NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
24. februārī, 2022
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Drošība

Saeima vienbalsīgi aicina Eiropas Savienību noteikt maksimālās sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju

FOTO: Ernests Dinka, Saeima

Saeima ceturtdien, 24. februārī, vienbalsīgi pieņēma paziņojumu par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kurā stingri nosoda Krievijas Federācijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā. Paziņojumā stingri nosodīta arī Baltkrievijas iesaiste militārajā uzbrukumā Ukrainai. Saeima vienbalsīgi rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par uzbrukumu Ukrainas valstiskumam, kā arī aicina Eiropas Padomi rosināt jautājumu par Krievijas Federācijas izslēgšanu no tās. Deputāti paziņojumā uzsver nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas līguma 4. panta konsultācijas.

Krievijas Federācijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainas teritorijā ir rupjš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kas ir klajā pretrunā Krievijas saistībām, uzsvērts paziņojumā.

Parlamentārieši paziņojumā pieprasa Krievijas Federācijai un Baltkrievijai nekavējoties pārtraukt turpmāku militāru agresiju, atsaukt bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un deeskalēt situāciju, iesaistīties diplomātiska risinājuma meklējumos, kā arī izbeigt turpmāku visu veidu agresiju un provokācijas pret Ukrainu un ievērot starptautiskajos līgumos noteiktās saistības.

Krievijas un Baltkrievijas dalība starptautiskajās organizācijās, kuras aizstāv mieru, drošību, cilvēktiesības un noteikumos balstītu starptautisko kārtību, nav savienojama ar šo valstu veikto neprovocēto un nepamatoto agresiju pret Ukrainu, uzskata deputāti. Apvienoto Nāciju Organizācija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija paziņojumā aicinātas izskatīt Krievijas Federācijas starptautisko tiesību un saistību pārkāpumus un paust asu nosodījumu.

Paziņojumā uzsvērta nepieciešamība Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kā arī sabiedrotajiem un partneriem, paust vienotu nostāju, atbalstot Ukrainas tiesības brīvi noteikt savu nākotni.

Saeima aicina starptautisko sabiedrību arī turpmāk sniegt Ukrainai politisko atbalstu, ekonomisko un tehnisko palīdzību, tostarp ar drošību un aizsardzību saistītajās jomās. Tāpat paziņojumā uzsvērts, ka ir svarīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai, tai nodrošinot  aizsardzības ieročus saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu, kas pieļauj individuālo un kolektīvo pašaizsardzību.

Aicina aktivizēt Ziemeļatlantijas līguma 4. pantu

Deputāti paziņojumā akcentē nepieciešamību NATO tūlītēji stiprināt drošību un sabiedroto klātbūtni NATO austrumu flangā, tai skaitā aktivizējot Ziemeļatlantijas līguma 4. panta konsultācijas.

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) līguma 4. pants paredz, ka puses kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras puses uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras puses teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Valsts prezidents Egils Levits šorīt paziņoja, ka Baltijas valstis un Polija ir lūgušas konsultācijas par NATO tālāko rīcību šajā gadījumā.

Arī Aizsardzības ministrija norāda, ka Latvija nekavējoties prasīs atbalstu starptautiskajai sabiedrībai un sabiedrotajiem, lai stiprinātu drošību reģionā un atturētu Krieviju no agresijas. “Latvija prasīs NATO sabiedrotajiem nekavējoties pastiprināt savu klātbūtni Baltijas valstīs, gan skaitliski palielinot karavīru skaitu, gan aizpildot nozīmīgākos nacionālo aizsardzības spēju iztrūkumus,” uzsver aizsardzības ministrs Artis Pabriks. “Krievijai nedrīkst būt ne mazāko šaubu, ka uzbrukums jebkurai NATO valstij izsauks visu NATO valstu liela mēroga militāru, politisku un citu veidu reakciju.”

ES lems par sankciju pastiprināšanu

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena ir paziņojusi, ka jau šodien, 24. februārī, Komisija virzīs apstiprināšanai vēl apjomīgāku un mērķētāku sankciju paketi. “Gaidāmā sankciju pakete ietekmēs nozīmīgākos Krievijas ekonomikas sektorus, pilnībā bloķējot pieeju tehnoloģijām un finanšu tirgiem, kuriem ir būtiska nozīme Krievijas tautsaimniecībā. Mēs novājināsim Krievijas ekonomikas pamatus un tās spēju modernizēties. Papildu tam mēs iesaldēsim Krievijas aktīvus Eiropas Savienībā un apturēsim Krievijas banku pieeju Eiropas finanšu tirgiem. Līdzīgi kā ar pirmo sankcijas paketi (kas tika pieņemta 22. februārī), arī nākamās sankcijas tiek piemērotas ciešā koordinācijā ar mūsu sabiedrotajiem partneriem – ASV, Apvienoto Karalisti, Kanādu, kā arī Japānu un Austrāliju. Sankciju mērķis ir dot spēcīgu triecienu Krievijas valdības spējām finansēt karu.”

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU