NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Aija Dulevska
speciāli LV portālam
18. martā, 2022
Lasīšanai: 15 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
6
6

Demokrātijai jāmācās sevi aizstāvēt pret ārvalstu ideoloģisko ietekmi

Freepik

Rezolūcijā, kuru sagatavojusi Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE), secināts, ka vispārējo izpratnes trūkumu par to, cik bīstama ir ārvalstu iejaukšanās un informācijas manipulēšana, ko galvenokārt veic Krievija un Ķīna, vēl vairāk pastiprina nepilnības tiesību aktos un nepietiekamā koordinācija starp Eiropas Savienības valstīm.

īsumā
  • Eiropas elite, barota ar mītu par “vēstures beigām” un pārliecināta, ka tai vairs nav ienaidnieku, divdesmit gadus ir izrādījusi apbrīnojamu naivumu un nepiedodamu vieglprātību.
  • Kamēr ļaunprātīgas un autoritāras valstis manipulē ar informāciju, lai lēnām grautu ES demokrātiju, Eiropas iedzīvotāji un valdības to radītos draudus lielākoties neapzinās.
  • Pretpasākumu un sabiedrības informētības trūkums rada kārdinājumu ļaunprātīgiem ārvalstu spēkiem turpināt iejaukties demokrātiskos procesos.
  • Parlaments veicis izmeklēšanu, lai apzinātu, kā ļaunprātīgas ārvalstu varas manipulē ar informāciju un iejaucas, lai apdraudētu demokrātiskos procesus Eiropas Savienībā.
  • Secināts, ka tas notiek, ietekmējot vēlēšanas, veicot kiberuzbrukumus, pieņemot darbā bijušos augstākā līmeņa politiķus un veicinot polarizāciju publiskajās debatēs.

Eiropas Parlamenta Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju (INGE), tika izveidota 2020. gada jūnijā. Komitejas pusotra gada pilnvaru termiņš beidzas 23. martā, un šajā laikā komiteja sarīkojusi aptuveni 50 uzklausīšanas ar teju 130 ekspertu dalību.

Tā izstrādājusi gala ziņojumu – rezolūciju “Ārvalstu iejaukšanās visos Eiropas Savienības demokrātiskajos procesos” –, kuru Eiropas Savienības (ES) likumdevējs pieņēma 2022. gada 9. martā, 552 deputātiem balsojot “par”, 81 – “pret” un 60 deputātiem atturoties.

Gandrīz 50 lappušu rezolūcijā apkopoti parlamenta veiktajā izmeklēšanā gūtie secinājumi par veidiem, kā ļaunprātīgas ārvalstu varas manipulē ar informāciju un iejaucas demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, kā arī ieteikumi sekmīgākai cīņai ar ārvalstu mēģinājumiem ietekmēt norises ES un tās dalībvalstīs.

Divdesmit gadu tuvredzīgas vieglprātības un bezdarbības

“Kamēr Ukrainā turpinās karš, tiešsaistes platformām un tehnoloģiju uzņēmumiem ir jāpauž sava nostāja, apturot kontus, kas noliedz, slavina un attaisno agresiju, kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Ilgtermiņā mums ir vajadzīga skaidra Eiropas Komisijas stratēģija un saistoši ES noteikumi, kas nodrošina tiešsaistes platformu pārredzamību un atbildību. Mūsu noturībai jākļūst par vairogu – mums jādivkāršo, jātrīskāršo, jāčetrkāršo atbalsts kvalitatīviem un neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp ES kaimiņvalstīs,” Eiropas Parlamenta debatēs teica ziņotāja Sandra Kalniete (Latvija).

“Eiropas elite, barota ar mītu par “vēstures beigām” un pārliecināta, ka tai vairs nav ienaidnieku, divdesmit gadus ir izrādījusi apbrīnojamu naivumu un nepiedodamu vieglprātību. Komiteja, kas tika izveidota, lai pārtrauktu bezdarbību, ir strādājusi pie tā, lai Eiropu pamodinātu un mūsu demokrātijas mācītos sevi aizstāvēt,” sacīja komitejas priekšsēdētājs Rafaels Gliksmans (Francija).

Kamēr ļaunprātīgas un autoritāras valstis manipulē ar informāciju, lai lēnām grautu ES demokrātiju, Eiropas iedzīvotāji un valdības to radītos draudus lielākoties neapzinās, teikts INGE rezolūcijā.

Savukārt pretpasākumu un sabiedrības informētības trūkums rada papildu kārdinājumu ļaunprātīgiem ārvalstu spēkiem turpināt iejaukties ES demokrātijā.

INGE secina, ka vispārējo izpratnes trūkumu par to, cik bīstama ir ārvalstu iejaukšanās un informācijas manipulēšana, ko galvenokārt veic Krievija un Ķīna, vēl vairāk pastiprina nepilnības tiesību aktos un nepietiekamā koordinācija starp ES valstīm.

“Otrā pusē pārgājušo” netrūkst

Izstrādājot ziņojumu, Parlaments ir veicis izmeklēšanu, lai apzinātu, kā ļaunprātīgas ārvalstu varas manipulē ar informāciju un iejaucas, lai apdraudētu demokrātiskos procesus Eiropas Savienībā.

Secināts, ka tas tiek īstenots, nelabvēlīgiem ārvalstu spēkiem ietekmējot vēlēšanas, veicot kiberuzbrukumus, pieņemot darbā bijušos augstākā līmeņa politiķus un veicinot polarizāciju publiskajās debatēs. Atsevišķas valstis, tādas kā Krievija un Ķīna, kā arī Saūda Arābija un citas Persijas līča valstis, īpaši aktīvi izmanto uzpirktu eliti un kooptāciju.

Piemēram, bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders un bijušais Somijas premjerministrs Paavo Lipponens strādā “Gazprom labā, lai paātrinātu ar “Nord Stream 1 un 2 saistīto pieteikumu iesniegšanas procesu.

Bijusī Austrijas ārlietu ministre Karina Kneissla iecelta par “Rosneft valdes locekli.

Bijušais Francijas premjerministrs Fransuā Fillons iecelts par “Zaroubejneft valdes locekli.

Bijušais Francijas premjerministrs Žans-Pjērs Raffarins aktīvi lobē Ķīnas intereses Francijā.

Bijušais EK komisārs no Čehijas Republikas Štefans Fūle strādājis “CEFC China Energy.

Bijušais Somijas premjerministrs Esko Aho tagad ir “Kremlin’s Sberbank valdes loceklis.

Bijušais Beļģijas premjerministrs Īvs Leterme iecelts par Ķīnas ieguldījumu fonda “ToJoy līdzpriekšsēdētāju.

Vēl vairāki augsta ranga politiķi un amatpersonas ieņēmuši līdzīgus amatus.

Hibrīdkara stratēģijas iezīmes

Pierādījumi liecina, ka ļaunprātīgi un autoritāri ārvalstu un nevalstiskie rīcībspēki, tādi kā Krievija, Ķīna un citi, izmanto manipulāciju ar informāciju un citu iejaukšanās taktiku, lai traucētu ES demokrātiskos procesus.

Šādi uzbrukumi, kas ir hibrīdkara stratēģijas elements un starptautisko tiesību pārkāpums, maldina un pieviļ cilvēkus, un ietekmē viņu izvēli balsošanā, saasina pretēju uzskatu debates, šķeļ un polarizē sabiedrību, un izmanto tās vājās vietas, destabilizējot Eiropas demokrātiju.  

Šāda rīcība apdraud ES drošību un suverenitāti.

Ārvalstu iejaukšanās taktika izpaužas dažādos veidos, tostarp kā:

  • dezinformācija;
  • informācijas ierobežošana;
  • manipulācijas ar sociālo mediju platformām un to algoritmiem, noteikumiem, kā arī reklāmas sistēmām;
  • kiberuzbrukumi, elektroniskas uzlaušanas, piekļūstot balsotāju datiem un tos nopludinot nolūkā izjaukt vēlēšanu procesa leģitimitāti;
  • pret žurnālistiem, pētniekiem, politiķiem un pilsoniskās sabiedrības organizāciju locekļiem vērsti draudi un vajāšana;
  • slēpti ziedojumi un aizdevumi politiskajām partijām, kampaņām, kas atbalsta konkrētu kandidātu, organizāciju un mediju kanālus;
  • viltus mediji vai starpniekmediju kanāli un organizācijas;
  • uzpirkta elite un kooptācija;
  • atmazgāta nauda;
  • viltotas personas un identitātes;
  • piespiešana uz pašcenzūru;
  • vēsturisko, reliģisko un kultūras vēstījumu ļaunprātīga izmantošana;
  • spiediens uz izglītības un kultūras iestādēm;
  • kritiskās infrastruktūras pārņemšana savā kontrolē;
  • ES dzīvojošo ārvalstu pilsoņu ietekmēšana, migrantu instrumentalizācija;
  • spiegošana u. c.

