Zāļu piegāžu pārtraukumi ir nozīmīgs ar sabiedrības veselību saistīts jautājums, un situāciju Eiropas Savienībā (ES) nesen pasliktinājuši ģeopolitiskie notikumi un tendences, piemēram, karš Ukrainā, enerģētikas krīze un augstā inflācija, paziņojumā medijiem norāda Zāļu valsts aģentūra (ZVA).
Savukārt Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča zināja teikt, ka par dažādu iemeslu izraisītajiem zāļu piegāžu pārtraukumiem var runāt pat vairāku gadu tvērumā – vispirms “Brexit”, bet pēc tam Covid-19 pandēmijas laikā.
“Zāļu piegāžu pārtraukumi nenotiek kāda viena iemesla dēļ, tas ir vairāku iemeslu kopums: aktīvo vielu ražošanas pārtraukumi, problēmas ar iepakojumiem, loģistiku. Šobrīd nācis klāt arī pēcpandēmijas saslimšanu vilnis – gan ar vīrusu infekcijām, gan akūtām respiratorām saslimšanām. Tas arī radījis esošo situāciju,” skaidroja K. Jučkoviča. Turklāt medikamentu aktīvās vielas lielākoties vairs neražo Eiropā.
“Aktīvās farmaceitiskās vielas lielākoties nāk no Indijas un Ķīnas, nevis Eiropas. Šo izejvielu ražošanas process nav caurskatāms, to aizsargā īpašumtiesības, un informācija ir pieejama tikai regulatoriem. Tas kopumā apgrūtina riska analīzi, lai precīzi prognozētu vājākos posmus piegāžu ķēdēs,” atspoguļojot antibiotiku globālo trūkumu, raksta “Financial Times”. Turklāt medikamentu ražošanas procesu pārkārtošanai, lai apmierinātu arvien pieaugošo pieprasījumu, var būt nepieciešams no četriem līdz sešiem mēnešiem. Ņemot vērā, ka pieprasītākās antibiotikas galvenokārt ir ģenēriskie medikamenti, kuriem ir zemāka cena, pastāv lielāka iespējamība, ka ražotāji nebūs ieinteresēti to darīt, vēsta mediju aģentūra “Bloomberg”.
Līdztekus antibiotikām visā pasaulē pieaudzis arī dažādu pretvīrusu un pretsāpju medikamentu patēriņš, kas ietekmē to pieejamību. Piemēram, situācija Ķīnā, kuras iedzīvotāji patlaban saskārušies ar lielāko Covid-19 saslimšanas vilni kopš pandēmijas sākuma, kā vēsta “CNN Business”, ir izraisījusi šo zāļu deficītu visā reģionā.
Trūkst 500–700 zāļu
Situācija, ka trūkst medikamentu, ir vērojama arī visā Eiropā. ZVA direktora vietnieks Sergejs Akuličs 17. janvāra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē zināja teikt, ka medikamentu, kuri satur amoksicilīnu, trūkst 26 no 27 ES valstīm. “Vairākas valstis ziemeļu puslodē saskaras ar šo problēmu. Situācija vairumtirgotājiem ir izaicinoša –, kur smelties papildu krājumus? Turklāt šāda situācija ir raksturīga daudzām zālēm,” teica S. Akuličs.
Arī K. Jučkoviča apstiprināja, ka trūkst dažādu medikamentu, īpaši to, kur vērojams salīdzinoši neliels tirgus pieprasījums, piemēram, zāļu bērniem. Kopumā vienlaikus trūkst vismaz 500–700 zāļu nosaukumu, tomēr gandrīz par nevienu nevarot apgalvot, ka to trūkst tik ilglaicīgi, lai, piemēram, tos izņemtu no kompensējamo medikamentu saraksta.
Pieaug antibiotiku patēriņš
Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere ar datiem deputātiem apliecināja, ka pērn Latvijā ir būtiski pieaudzis antibiotiku patēriņš, savukārt tieši novembrī – pieprasījums pēc tādām antibiotikām kā amoksicilīns (atsevišķi vai kombinācijā ar klavulānskābi). Ievērojami palielinājusies arī ibuprofēna un paracetamola lietošana, it īpaši 2022. gada 4. ceturksnī.
Avots: Zāļu valsts aģentūra.
LV portāla infografika.
“Līdz ar to apgalvot, ka Latvijā nav antibiotiku vai pretiekaisuma līdzekļu, ir nepareizi. Pieaugums ir būtisks, šie medikamenti ir nodrošināti krietni lielākam iedzīvotāju skaitam. Piegādāts ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados, taču pieprasījums ir vēl lielāks,” tā I. Kaupere.
Viņa pieļāva, ka augstāka pieprasījuma pamatā varētu būt infekciju intensitāte. Iepriekšējos gados bija mājsēdes, Covid-19 pandēmija, tagad cilvēki vairāk tiekas, socializējas, tāpēc ir lielāka infekciju izplatība.
Iespējas ierobežot eksportu
VM pārstāve apliecināja, ka medikamentu piegādes ir regulāras, pārtraukumu nav. Lai uzlabotu zāļu pieejamību, ZVA ir izveidota sistēma, lai redzētu krājumus, kas ir lieltirgotavās, kā arī būtu iespējams ierobežot eksportu, ja rodas problēmas ar zāļu pieejamību.
Uzzini vairāk >>
Informācijas apmaiņa starp ZVA un lieltirgotavām ir regulāra, katru dienu. ZVA var izsekot, kas un kādos apjomos ir piegādāts lieltirgotavās, kas ir izvests un kādi ir atlikumi. Papildus tiek uzraudzīta tieši antibiotiku un pretiekaisuma līdzekļu aprite.
Deputāte Ingrīda Circene atzina, ka zāļu pieejamības nodrošināšanai svarīga ir eksporta ierobežošana. Taču ļoti satraucoši, viņasprāt, ir tas, ja mājās nav pieejamas parastas pretdrudža zāles.
I. Kaupere deputātus informēja par to, kas kopš 2020. gada ir darīts zāļu pieejamības jomā. Ir noteikti plašāki izņēmumi, kad medikamentiem var pievienot instrukciju un marķējumu valsts valodā, neveicot zāļu pārpakošanu un neprasot atļauju ZVA. Ir paplašināta iespēja izplatīt nereģistrētas zāles, ja tās nav reģistrētas ārvalstīs, bet ir veikta klīniskā izpēte.
“Ir maksimāli mazināti šķēršļi, lai iedzīvotājus nodrošinātu ar medikamentiem krīzes apstākļos,” uzsvēra VM pārstāve.
Pirmās izvēles medikaments
Bažas par medikamentu pieejamību izteica Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide: “Ģimenes ārsti ir pirmie, kuri saskaras ar zāļu pieejamības problēmu. Vislielākās raizes ir par antibiotiķiem un medikamentiem, kas pazemina temperatūru. Ja runājam par antibiotiķiem, tad amoksicilīns ir pirmās izvēles medikaments. Tas, ka vecāki to meklē bērnam un nevar nopirkt, ir diezgan nepatīkami. Kad ir pneimonija, pacientam ir jāsāk lietot antibiotikas. Ko darīt, ja līdz vakaram zāles nevar nopirkt? Stāvoklis bērniem var ātri pasliktināties, viņš var nokļūt slimnīcā, un tas izmaksās daudz dārgāk.”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) virsārste Renāte Snipe arī uzsvēra, ka antibiotiku nepieejamība paildzinās laiku, kuru pacienti pavada stacionārā, un aicināja centralizēti izveidot komisiju, kura sniegtu vienotas rekomendācijas gadījumos, ja vienas antibiotikas nav pieejamas, ar ko tās aizvietot.
Tuvākās piegādes pēc mēneša
Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents Ainis Dzalbs norādīja, ka, vērtējot no praktiskā aspekta, šobrīd antibiotiku pieejamība ir ļoti apgrūtināta: “Vienīgais kompensējamais amoksicilīns kapsulās ar nosaukumu “Moxilen” nav pieejams jau ilgu laiku, un pēc VM prezentācijas ir redzams, ka tuvākās piegādes būs 13. februārī, tas ir, gandrīz pēc mēneša. Ir problēmas ar dažām zāļu aktīvajām vielām, nav ko piedāvāt kompensējamo zāļu sistēmas ietvaros tiem pacientiem, kuriem medikamenti pienākas ar atlaidēm, turklāt pārsvarā tie ir bērni.”
A. Dzalbs deputātiem izteica priekšlikumu steidzamības kārtā iekļaut kompensējamo zāļu sarakstā alternatīvos medikamentus, kuros aktīvā viela ir amoksicilīns.
“Ja nav pieejams medikaments, kas atrodas kompensējamo zāļu sarakstā, tad bērniem līdz divu gadu vecumam ir pieejami visi Latvijas Zāļu reģistrā esošie medikamenti no speciālā saraksta ar 50% kompensāciju,” uzsvēra Nacionālā veselības dienesta (NVD) Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktore Signe Bokta.
Zāļu īslaicīga nepieejamība
Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis aicināja pārdomāt, kādā veidā jauni medikamenti tiek iekļauti kompensējamo zāļu sarakstā, jo “tur kaut kas buksē”.
Arī Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Egils Einārs Jurševics akcentēja, ka “mazais tirgus ar zemajām kompensācijas cenām nebūt nav pievilcīgākais ražotājiem, tāpēc ir jāatrod iespēja, kā aizvietot trūkstošās antibiotikas”.
NVD Zāļu un medicīnisko ierīču departamenta direktora vietniece Zinta Rugāja piekrita, ka NVD kompensējamo zāļu sarakstā bieži saskaras ar zāļu īslaicīgu nepieejamību, tomēr iestāde strādā pie tā, lai īslaicīgi trūkstošo medikamentu varētu aizvietot ar kādu citu. Tam būs nepieciešami grozījumi regulējumā.
Gan I. Circene, gan Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētāja un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska uzsvēra, ka antibiotiku pieejamības nodrošināšanā jābūt iespējami elastīgiem un jāpiedāvā priekšlikumi, kā kompensēt vienas vai otras zāles.
“Ja runa ir par aktīvo vielu, piemēram, amoksicilīnu, jebkurš attiecīgās aktīvās vielas medikaments var tikt kompensēts. Pašreiz kompensē tikai noteiktu medikamentu. Ir iespējams caur likumdošanu sakārtot antibiotiku pieejamību, it īpaši bērniem,” tā L. Kozlovska.
Jāveido valsts kritiskās rezerves
Problēma ar medikamentiem slimnīcās nav mazāka, norādīja BKUS klīniskā farmaceite Inese Sviestiņa. “Jau gadus desmit runājam, ka ir grūtības sagādāt ne tikai amoksicilīnu un ibuprofēnu, bet arī virkni citu stacionāros lietojamo medikamentu. Kā izlīdzamies? Ar nereģistrēto medikamentu iegādi, kas slimnīcai ir neplānots finanšu slogs, turklāt tie ne katrreiz ir nopērkami,” stāstīja I. Sviestiņa.
Viņasprāt, problēma ir daudz plašāka, un ir svarīgi, kādi medikamenti atrodas valsts kritiskajās rezervēs. Iespējams, tajās būtu jāiekļauj zāles, kas ir nepieciešamas pacientu, kuri atrodas stacionārā, vajadzību nodrošināšanai.
Šādai nostājai –, ka ir vajadzīgas medikamentu rezerves un skaidri noteikumi, kā tās izmantot –, piekrita arī Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Baiba Ziemele.
I. Kaupere norādīja, ka Veselības ministrija kopā ar ZVA strādā pie valsts zāļu kritiskajām rezervēm, “šāds saraksts top”.
