Jauno valdību veido trīs politisko spēku – “Jaunā Vienotība”, “Zaļo un Zemnieku savienība” un “Progresīvie” – koalīcija.
- Deklarācija par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 2023. gada 15. septembrī
- Latvijas Republikas Ministru kabinetu veidojošo 14. Saeimas frakciju sadarbības līgums
Evika Siliņa
Ministru prezidente
Foto: Ieva Ābele, Saeima
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – jurista kvalifikācija (Latvijas Universitāte, 1997), sociālo zinātņu maģistrs tiesību zinātnē, specializācija – starptautiskās un Eiropas tiesības (Rīgas Juridiskā augstskola, 2001). No 1996. līdz 1997. gadam apgūtas salīdzinošās konstitucionālās tiesības Eirofakultātē.
Līdzšinējā karjera: labklājības ministre A. K. Kariņa vadītajā valdībā kopš 2022. gada 14. decembra. No 2019. gada janvāra līdz 2022. gada decembrim – Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre. Bijusi Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre (2013–2019) un juridiskā padomniece (2012–2013). No 2003. līdz 2012. gadam – individuāli praktizējoša zvērināta advokāte.
Plašāk par Ministru prezidentes profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Arvils Ašeradens
finanšu ministrs
Foto: Ieva Ābele, Saeima
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – maģistra grāds ekonomiskajā ģeogrāfijā (Latvijas Universitāte, 1986).
Līdzšinējā karjera: finanšu ministrs A. K. Kariņa vadītajā valdībā kopš 2022. gada 14. decembra. Bijis 13. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs. Bijušais ekonomikas ministrs Māra Kučinska valdībā no 2016. gada 11. februāra līdz 2019. gada 23. janvārim. No 2014. līdz 2016. gadam – Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs. 11. Saeimas laikā – Zinātnes un inovāciju apakškomisijas priekšsēdētājs, Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs. Pirms ievēlēšanas 10. Saeimā bijis A/S “Diena” valdes priekšsēdētājs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Andris Sprūds
aizsardzības ministrs
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Progresīvie”.
Izglītība – augstākā – doktora grāds politikas zinātnē (Jageloņu universitāte (Krakova, Polija), 2005). Politikas zinātnes maģistra grāds starptautiskajās attiecībās (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, 1998). Vēsturnieka un vēstures pasniedzēja kvalifikācija (Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, 1994). Studējis un nodarbojies ar pētniecību vairākās ārvalstu universitātēs – Japānas Enerģētikas ekonomikas institūtā (Tokija, Japāna), Kolumbijas Universitātes Harimana institūtā (Ņujorka, ASV), Upsalas Universitātes Austrumeiropas studiju departamentā (Zviedrija), Norvēģijas Starptautisko attiecību institūta Krievijas studiju centrā (Oslo, Norvēģija), Oksfordas Universitātes Austrumeiropas un Krievijas pētījumu centrā.
Līdzšinējā karjera: 14. Saeimas deputāts, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs. Kopš 1999. gada Rīgas Stradiņa universitātes mācībspēks un profesors, no 2018. gada februāra līdz ievēlēšanai Saeimā – Eiropas studiju fakultātes dekāns. No 2004. gada līdz 2022. gada oktobrim Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks, no 2011. gada – direktors, šobrīd – Konsultatīvās padomes loceklis. 90. gados strādājis ES programmā Leonardo da Vinci, Naturalizācijas pārvaldē, Latvijas Valsts arhīvā, kā arī par skolotāju Āgenskalna ģimnāzijā.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Arturs Krišjānis Kariņš
ārlietu ministrs
Foto: Ieva Ābele, Saeima
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – doktora grāds lingvistikā (Pensilvānijas Universitāte, 1996). B. A. grāds lingvistikā (Pensilvānijas Universitāte, 1988). Bakalaura studijas matemātikā, filozofijā un literatūrā (1984.–1986. gads, St. John’s College).