Demokrātija tiek izmantota kā ierocis pati pret sevi

Tiešsaistes platformas kā viegli piekļūstamus un lētus instrumentus var izmantot personas, kuras manipulē ar informāciju un iejaucas citādā veidā, piemēram, sēj naidu, vajā, apklusina oponentus, spiego vai izplata dezinformāciju. Pierādīts, ka, pamatojoties uz faktos balstītu informāciju, šādu platformu darbība veicina polarizētus un ekstrēmus uzskatus.

Tomēr arī platformām ir savas intereses, un informācijas apstrādē tās ne vienmēr ir neitrālas. Atsevišķas tiešsaistes platformas lielā mērā gūst labumu no sistēmas, kas pastiprina šķelšanos, ekstrēmismu un polarizāciju, secināts ziņojumā.

Ļaunprātīgi rīcībspēki, kas cenšas iejaukties vēlēšanu procesos, izmanto sabiedrības atvērtību un plurālismu kā stratēģisku neaizsargātību, lai uzbruktu demokrātiskajiem procesiem, ES un tās dalībvalstu noturībai. Tāpat atsevišķi ārvalstu rīcībspēki izmanto rietumvalstu mediju brīvību, lai izplatītu dezinformāciju. Ārvalstu iejaukšanās kļūst īpaši bīstama vēlēšanu kontekstā.

Arī pašreiz notiekošajā karā pret Ukrainu Krievijas valdība ir vēlreiz pierādījusi, ka tā izmanto informāciju kā ieroci un izplata “nepieredzēti ļaunprātīgu un apjomīgu dezinformāciju”, lai maldinātu savus pilsoņus un starptautisko sabiedrību. Tāpēc Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē nesen ieviesto ES mēroga aizliegumu Krievijas propagandas kanāliem, piemēram, Sputnik TV un RT.

Ziņojumā atspoguļotās problēmas vēlreiz apliecina, ka demokrātijā tiešsaistes telpa ir kļuvusi tikpat svarīga kā fiziskā telpa. Tāpēc tajā ir vajadzīgi atbilstoši noteikumi un ierobežojumi, kādu šobrīd trūkst, tāpēc destabilizējošu kampaņu īstenotāji varējuši itin droši pieņemt, ka viņu darbības pret ES paliks nesodītas.

Ziņojumā uzsvērta profesionālu mediju un tradicionālās žurnālistikas nozīme, kas, būdami kvalitatīvs informācijas avots, jaunajā digitālajā laikmetā piedzīvo grūtības. Tāpēc ir nepieciešams atbalstīt kvalitatīvu žurnālistikas izglītību un apmācību gan ES, gan ārpus tās, lai žurnālistikas analīze būtu profesionāla un redakcionālie standarti — augsti. Ir jāturpina atbalstīt žurnālistiku digitālajā vidē. Ne mazāk svarīga ir zinātniski pamatota komunikācija.

Kvalitatīvi, ilgtspējīgi un pārredzami finansēti, neatkarīgi mediji un profesionāla žurnālistika ir būtiski mediju brīvības, plurālisma un tiesiskuma nodrošināšanā, līdz ar to uzskatāmi par demokrātijas pīlāru un vislabāko ieroci pret dezinformāciju, teikts ziņojumā.

Nepieciešama vienota stratēģija

Parlaments mudina Eiropas Savienību izveidot kopīgu stratēģiju, lai risinātu konstatētās problēmas, tostarp piemērojot īpašas sankcijas saistībā ar ārvalstu iejaukšanās un dezinformācijas kampaņām.

EP deputāti arī uzstāj, lai sabiedrības izpratnes vairošanā un vispārējas informācijas izplatīšanā, tāpat kā Taivānā, tiktu iesaistītas pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Viņi arī uzsver, ka ir jāsadarbojas ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē.

Parlaments iesaka īstenot arī šādus pasākumus:

  • plaši pieejamiem, plurālistiskiem, neatkarīgiem medijiem, žurnālistiem, faktu verificētājiem un pētniekiem būtu jāsaņem publiskais finansējums;
  • jāapsver licenču atsaukšana organizācijām, kuras izplata ārvalstu propagandu;
  • jāpiespiež sociālo mediju platformas, kuras tiek izmantotas kā ārvalstu iejaukšanās līdzekļi, apturēt tādu neautentisku kontu atbalstīšanu, kuri veicina kaitīgas ārvalstu iejaukšanās izplatīšanos, tostarp ne tikai angļu valodā;
  • Eiropas universitātēm būtu jāpārskata sadarbība ar Konfūcija institūtiem, kas ir Ķīnas lobiju platformas;
  • jāprecizē, kurām Eiropas politiskajām partijām ir “izteikti nepienācīgas” attiecības ar Krieviju;
  • jāaizliedz ārvalstu finansējums Eiropas un nacionālajām politiskajām partijām;
  • steidzami jāuzlabo kiberdrošība, jāizveido saraksts ar nelikumīgām novērošanas programmatūrām, piemēram, Pegasus;
  • jāapgrūtina ārvalstu rīcībspēku iespējas pieņemt darbā bijušos vadošos politiķus pēc tam, kad viņi ir atstājuši amatu.

