Nav pārsteidzoši, ka uzdevums iesaistīties iedzīvotāju pieteikumu pieņemšanā bibliotēkām tiek deleģēts no vietējās pašvaldības, ņemot vērā bibliotekāru daudzpusīgās digitālās prasmes, kas ar gadiem ir apgūtas un pilnveidotas, – gan visaptverošajā, Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) administrētajā publisko bibliotēku attīstības projektā “Trešais tēva dēls”, gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) īstenotās programmas “Dari digitāli” digitālo aģentu un līderu mācību programmās, gan citos mācību kursos un projektos.
Līdz ar to bibliotēkas proaktīvi iesaistās energoresursu atbalsta pieteikumu izpildes procesos un meklē radošus un efektīvus risinājumus ne tikai iedzīvotāju konsultēšanai, bet arī pieteikumu pieņemšanai, noskaidrojot katram konkrētajam apmeklētājam atbilstošo pabalsta veidu.
Pats būtiskākais –, lai ikviens apmeklētājs saņemtu vajadzīgo informāciju par iespējām pieteikties pabalstam un nepieciešamības gadījumā arī palīdzību pieteikuma iesniegšanas procesā.
Dažkārt cilvēki jāaicina pieteikties atbalstam vai jāgādā transports
Kā atzīst Iršu pagasta bibliotēkas vadītāja Dace Grele: “Laukos cilvēki ir kautrīgi. Nav raduši saņemt palīdzību naudas izteiksmē. Izmantoju nelielas kopienas priekšrocību un iedzīvotājus uzrunāju klātienē un telefoniski, iedrošinu, informēju par iespējām saņemt energoresursu pabalstu. Galvenais, lai uzrunātais atnāk uz bibliotēku! Sadarbībā ar klientu soli pa solim tiek ievadīti nepieciešamie dati, izdrukāts iesniegums, un klients to paraksta. Iedzīvotāji izmanto dažādas apkures iespējas, līdz ar to datu ievadīšanas laiks ir atšķirīgs, dažreiz tas ir ilgs un gana sarežģīts process. Ar klientiem saskaņoju ierašanās laiku. Rindas kārtība atvieglo iesniegumu pieņemšanu un palīdz plānot bibliotēkas darbu.”
Aptaujājot bibliotēku vadītājus, uzzinājām, ka Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Latgales Centrālajā bibliotēkā, Ventspils bibliotēkā, Balvu Centrālajā bibliotēkā, Ludzas, Madonas, Varakļānu novadu bibliotēkās un arī citviet atsevišķi bibliotēku darbinieki ir piedalījušies uzņēmuma “ZZ Dats” organizētajās mācībās par energoresursu moduļa lietošanu pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu administrēšanas lietojumprogrammā SOPA un ir arī saņēmuši piekļuvi SOPA platformai, lai varētu pieņemt iesniegumus no tiem iedzīvotājiem, kuriem nav digitālu autorizācijas līdzekļu (internetbankas datu, eID karšu u. c.). Joprojām reģionos ir ievērojams skaits šādu cilvēku.
Tāpat bibliotekāri sniedz konsultatīvu atbalstu tiem, kuriem ir pieejami digitālie autorizācijas līdzekļi, taču nav skaidras izpratnes, kā veikt konkrēto e-pakalpojumu.
Bibliotēkas nereti arī rūpējas, lai vietējie iedzīvotāji uzzinātu par atbalsta iespējām un to saņemtu, piemēram, Tukuma bibliotēkā ir pieejamas drukātas informācijas lapiņas par atbalstu apkurei, savukārt Ērģemes bibliotēka pat organizēja transportu, lai attālāk dzīvojošie pagasta iemītnieki varētu nokļūt bibliotēkā un iesniegt pieteikumus.
Ērģemes bibliotēka pat organizēja transportu, lai attālāk dzīvojošie pagasta iemītnieki varētu nokļūt bibliotēkā un iesniegt pieteikumus.
Bibliotēka ir sasniedzamāka
Valsts noteiktajam atbalstam par apkuri iedzīvotāji var pieteikties arī valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros (KAC), tomēr nereti ļaudis pagastos izvēlas doties tieši uz bibliotēku, kur ir jau zināma atmosfēra, kā arī tiek piedāvāti citi pakalpojumi – ir iespēja iepazīties ar aktuālo presi, paņemt kādu grāmatu. Dažkārt vietējā bibliotēka ir sasniedzamāka.
Kā norāda Tūjas bibliotēkas vadītāja Zeltīte Millere: “Tas ir darbietilpīgs un atbildīgs process. Daru to no brīvas gribas, palīdzot saviem lasītājiem un vietējai diasporai. Pamatā tā ir vecākā paaudze, kam nav transporta, kontu, interneta, nav kāda, kurš palīdz. Līdz Liepupes pagasta pakalpojumu sniegšanas centram nav lielu attālumu, taču šīm cilvēku grupām tas ir apgrūtinoši. Šāda veida iesniegumus un citas palīdzības sniegšanu varētu veikt KAC, izbraucot uz attālākām vietām konkrētās dienās, mēnesī vienu līdz divas reizes. Bibliotēka var nodrošināt apkalpošanas vietu, taču acīmredzot pašvaldībai trūkst resursu vai nav domāts, kā sniegt palīdzību pagastu apdzīvotajās vietās.
