Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jauniešu pilsoniskā līdzdalība Latvijā ir zema. Tikai 16% jauniešu iesaistās jauniešu centru, biedrību un organizāciju aktivitātēs.
FOTO: Freepik
2022. gads ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu. Viens no akcentiem – līdzdalība pilsoniskajā dzīvē. Latvijai tas sniedz iespēju labot situāciju – jauniešu iesaiste sabiedriskajās norisēs līdz šim ir bijusi nepietiekama.
Eiropas Jaunatnes gada, kura pasludināšanu pērn oktobrī rosinājusi Eiropas Komisija, mērķis ir iesaistīt jauniešus nozīmīgākajos Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, konferencē par Eiropas nākotni, kā arī politiskajās iniciatīvās dalībvalstu un vietējā līmenī. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jauniešiem ar ierobežotām iespējām un garīgās veselības jautājumiem.
Eiropas Jaunatnes gada pasākumus Latvijā koordinēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) kopā ar Eiropas Komisiju un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Jaunatnes likums, par jauniešiem definējot personas vecumā no 13 līdz 25 gadiem, noteic, ka “vienotas valsts politikas izstrādi jaunatnes politikas nozarē un tās koordinētu īstenošanu, tādējādi uzturot pasākumu sistēmu darbam ar jaunatni, nodrošina IZM”. Vietējā jeb reģionālā līmenī par jaunatnes politikas īstenošanu ir atbildīgas pašvaldības.
“Plāns nacionālajām Eiropas Jaunatnes gada aktivitātēm šobrīd tiek veidots. Eiropas Komisijai tas jāiesniedz līdz 1. februārim. Eiropas Jaunatnes gada atklāšanas pasākums plānots februāra sākumā, kad arī iepazīstināsim sabiedrību gan ar Jaunatnes gada prioritātēm, gan ar pasākumiem Latvijā,” skaidro Komunikācijas nodaļas vecākā konsultante Inta Bērziņa.
Šogad jaunatnes valsts politikas ietvaros paredzēts jauns projektu konkurss nevalstiskajām organizācijām, kuras veic darbu ar jaunatni, lai sekmētu jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu, jauniešu informētību un medijpratību. Konkursā plānots atbalstīt 25 projektus. Turpmāk ik gadu kopējais finansējuma apjoms projektu konkursā paredzēts 250 000 eiro apmērā. Programmu paredzēts īstenot, attīstot jaunatnes darbinieku prasmi iesaistīt jauniešus ar ierobežotām iespējām darbā ar jaunatni.
Lai nodrošinātu skolēnu līdzdalību lēmumu pieņemšanā skolās, 150 izglītības iestāžu pašpārvaldēm būs iespēja iesaistīties pašpārvalžu atbalsta programmā, kurā pašpārvalžu līderi varēs apgūt zināšanas par līdzdalību, komandas veidošanu, kā arī gūt atbalstu iniciatīvu īstenošanai izglītības iestādēs. Kopējais pašpārvalžu atbalsta programmas apjoms – 294 680 eiro.
Tāpat kā iepriekš, tiks atbalstītas sešas nacionāla mēroga un sešas vietēja mēroga jaunatnes organizācijas, lai stiprinātu aktīvu jauniešu pilsonisko līdzdalību, kā arī tiks sniegts atbalsts 15 pašvaldībām ar mērķi stiprināt jaunatnes politikas īstenošanu vietējā līmenī. Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros pašvaldības varēs pieteikties atbalstam, lai attīstītu digitālo darbu ar jaunatni, nākamajā gadā tam kopumā veltot ap miljonu eiro. Jaunajā pašvaldību likumā darbs ar jaunatni tiks nostiprināts kā pašvaldību autonomā funkcija, kas stiprinās darba ar jaunatni nozīmi pašvaldībās. Tāpat iecerēts izvēlēt Latvijas Jauniešu galvaspilsētu, kura piedāvās īpašu pasākumu ciklu jauniešiem 2023. gadā. IZM paredzējusi uzsākt jaunatnes politikas kvalitātes monitoringu un pētniecību, sekmējot kvalitatīvas darba ar jaunatni sistēmas attīstību, informē ministrijas pārstāve.
“Atbalstīsim jauniešu pilsoniskās aktivitātes un veicināsim viņu iesaisti skolu, pašvaldību, valsts mēroga jautājumu risināšanā, kā arī palielināsim Jaunatnes politikas valsts programmas finansējuma apmēru,” teikts deklarācijā par Krišjāņa Kariņa valdības darbu. Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2021.—2027. gadam definētais mērķis ir “radīt iespējas visu jauniešu attīstībai un labklājībai, stiprināt jauniešu iekļaušanos sabiedrībā un līdzdalību visās dzīvēs jomās, kā arī sekmēt kvalitatīvas un ilgtspējīgas darba ar jaunatni sistēmas izveidi valsts un pašvaldību līmenī”. Saskaņā ar Jaunatnes likuma 2.1 pantu jaunatnes politika ir visās valsts politikas jomās īstenojamu mērķtiecīgu darbību kopums, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
“Jaunatnes likums mūsu valstī darbojas jau 11 gadus, tomēr Latvijā iztrūkst ilgtspējīgas, horizontālas jaunatnes politikas plānošanas. Vēl joprojām ir jūtams, ka trūkst administratīvās un politiskās atbildības jaunatnes jomā. Jaunatnes politika Latvijā šobrīd ir otršķirīga, nav notikusi būtiska attīstība, un netiek atrisinātas nozīmīgākās jomas problēmas,” atzīst Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) prezidente Ilze Bergmane. Par to liecina jauniešu skaita samazināšanās un emigrācija, lielais skaits jauniešu, kuri nemācās un nestrādā, nepietiekamā jauniešu iesaistīšanās nevalstisko jaunatnes organizāciju aktivitātēs un brīvprātīgajā darbā, kā arī zemais finansējums jaunatnes politikas īstenošanai. Finansējums jauniešu organizācijām un jauniešu iniciatīvām Latvijā ir bijis zemākais starp Baltijas valstīm, secinājusi LJP. 2021. gadā budžetā bija apstiprināti vien 574 tūkstoši eiro. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Igaunijā 2020. gadā tiešais valsts budžeta atbalsts jaunatnes politikai bija 1 196 216 eiro, bet Lietuvā – 1 424 000 eiro.
Latvijā jauniešu pilsoniskās aktivitātes līmenis ir zems, secinājusi biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, pērn īstenojot projektu “Skolēnu līdzdalības tīkls”, kura ietvaros rīkoja nodarbības Latvijas skolu jauniešiem par iespējām iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs savā skolā un pašvaldībā. Atbilstoši Eirobarometra 2017. gada datiem Latvijā tikai 16% jauniešu iesaistās jauniešu centru, biedrību un organizāciju aktivitātēs, kamēr Lietuvā un Igaunijā tie ir vairāk nekā 30%. Tikai 4% Latvijas jauniešu iesaistās politiskajās aktivitātēs, norāda “Delna”.
“Delna” jau otro gadu strādā ar skolēniem, lai veicinātu jauniešu pilsonisko aktivitāti, skolās īstenojot līdzdalības budžeta iniciatīvas un skaidrojot ar pilsonisko aktivitāti saistītus jautājumus. “Mēs redzam, ka jauniešiem trūkst motivācijas iesaistīties pilsoniskajās aktivitātēs, jo tām jauniešu vidū nav pietiekama prestiža. Daļa jauniešu domā, ka aktivitātes ir domātas citiem – kādam aktīvo jauniešu “burbulim” –, kurā tiek tikai izredzētie, nevis viņi. Arī reģionu nevienlīdzība ietekmē jauniešu aktivitāti – ne visos reģionos vienādi ir pieejamas iespējas un informācija. Nereti redzam, ka jauniešiem vienkārši nav motivācijas. Tie, kas ir aktīvi, tie ir, bet jaunus ir grūti iesaistīt,” zemās jauniešu līdzdalības iemeslus skaidro “Delnas” direktore Inese Tauriņa.
Lai veicinātu jauniešu pilsonisko aktivitāti, jauniešiem jāparāda, kāds būs viņu ieguvums, norāda “Delnas” vadītāja. “Jauniešu interesi var veicināt, viņus izglītojot un informējot par konkrētām iespējām būt pilsoniski aktīviem. Kādos konkrēti projektos un pasākumos ārpus mācībām viņi var iesaistīties, dodot iespēju katram jaunietim atrast tieši to, kas viņu interesē,” skaidro I. Tauriņa. Jauniešus būtu nepieciešams iesaistīt tādu lēmumu pieņemšanā, kas viņus tiešā veidā ietekmē. Tas varētu būt īstenojams, paplašinot LJP piešķirtās kompetences un nodrošinot jauniešu pārstāvēšanu likumdošanas un lēmumu pieņemšanas procesos.
Jauniešu pilsoniskās iesaistes aktivitātēs uzsvars līdz šim ir likts uz Rīgu, piešķirot daudz mazāku nozīmi Latvijas reģioniem, tādējādi apgrūtinot iespējas jauniešiem reģionos būt pilsoniski aktīviem, secinājusi “Delna”. Tās pieredze liecina, ka attālinātā darba un saziņas iespējas veicinājušas tieši reģionu, no lielākajām pilsētām attālāko skolu un skolēnu iesaistīšanos, tādējādi ļaujot secināt, ka šī ir iespēja, kuru noteikti ir jāizmanto arī turpmāk. Topošais Pašvaldību likums attiecībā uz jauniešu iesaisti ir vērtējams pozitīvi – pēc likuma pieņemšanas visām pašvaldībām būs noteikts pienākums veikt darbu ar jaunatni. Kā norāda I. Tauriņa, tāpat ir būtiska arī skolotāju un skolu vadības iesaistīšanās, atbalstot skolēnu iniciatīvas un pilsonisko aktivitāti. Jauniešu līdzdalībai pilsoniskajās aktivitātēs savā skolā vai pašvaldībā nozīmīgākais ir skolēnu pašpārvaldes, līdzpārvaldes, domes vai cita orgāna izveidošana, aplēsusi “Delna”.
Eiropas Jaunatnes gada pasākumi aptvers tādas jomas kā līdzdalība, līdztiesība un iekļaušana, ilgtspēja, nodarbinātība, labbūtība, zaļāka un digitālāka Eiropa, jauniešu garīgā veselība, kuru būtiski ietekmējuši Covid-19 pandēmijas radītie apstākļi. Jaunatnes gada ietvaros iepriekš minētajās jomās notiks konferences un kampaņas. Tāpat paredzēts veikt pētījums par jauniešu stāvokli Eiropas Savienībā, informē EP birojs Latvijā.