Līdzšinējā karjera: Arturs Krišjānis Kariņš ir bijis Latvijas Ministru prezidents kopš 2019. gada 23. janvāra. 2009. un 2014. gadā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. No 2004. līdz 2006. gadam ir ieņēmis Latvijas ekonomikas ministra amatu, bet no 2002. līdz 2009. gadam bijis Saeimas deputāts, pārstāvot partiju “Jaunais laiks”, vairākus gadus bijis tās frakcijas priekšsēdētājs. No 1994. līdz 2002. gadam nodarbojies ar uzņēmējdarbību un bijis PK SIA “Lāču ledus” līdzdibinātājs un vadītājs. No 1999. līdz 2000. gadam bijis SIA “Formula” vadītājs (automobiļu un biroja preču vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība).
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Viktors Valainis
ekonomikas ministrs
Foto: Ieva Ābele, Saeima
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība – augstākā – profesionālais maģistra grāds būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašuma pārvaldībā (Rīgas Tehniskā universitāte, 2011). Profesionālais bakalaura grāds nekustamā īpašuma pārvaldībā, nekustamā īpašuma ekonomista kvalifikācija (Rīgas Tehniskā universitāte, 2009).
Līdzšinējā karjera: Saeimas deputāts kopš 2011. gada. Kopš 2022. gada frakcijas “Zaļo un Zemnieku savienība” priekšsēdētājs. No 2016. līdz 2023. gadam Latvijas lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors. Bijis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs (2013–2014). No 2010. līdz 2011. gadam – nodibinājuma “Latvijas Namu pārvaldnieku ģilde” valdes loceklis. No 2008. līdz 2011. gadam – Jelgavas nekustamo īpašumu pārvaldes Ēku ekspluatācijas daļas vadītāja vietnieks.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Rihards Kozlovskis
iekšlietu ministrs
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – jurista kvalifikācija (Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2003). Fiziskās sagatavotības pedagoga kvalifikācija (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, 1993).
Līdzšinējā karjera: iekšlietu ministrs no 2011. gada 25. oktobra līdz 2019. gada 19. janvārim. Pēc tam ticis ievēlēts 13. Saeimā. No 2007. līdz 2011. gadam bijis jurists uzņēmumā “BBF Consulting”. No 2005. līdz 2007. gadam – aizsardzības ministra padomnieks, NATO samita rīkošanas vadības grupas Drošības un koordinācijas nodaļas vadītājs. No 1995. līdz 2005. gadam bijis Drošības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, pulkvežleitnants. No 1994. līdz 1996. gadam – Valsts ekonomiskās suverenitātes aizsardzības departamenta vecākais inspektors. No 1991. līdz 1993. gadam – Valdības apsardzes dienesta inspektors. Profesionālo karjeru iekšlietu struktūrās uzsācis, ieņemot jaunākā inspektora amatu Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas 1. policijas bataljonā 1991. gada februārī.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Inese Lībiņa-Egnere
tieslietu ministre
Foto: Paula Čurkste, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – tiesību doktora zinātniskais grāds (Dr. iur.) (Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2007). Jurista kvalifikācija (Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte, 2001), LL. M. grāds (Legum Magister), kas iegūts ar izcilību (Alberta Ludviga Universitātes Juridiskā fakultāte, 2002).
Līdzšinējā karjera: tieslietu ministre A. K. Kariņa vadītajā valdībā kopš 2022. gada 14. decembra. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesisko zinātņu katedras docente. 11., 12. un 13. Saeimas priekšsēdētāja biedre. Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi Valsts prezidenta juridiskā padomniece, zvērināta advokāte.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Anda Čakša
izglītības un zinātnes ministre
Foto: Edijs Pālens, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – ārsta grāds (Latvijas Medicīnas akadēmija, 1999), rezidentūra pediatrijā (Rīgas Stradiņa universitāte, 2002), MBA veselības aprūpes vadība (Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 2007), psihoterapeita kvalifikācija (Rīgas Stradiņa universitāte, 2010).
