veltīta trim kinorežisoriem, kam 2024. gadā atzīmētas jubilejas. Latvijas kinovēstures fenomens ir izcilais dokumentālā kino klasiķis Ivars Seleckis, kurš šogad savā 90. dzimšanas dienā svinēja pirmizrādi jaunai filmai; portāla filmas.lv svētku programmā iekļauta viņa visslavenākā un pasaulē visvairāk apbalvotā filma “Šķērsiela” (1988) un arī Simtgades dokumentālā filma “Turpinājums” (2018), kuras varoņiem, pieciem bērniem no dažādām Latvijas vietām, režisors sekojis arī pēc pirmizrādes.

Patriotu nedēļas jubilāru sadaļā iekļauts arī kinorežisors Arvīds Krievs, kura 80. jubileju programma atzīmē ar spēlfilmu “Ievas paradīzes dārzs” (1990) – romantisku un gleznainu mīlestības stāstu, kas risinās šķietami ideālajā Latvijā 20. gs. 30. gados, tomēr pamalē jau jūtama kara negaisa tuvošanās.

Režisore Ilona Brūvere, kurai šogad aprit 70, Latvijas kinematogrāfijā izceļas ar īpašu rokrakstu, mākslinieciski un radoši būvējot filmas ar dokumentālu pamatu, – šādā stilistikā veidota arī Simtgades dokumentālā filma “Ievainotais jātnieks” (2017), kuras centrā ir tēlnieks Kārlis Zāle (1888–1942), Brīvības pieminekļa autors.

***

Patriotu nedēļas programmā filmas tiks demonstrētas latviešu valodā, bez tulkojuma, jo Valsts svētku festivāla kontekstā svarīgs ir atbalsts latviešu diasporai visā pasaulē, palīdzot tautiešiem kopt un saglabāt savu nacionālo identitāti, tostarp valodu.

Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv veidots ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.

Valsts prezidenta kanceleja, Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas Koncerti” aicina apmeklēt 18. novembra koncertus Latvijas vēsturiskajos novados

Turpinot iepriekšējos gados aizsākto tradīciju, par godu Latvijas 106. dzimšanas dienai Valsts prezidenta kanceleja, Kultūras ministrija un VSIA “Latvijas Koncerti” aicina apmeklēt 18. novembra koncertus Latvijas vēsturiskajos novados:

• Vidzemē – Valkas pilsētas kultūras namā 17. novembrī plkst. 17.00 uzstāsies “Latvijas Radio bigbends”, jaunā un talantīgā dziedātāja Paula Saija un aktieris Raimonds Celms.
• Zemgalē – Jelgavas kultūras namā 18. novembrī plkst. 16.00 valsts svētkus ieskandinās melnbalto taustiņu pavēlnieks Andrejs Osokins un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Līga Zeļģe.
• Sēlijā – Neretas kultūras centrā 18. novembrī plkst. 14.00 svētku koncertu sniegs šobrīd viens no pieprasītākajiem un profesionālajā mūzikas dzīvē aktīvākajiem vijolniekiem Latvijā Daniils Bulajevs, Lielās mūzikas balvas laureāte, dinamiskā pianiste Agnese Egliņa un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Kaspars Aniņš.
• Kurzemē – Kuldīgas Svētās Annas evaņģēliski luteriskajā baznīcā 18. novembrī plkst. 18.00 ar latviešu kormūzikas klasikas programmu “Diena aust” uzstāsies viens no pasaules spožākajiem koriem – “Latvijas Radio koris” diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā –, kā arī pianists Rihards Plešanovs un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Anna Klēvere.
• Latgalē – Viļānu kultūras namā 18. novembrī plkst. 15.00 uzstāsies komponists un pianists Kārlis Lācis, kopā ar aktieriem Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Kasparu Znotiņu.

Visos koncertos ieeja bez maksas.

Latvijas Dabas fonds aicina doties pastaigās uz mitrāju takām

Foto: Edijs Pālens, LETA.

Latvijas Dabas fonds aicina valsts svētkos doties dabā un atklāt sev šī gada dzīvotni – mitrājus. Fonds ir apkopojis deviņas vieglas pastaigu takas dažādās Latvijas vietās, kuras nav ierasti populārās takas. Uz tām dodoties, nepieciešams apbruņoties ar gumijas zābakiem un laikapstākļiem piemērotu apģērbu.

Mitrāji ir pārmitras vai ar seklu ūdens slāni klātas teritorijas. Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, kur sastopas zeme un ūdens, tai skaitā cilvēku veidoti mitrāji. Tās ir dzīvības oāzes, kur pavasarī ir iespējams novērot dažādu mitrājiem raksturīgu augu ziedēšanu, savukārt rudenī – gājputnu migrāciju.