Katru dienu aizpildu vidēji 10 un vairāk iesniegumu. Vieni, kuri var, paši pilda, tomēr lielākajai daļai ir jāpalīdz – gan aizpildīt iesniegumus, gan paskaidrojot un kopējot papildu nepieciešamos dokumentus.”
Savukārt Liepājas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas Bibliotēku dienesta vadītāja Kristīne Frickopa uzsver, ka “saskaņā ar bibliotekāru sniegto informāciju daudzi iedzīvotāji nebija informēti, ka var vērsties arī pagastu KAC. Daži KAC, kas netika galā ar iedzīvotāju apkalpošanu uz vietas, aicināja iedzīvotājus vērsties bibliotēkā”.
Nereti vietējās bibliotēkās tiek izveidots KAC, un bibliotēkas vadītāja paralēli pamatdarbam ir arī klientu apkalpošanas centra speciāliste un sniedz praktisku palīdzību iedzīvotājiem dažādos jautājumos, kas saistīti ar valsts un pašvaldības pakalpojumu saņemšanu, piemēram, Ērgļu pagasta, Gaujienas, Ērģemes un Iršu pagasta bibliotēkās.
Madonas novada bibliotēkas bibliotekāre palīdz apmeklētājai iegūt e-parakstu e-mobile.
Foto: KISC
Bibliotēka nostiprina savu nozīmi vietējā sabiedrībā
Varam secināt, ka pašreiz Latvijas pilsētās un laukos notiekošajam aktīvajam pieteikšanās procesam energoresursu atbalstam ir būtiska nozīme arī bibliotēku sadarbības veicināšanā ne tikai ar vietējo pašvaldību administrāciju, bet arī veidojot konstruktīvu saziņu ar Latvijas Pašvaldību savienību, kas organizē regulāras konsultācijas un iknedēļas sarunas procesā iesaistītajiem bibliotēku pārstāvjiem. Jebkurā gadījumā esošā situācija vēlreiz pierāda pašvaldību publiskās bibliotēkas kā neaizstājamas un nostiprina to ietekmi vietējā sabiedrībā.
Nobeigumā Preiļu novada Sīļukalna bibliotēkas vadītājas Marutas Bečas sacītais: “Šim procesam ir vairāki plusi – tas ir jauns izaicinājums, jāapgūst jaunas programmas lietojums, jābūt kompetentam, sniedzot ziņas klientiem par vajadzīgajiem dokumentiem, jābūt komunikablam, jāprot rast risinājumus, veikt plašu izskaidrošanas darbu un jābūt informācijas nesējiem, īpaši gados vecākiem klientiem. Ir svarīgi arī iedrošināt un atbalstīt, jo daļu darba aizņem konsultācijas pa telefonu, ja e-pakalpojuma izmantotājiem rodas neskaidrības. Jāsadarbojas ar sociālās aprūpes darbinieku, kurš gādā, lai viņa aprūpējamie varētu iesniegt iesniegumus. Kaut arī tiek noteikts darba laiks iesniegumu pieņemšanai, tomēr lauki ir lauki, – ja klients atnāk, tad tiek pieņemts arī bibliotēkas darba laikā. Savukārt man kā bibliotekārei rodas iespēja reklamēt savas bibliotēkas piedāvājumu, jo vairāki apmeklētāji šajā iestādē ir ieradušies pirmo reizi.”
Jaunas situācijas, tehnoloģijas un prasmes
Kultūras informācijas sistēmu centrs kā ilggadējs un pastāvīgs pašvaldību publisko bibliotēku sadarbības partneris un Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) jeb “Gaismas tīkla” uzturētājs novērtē sinerģiju, kas valsts mērogā izveidojusies starp bibliotēku, pašvaldību un vietējo kopienu nozīmīgā darba procesā. Uzskatām, ka šajā kopdarbībā liela loma ir gan bibliotekāru digitālajām, komunikācijas un vadības prasmēm, gan pārdomāti veidotajam, visu Latviju aptverošajam pašvaldību publisko bibliotēku tīklam.
“Gaismas tīklā” ikviena bibliotēka, neatkarīgi no tās atrašanās vietas un lasītāju skaita, ir spožs gaismas avots vietējā sabiedrībā. Ir būtiski, ka bibliotēkas saglabā savu statusu kā mūsdienīgas un tehnoloģiski nodrošinātas zināšanu un informācijas sniedzējas, līdz ar to, protams, vienmēr aktuāls ir jautājums par atbilstošu tehnisko infrastruktūru un tās atjaunošanu.
Tikai sadarbojoties, varam sasniegt labus rezultātus, tāpēc arī turpmāk mūsu centrs aktīvi strādās, pārraugot bibliotēku tīklu un gādājot par tā sekmīgu un nepārtrauktu darbību. To nodrošina gan Kultūras ministrijas uzstādījums un atbalsts, gan mūsu vairāk nekā divos gadu desmitos uzkrātā pieredze un zinoši un izglītoti darbinieki. Pēdējie gadi pasaulē ir nākuši ar lieliem izaicinājumiem, taču sabiedrība, tai skaitā bibliotekāri, ir pierādījusi, ka neilgā laikposmā spēj pieņemt jaunas situācijas un pilnveidot prasmes, aktīvi izmantojot tehnoloģiju sniegtās iespējas.