Līdzšinējā karjera: pirms kļuva par izglītības un zinātnes ministri A. K. Kariņa vadītajā valdībā kopš 2022. gada 14. decembra, bija 13. Saeimas deputāte. Bijusi veselības ministre Māra Kučinska vadītajā Ministru kabinetā no 2016. gada 11. jūlija līdz 2019. gada 23. janvārim. No 2011. līdz 2016. gadam ieņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājas amatu. 2016. gadā bijusi veselības ministra padomniece ārstniecības jautājumos. No 2014. gada marta līdz 2016. gada janvārim – Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle. No 2001. līdz 2005. gadam bijusi pediatre Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā. Ieņēmusi vadošus amatus ar farmāciju saistītos uzņēmumos, kā arī ar veselības nozari saistītās nevalstiskās organizācijās, bijusi lektore un saņēmusi virkni starptautisku sertifikātu veselības aprūpes plānošanā, organizācijā, pārmaiņu vadībā u. tml.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Kaspars Melnis
klimata un enerģētikas ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība – akadēmiskā maģistra studiju programma vadības zinībās (Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, 2016.–2019. gads). Jurista palīga kvalifikācija (Juridiskā koledža, 2017). Uzņēmējdarbības speciālists lauksaimniecībā (Malnavas koledža, 2014). Profesionālā bakalaura studijas transportbūvē (Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultāte, 2008.–2013. gads).
Līdzšinējā karjera: pirms ievēlēšanas 14. Saeimā desmit gadus bijis SIA “GAS” valdes priekšsēdētājs. No 2021. līdz 2022. gadam – Rēzeknes domes deputāts un Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes padomes loceklis. No 2013. līdz 2022. gadam ieņēmis valdes priekšsēdētāja vietnieka amatu biogāzes koģenerācijas stacijā SIA “Sprūževa M”. No 2021. gada darbojas Zemkopības ministrijas Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā padomē, Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam Uzraudzības komitejā, Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam Uzraudzības komitejā. Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis. No 2019. līdz 2021. gadam – Lauksaimniecības statūtbiedrību asociācijas izpilddirektors. No 2013. līdz 2017. gadam – Rēzeknes domes deputāts, Teritorijas attīstības, plānošanas, tautsaimniecības, vides un infrastruktūras jautājumu pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Agnese Logina
kultūras ministre
Foto: Ieva Ābele, Saeima
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Progresīvie”.
Izglītība – augstākā – maģistra grāds kultūras un starpkultūru studiju apakšprogrammā (Latvijas Kultūras akadēmija, 2016). Bakalaura grāds kino teorijas un literatūras teorijas specializācijā (Amsterdamas Universitātes koledžas Humanitāro zinātņu fakultāte, 2013).
Līdzšinējā karjera: kopš 2020. gada 2. oktobra Rīgas domes deputāte. Kopš 2015. gada strādājusi Latvijas Kultūras akadēmijas Rīgas Kino muzejā, no 2021. gada ir tā vadītāja. Bijusi vieslektore Latvijas Kultūras akadēmijā, Rīgas Starptautiskā kino festivāla (Riga IFF) Baltijas mūzikas video konkursa kuratore, projekta “Critics Meeting” vadītāja, Rīgas Starptautiskā filmu festivāla “2ANNAS” producente. Publikāciju par kino un kultūras tēmām dažādos kultūras un mākslas medijos autore.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Uldis Augulis
labklājības ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība – Latvijas Universitātes Finanšu vadības fakultāte (1990–2003).
Līdzšinējā karjera: Saeimas deputāts kopš 2006. gada. No 2016. līdz 2019. gadam, kā arī no 2010. līdz 2011. gadam bijis satiksmes ministrs (attiecīgi Māra Kučinska un pirms tam – Valda Dombrovska – vadītajā valdībā), savukārt no 2014. līdz 2016. gadam un no 2009. līdz 2010. gadam – labklājības ministrs (Laimdotas Straujumas un pirms tam – Valda Dombrovska – vadītajā valdībā). Laikposmā no 2006. līdz 2009. gadam pildījis parlamentārā sekretāra pienākumus Labklājības ministrijā un Zemkopības ministrijā. Pirms ievēlēšanas 9. Saeimā bijis Bērzes pagasta padomes priekšsēdētājs (2000–2006), kā arī ieņēmis citus vadošus amatus, piemēram, K. Ulmaņa piemiņas muzeja “Pikšas” konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, SIA “Dobeles autobusu parks” padomes priekšsēdētājs u. c. Zemnieku saimniecības “Auguļi” īpašnieks.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Kaspars Briškens
satiksmes ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Progresīvie”.
Izglītība – augstākā – maģistra grāds ekonomikā (Stokholmas Universitāte, 2010). Bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmumu vadībā (Rīgas Ekonomikas augstskola, 2005).
Līdzšinējā karjera: pirms tika ievēlēts 14. Saeimā, bija AS “Pasažieru vilciens” padomes loceklis un “Rail Baltica” kopuzņēmuma AS “RB Rail” stratēģijas un attīstības vadītājs. No 2012. līdz 2020. gadam “Air Baltic Corporation” padomes loceklis. No 2013. līdz 2014. gadam bijis Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors. No 2011. līdz 2015. gadam ieņēmis satiksmes ministra padomnieka amatu. Bijušais diplomāts – no 2007. gada piecus gadus pildījis trešā sekretāra ekonomikas jautājumos pienākumus Latvijas vēstniecībā Zviedrijas Karalistē, savukārt no 2005. līdz 2007. gadam strādājis Ārlietu ministrijas Ekonomisko attiecību departamentā.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Hosams Abu Meri
veselības ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – ārsta grāds (Latvijas Medicīnas akadēmija, Medicīnas fakultāte, 1999). Ārsts speciālists gastroenteroloģijā (Latvijas Universitāte, 2004). Speciālista diploms internajā medicīnā (Latvijas Universitātes Medicīniskās pēcdiploma izglītības institūts, 2002).
Līdzšinējā karjera: paralēli karjerai medicīnā ticis ievēlēts 12. un 14. Saeimā. Bijis Ropažu novada domes deputāts un priekšsēdētāja trešais vietnieks (2021–2022). Ieņēmis Ministru prezidenta padomnieka integrācijas jautājumos amatu no 2019. līdz 2022. gadam.
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Inga Bērziņa
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēta no saraksta “Jaunā Vienotība”.
Izglītība – augstākā – maģistra grāds ģeogrāfijā (Latvijas Universitāte, 1997). Ģeogrāfa, ģeogrāfijas pasniedzēja diploms (Latvijas Universitāte, 1986).
Līdzšinējā karjera: 14. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja. Līdz ievēlēšanai 14. Saeimā: no 2009. gada bija Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, no 2013. gada bijusi Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja, no 2014. gada – Eiropas Savienības Reģionu komitejas Latvijas delegācijas locekle, no 2013. gada – Latvijas Pašvaldību savienības valdes locekle, no 2015. gada – Reģionālo attīstības centru apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece. Bijusi Ministru prezidenta A. K. Kariņa ārštata padomniece reģionālās attīstības jautājumos. No 2007. līdz 2009. gadam bijusi Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētāja, no 2001. līdz 2007. gadam pildīja priekšsēdētāja vietnieces pienākumus. Ieņēmusi virkni citu vadošu amatu, bet darba gaitas uzsākusi kā ģeogrāfijas skolotāja Rīgas Angļu ģimnāzijā (1986–1994), pēc tam kļuva par V. Plūdoņa Kuldīgas 1. vidusskolas ģeogrāfijas skolotāju, direktora vietnieci komercizglītībā. No 1997. līdz 2000. gadam bijusi docētāja ekonomikā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Plašāk par ministres profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Armands Krauze
zemkopības ministrs
Foto: Zane Bitere, LETA
14. Saeimā ievēlēts no saraksta “Zaļo un Zemnieku savienība”.
Izglītība – augstākā – maģistra grāds lauksaimniecībā (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 2000). Agronoma–dārzkopja kvalifikācija (Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 1996). Biškopja kvalifikācija (Vecbebru tehnikums, 1988).
Līdzšinējā karjera: bijis 12. un 13. Saeimas deputāts. No 2016. līdz 2019. gadam bijis Ministru prezidenta Māra Kučinska parlamentārais sekretārs, savukārt no 2014. līdz 2016. gadam – zemkopības ministra Jāņa Dūklava parlamentārais sekretārs (šo amatu ieņēma arī no 2010. līdz 2011. gadam). No 2008. līdz 2010. gadam bijis Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs. Karjeras sākumā veicis dažādus ar biškopību un dārzkopību saistītus darbus. Vairāk nekā 20 gadus bijis nozares konsultants Latvijas Biškopības biedrībā un tās prezidents. No 1998. līdz 2009. gadam pildījis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Dārzkopības katedras asistenta amata pienākumus. Darbojies vietēja mēroga un starptautiskās organizācijās – divas reizes iecelts par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu biškopju padomes prezidentu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks Eiropas Savienības jautājumos (2012–2014), iepriekš – priekšsēdētājs (2005–2006), Latvijas Zemnieku federācijas valdes loceklis (2013–2014).
Plašāk par ministra profesionālo pieredzi un izglītību >> MK mājaslapā
Akcentē līdztiesību un iedzīvotāju līdzdalību
Jaunizveidotās valdības darba vadmotīvs saskaņā ar Deklarāciju par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir Latvija – latviska, labklājīga, droša un iekļaujoša Eiropas valsts.
Deklarācijas 40 punktos apkopoti jaunās valdības galvenie sasniedzamie mērķi un uzdevumi ilgtspējīgai attīstībai demogrāfisko, klimata, tehnoloģiju un digitālo pārmaiņu laikā.
Jaunās valdības ministri ir apņēmušies stiprināt Latvijas drošību, veicināt sabiedrības kopīgo izaugsmi un labklājību šodienas un nākamajām paaudzēm.
Deklarācijā akcentēta sabiedrības līdzdalības nozīme. Tajā norādīts, ka, “iesaistot sabiedrību un veicinot iedzīvotāju izglītību visa mūža garumā”, var panākt vienlīdzīgas un taisnīgas iespējas ikvienam.
Tāpat deklarācijas autori uzsvēruši, ka mūsu valsts lielākā vērtība ir Latvijas cilvēki.
“Mūsu cilvēki, Latvijas politiskā nācija ir visi, kuri ciena un godā Latvijas Satversmi un tās vērtības – neatkarīgu valsti, brīvu sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Veiksmīgas, bagātas valsts panākumu atslēga ir cilvēki un spēja pieņemt vienam otru visā mūsu dažādībā,” iepazīstinot Saeimas deputātus ar jaunās valdības plāniem un darbības principiem, sacīja Evika Siliņa.
Valdības deklarācijā izvirzīti trīs galvenie darbības virzieni:
- Droša Latvija
Drošība, valsts aizsardzība un pašaizsargājoša demokrātija ir priekšnoteikums ilgtspējīgai valsts attīstībai, deklarācijā akcentējuši valdības veidotāji.
Jaunā valdība saglabās līdzšinējo ārpolitikas eiroatlantisko kursu, stiprinās Latvijas drošību strauji mainīgajā pasaulē, turpinās atbalstīt Ukrainu cīņā pret Krievijas agresiju un Ukrainas eiroatlantisko integrāciju.
Lai turpinātu stiprināt Latvijas valsts drošību, valdība apņēmusies nodrošināt valsts aizsardzības budžetu 3% apmērā no IKP līdz 2027. gadam un sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no IKP līdz 2026. gadam.
Deklarācijā pausts, ka tiks turpināts darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas izveides, pabeigta žoga būvniecība uz valsts ārējās robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, plānotas mērķētas atbalsta programmas investīcijām Latvijas austrumu pierobežas reģionos.
Valdības darba fokusā būs valsts enerģētiskā neatkarība, mediju stratēģiskās lomas paplašināšana, tiesu neatkarība un taisnīgums. Pieminēta arī cīņa pret korupciju.
- Latviska un iekļaujoša Latvija
Lai vairotu ikviena Latvijas iedzīvotāja piederības izjūtu un kopējo valsts labklājību, jaunās valdības plānos ir strādāt pie situācijas uzlabošanas izglītības, veselības, zaļā kursa, cilvēktiesību un uzņēmējdarbības jomā.
Deklarācijā akcentēta latviskās kultūras, tradīciju un kultūras mantojuma saglabāšana.
“Atbalstīsim latviešu valodas apguvi kā vienotas sabiedrības pamatu [..]. Nodrošināsim vienotu sistēmu, kas piedāvā iespējas apgūt latviešu valodu katram pieaugušajam,” vēstīts deklarācijā.
Lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu izaicinājumus, jaunās valdības ministri iecerējuši paplašināt atbalsta pasākumus ģimenēm, stiprināt ģimenisku vidi, ieviest mērķētu sociālo atbalstu.
Tāpat valdība apņēmusies ieviest ilgtspējīgu veselības aprūpes finansēšanas modeli, nodrošināt veselības nozares publisko finansējumu 12% apmērā no Latvijas valsts budžeta pamatfunkciju izdevumiem.
Deklarācijā ietverts uzdevums paaugstināt veselīgi nodzīvoto mūža ilgumu, strādājot pie agrīnas diagnostikas, sporta veicināšanas, kā arī sabiedrības izpratni un atbildību par personīgo un līdzcilvēku drošību.
Valdība sola stingri vērsties pret vardarbību un naida noziegumiem, pieņemt pāru kopdzīves regulējumu, mazināt birokrātiju, veicināt pilsonisko līdzdalību sabiedriskajos un politiskajos procesos.
Deklarācijā pausta konkrētāka apņemšanās turpināt celt minimālās algas apmēru 2025. un 2026. gadā.
- Labklājīga Latvija
“Konkurētspējas pamatā ir zinātnes sasniegumi, mūsdienīgas prasmes un spēja izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, Latvijas cilvēku ambīcijas un uzņēmējspēja,” minēts deklarācijā. Lai to veicinātu, valdība apņēmusies cita starpā palielināt izglītības un zinātnes finansējumu, ceļot izglītības un zinātnes kvalitāti un zinātnes universitāšu konkurētspēju, kā arī uzsākt pāreju uz institucionālo finansējuma modeli zinātnes universitātēs.
Deklarācijā ietverta apņemšanās radīt augstākas vērtības pakalpojumus, veidot inovāciju ekosistēmu, attīstīt zināšanās un ilgtspējā balstītu lauksaimniecību, mežsaimniecību un zivsaimniecību, investēt Rīgas infrastruktūrā.
Valdība iecerējusi samazināt ēnu ekonomiku, veikt būtiskas izmaiņas valsts budžeta veidošanas principos, nodokļu politikā un vienkāršot nodokļu samaksu. Deklarācijā pausts mērķis nepalielināt valsts parādu un to uzturēt vidēji 40% līmenī no IKP.
Konkrēti paveicamie darbi līdz 2023. gada beigām
Koalīcijas partiju sadarbības līguma pielikums “Memorands par neatliekami veicamajiem darbiem” paredz, ka jauno valdību veidojošās partijas ir vienojušās par konkrētiem darbiem, kas jāpaveic līdz 2023. gada 31. decembrim, un tie paredz:
- ieviest mehānismus elektroenerģijas sadales tīklu tarifu pieauguma daļējai kompensācijai;
- ieviest risinājumus hipotekāro kredītu refinansēšanas pakalpojumu plašākam piedāvājumam un novērst administratīvos un finanšu ierobežojumus klientu pārejai starp kredītiestādēm;
- ieviest banku peļņas nodokli;
- ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;
- nostiprināt pāru kopdzīves regulējumu;
- izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.
Uzrunā Saeimai E. Siliņa apstiprināja jaunās valdības apņemšanos ratificēt Stambulas konvenciju jeb Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.
“Līdztiesības jomā mums ir arī jānodrošina visu ģimeņu aizsardzība, pieņemot attiecīgu kopdzīves regulējuma pakotni. No šiem jautājumiem nebaidāmies un nevēlamies ar tiem baidīt citus, mēģinot mākslīgi šķelt sabiedrību laikā, kad mums jābūt saliedētiem. Iekavētos darbus vienkārši izdarīsim. [..] Noņemsim šos jautājumus no ideoloģiskās dienaskārtības,” sacīja jaunā valdības vadītāja, atgādinot, ka “priekšā ir gana daudz citu izaicinājumu”.