“Mitrāji ir skaisti un vērtīgi arī tad, kad tajos nenoris tik liela aktivitāte, kā, piemēram, šobrīd, kad tajos var baudīt ainaviskumu un Latvijas novembrim raksturīgo krāsu paleti,” iepazīt mūsu dabas ainavu tuvāk mudina Latvijas Dabas fonds.

• Šlīteres dabas taka

Atrašanās vieta: Talsu novads, garums: 1,2 km.

Dabas takā var iepazīt Zilo kalnu krauju, senkrasta nogāzes mežus un mitrājus – minerālvielām bagātus avoksnājus, kaļķainus zāļu purvus un pārmitrus platlapju mežus. Takā iespējams sastapt arī visai reto skujkoku – parasto īvi.

• Čužu purva taka

Atrašanās vieta: Tukuma novads, garums: 4,4 km.

Netālu no Kandavas, Abavas senlejā, Čužu purva takā var iepazīt kaļķaina zāļu purva biotopu, kur virszemē iztek vairāki sēravoti, kā arī iespējams aiziet līdz Velnacs avotam.

• Purezera taka

Atrašanās vieta: Limbažu novads, garums: 4 km.

Gleznaina cilpveida taka, kas ved apkārt Purezeram – purva ezeram ar ļoti tīru, tumšu ūdeni. Purezeru ieskauj augstais jeb sūnu purvs, vaivariņu audzes un priežu mežs. Interesa taka, kur netrūkst vecu, nokaltošu koku un purva lāmu. Slapjākajās vietās takā atrodas koka laipas un tiltiņi.

• Teirumnieku purva taka

Atrašanās vieta: Rēzeknes novads, garums: 1,6 km.

Samērā īsajā takā Lubāna mitrājā iespējams iepazīt augstā jeb sūnu purva ainavu un Teirumnīku purva ezeru. Purva taka nav lokveida – tas nozīmē, ka gājiena sākumpunktā var atgriezties, ejot atpakaļ pa laipu vai arī pa meža ceļu, kas met loku gar purva malu.

• Sedas purva taka

Atrašanās vieta: Valmieras novads, garums: 4,5/4,1 km.

Dabas takā netālu no Sedas ciema iespējams apskatīt savdabīgas mitrāju kultūrainavas – degradētas mitrāju teritorijas, kā kūdras ieguves laukus un purva dīķus. Iepazīties ar Sedas tīreli var, izejot pastaigu maršrutu, ko veido divi atsevišķi apļi – Jērcēnu aplis (4,5 km) vai Sedas aplis (4,1 km).

• Niedrāju–Pilkas purva taka

Atrašanās vieta: Limbažu novads, garums: 1 km.

Īsa, lokveida dabas taka, kas ļauj apskatīt augsto purvu, tās tālākajā punktā uzkāpjot uz skatu platformas, no kuras paveras plašs skats uz mitrāja ainavu un purva ezeru.

• Aklā purva taka

Atrašanās vieta: Aizkraukles novads, garums: 2 km.

Lokveida taka 90 kilometru attālumā no Rīgas, Jaunjelgavas novadā, kas ved cauri priežu mežam, augstajam jeb sūnu purvam, gar Ģirupes upi un līdz Ģirupes ezeram.

• Kalnansu purva taka  

Atrašanās vieta: Kuldīgas novads, garums: 1 km.

Vēl viena, īsa lokveida taka, kas atrodas netālu no Kabiles. Taka ved cauri mežam, augstajam sūnu purvam un gar Bezdibeņa ezeru, ko apvij senas teikas un nostāsti. 

• Vasenieku purva taka

Atrašanās vieta: Ventspils novads, garums: 3,8 km.

Cilpveida taka, kas ved pa purva laipām un piedāvā skatus uz Vasenieku purvu. Takā vērojams gan dabisks augstais jeb sūnu purvs, gan degradēta purva ainava ceļa sākumā, kur iespējams redzēt grāvjus. Tie savulaik veidoti, lai sagatavotu purvu kūdras izstrādei, taču tagad aizsprostoti, lai atjaunotu ūdens režīmu. 

Latvijas Dabas fonds norāda: “Visas šīs takas ir lieliski piemērotas nedēļas nogales izbraucienam, lai izbaudītu mieru un klusumu, kā arī uzzinātu vairāk par Latvijas mitrājiem un bioloģisko daudzveidību tajos.”

18. novembra svētku norises Latvijas pilsētās un novados

Bagātīgs pasākumu klāsts pieejams visās Latvijas pilsētās un novados.

• Latvijas dzimšanas dienu ar krāšņiem lāzeru gaismas priekšnesumiem un koncertiem sagaida Rīga

Tradicionālos svētku pasākumus – svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa un Nacionālo bruņoto spēku parādi – Latvijas galvaspilsētā papildina dažādas radošās darbnīcas, izstādes un koncertprogrammas Rīgas apkaimēs un centrā.

18. novembra vakarā plkst. 19.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltīts svinīgs pasākums, kas iesāksies ar koncertu, kurā piedalīsies mūziķi Ginta Krievkalna, Grēta Grantiņa, Andris Ērglis un Raimonds Celms. Pēc tā plkst. 20.00 klātesošos uzrunās Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, notiks Latvijas valsts himnas atskaņošana, bet pasākuma izskaņā visus priecēs lāzeru gaismas priekšnesums (ar atkārtojumu vairākas reizes stundā līdz pat plkst. 23.00).  Plašāk >>

Šogad galvaspilsētā atgriežas arī gaismas festivāls “Staro Rīga”, kas norisināsies četru dienu garumā līdz 18. novembrim katru vakaru no plkst.17.00 līdz 23.00. Plašāk >> www.staroriga.lv.

Ar visu pasākumu programmu var iepazīties vietnē www.kultura.riga.lv.  Ieeja visos pasākumos bez maksas. Rīgas pašvaldība informē, ka 18. novembrī arī pilsētas sabiedriskais transports visiem būs bez maksas. Plašāk >>

• Garākais “Gaismas ceļš” Latvijā un svētku koncerti Jūrmalā

Valsts svētkos 18. novembrī jūrmalnieki iedegs garāko “Gaismas ceļu” Latvijā. Vairāk nekā divpadsmit tūkstoši sveču izgaismos Jūrmalu no Priedaines līdz pat Ķemeriem un arī Jomas ielu. Vakarā izskanēs svētku koncerts, kurā uzstāsies solisti Ieva Kerēvica un Daumants Kalniņš, Rīgas Doma kora skolas kora grupa un pianiste Agnese Egliņa, koncertu sniegs arī mūzikas grupa “Lādezers”. Plašāk šeit >>

• Skrējiens “Izskrien Latviju Liepājā” un svētku koncerti vēja pilsētā

Liepājā Latvijas Republikas 106. gadadienu šogad atzīmēs, īpašu uzmanību pievēršot divām vērtībām – sapņiem un brīvībai, kas, lai arī atšķirīgas, viena bez otras nav iespējamas. Šīs idejas caurvīs svētku koncertu Jāņa Čakstes laukumā, kurā liepājnieki godinās ne vien vēsturisko sapni par Latvijas neatkarību, bet arī brīvības nozīmi mūsdienās un nākotnē. Svētku noskaņu 18. novembrī radīs Ivo Fomins, Antra Stafecka, Laura Bulava, Roberts Dinters un Uldis Marhilēvičs ar grupu. Plašāk šeit >>

Savukārt 18. novembra rītā plkst. 10.00 Jāņa Čakstes laukumā jau desmito reizi tiks dots starts par tradīciju kļuvušajam svētku skrējienam “Izskrien Latviju Liepājā”, lai kopīgi iezīmētu Latvijas kontūru Liepājas ielās. Maršruts ir 8,5 km garš un izveidots tā, lai to varētu paveikt, gan skrienot, gan braucot ar velosipēdu, gan nūjojot.  Plašāk šeit >>

• 18. novembri aicina pavadīt aktīvi, izstaigājot putna kontūru Alūksnes pilsētvidē un saņemt pārsteiguma balvu

Alūksnes novads aicina ikvienu 18. novembrī no plkst. 11.00 iziet vai izskriet veselības stiprināšanas un aktīvās atpūtas maršrutu Alūksnes pilsētvidē “10 000 soļi SVAIGA GAISA un 1000 grami ZINĀŠANU” un saņemt pārsteiguma balvu! 

Pastaiga var aizņemt ap 3,5 stundu, un maršruts ir aptuveni 10 km garš. Starta vieta ir pie Alūksnes Tūrisma informācijas centra, Ojāra Vācieša ielā 1. Līdz plkst. 16.00 Alūksnes Sporta centrā dalībniekus sagaidīs silta tēja un pārsteiguma balvas. Plašāk šeit >>

INFOGRAFIKA: 18. novembris Latvijā (sagatavojusi nacionālā informācijas aģentūra “LETA”)