Parlamenta deputāti uzskata, ka šādas stratēģijas pamatā jābūt uz risku balstītai visas sabiedrības un valdības kopīgai pieejai, kas īpaši aptvertu konkrētās jomas. Parlaments īpaši aicina ES un tās dalībvalstis palielināt resursus un līdzekļus, kādus visā Eiropā un pasaulē piešķir tādām struktūrām un organizācijām kā ideju laboratorijām un faktu verificētājiem, kuru uzdevums ir uzraudzīt apdraudējumu, tostarp dezinformāciju, un uzlabot izpratni par šādiem apdraudējumiem, kā arī Ārlietu padome tiek mudināta regulāri diskutēt par ārvalstu iejaukšanās problēmām.

Pieņemot INGE ziņojumu, Parlaments aicinājis Eiropas Komisiju izveidot Komisijas darba grupu, kuru vadītu Komisijas priekšsēdētājas vietniece un vērtību un pārredzamības komisāre Vera Jourova. Tās uzdevums būtu analizēt spēkā esošos tiesību aktus un rīcībpolitikas, lai apzinātu un novērstu nepilnības, savstarpēji sadarbojoties un apmainoties pieredzē ar citām ES iestādēm un dalībvalstīm nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī.

Šim nolūkam deputāti aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot ar pietiekamiem resursiem nodrošinātu un neatkarīgu Eiropas Centru iejaukšanās draudu un informācijas integritātes lietās, kura uzdevums būtu apzināt, analizēt un dokumentēt pret ES vērstas informācijas manipulācijas darbības un iejaukšanās draudus, palielināt izpratni par situāciju un izveidot specializētu zināšanu centru, kas kļūtu par platformu saziņai ar pilsonisko sabiedrību, uzņēmējdarbības nozari, ES un valstu iestādēm, un palielināt sabiedrības informētību, regulāri ziņojot par sistēmiskiem draudiem. 

Aicina plašāk piemērot sankcijas

Parlaments aicina ES un tās dalībvalstis, pilnībā ievērojot vārda un informācijas brīvību, veikt turpmākos pasākumus pret ārvalstu iejaukšanos, tai skaitā plaša mēroga dezinformācijas kampaņām, hibrīddraudiem un hibrīdkaru, kā vienu no īstenošanas metodēm minot sankciju režīma izveidošanu.

Uzskata, ka tam būtu jāietver starpnozaru un asimetrisku sankciju sistēmas ieviešana, kā arī diplomātiskās sankcijas, ceļošanas aizliegumi, aktīvu iesaldēšana un ES uzturēšanās atļauju anulēšana ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri saistīti ar ārvalstu iejaukšanās mēģinājumiem. Sankcijām vajadzētu būt iespējami precīzāk vērstām pret lēmumu pieņēmējiem un struktūrām, kuras ir atbildīgas par agresīvām darbībām, neradot apstākļus, kuros valda princips “dots pret dotu”.

Eiropas Parlaments aicina dalībvalstis Ārlietu padomes darba kārtībā kā pastāvīgu punktu iekļaut ārvalstu un vietēja mēroga iejaukšanos un dezinformāciju.

Rezolūcijā Parlaments aicina ES definēt, kas ir starptautiski nelikumīga rīcība, un pieņemt minimālos sliekšņus pretpasākumu ierosināšanai, kas būtu jāpapildina ar ietekmes novērtējumu, lai nodrošinātu juridisko noteiktību. Tiek akcentēts, ka ES Padomei vajadzētu būt iespējai par sankcijām, kas saistītas ar ārvalstu iejaukšanos, lemt ar balsu vairākumu, nevis vienprātīgi.

Tāpat deputāti uzskata, ka valstīm, kuras īstenojušas ārēju iejaukšanos un manipulācijas ar informāciju nolūkā destabilizēt situāciju ES, būtu jāmaksā par saviem lēmumiem un jābūt gatavām uz ekonomiskām un/vai reputācijas, un/vai diplomātiskām sekām.

Rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina Komisiju un priekšsēdētājas vietnieku/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos iesniegt konkrētus priekšlikumus turpmākajai rīcībai.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU