NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
27. maijā, 2021
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Ārlietas
1
16
1
16

Latvijas–Baltkrievijas konflikts. Kas sagaidāms?

Ne vienmēr sports nes mieru un vieno. Baltkrievijas oficiālā karoga nomaiņa Rīgā pasaules hokeja čempionāta laikā un tai sekojošā abpusējā diplomātu izraidīšana Latviju un Baltkrieviju novedušas pie iesaldētām diplomātiskajām attiecībām ar neskaidrām to atjaunošanas iespējām nākotnē.

FOTO: Ieva Leiniša, LETA

Latvija, nonākot pussoli no diplomātisko attiecību saraušanas ar Baltkrieviju, spēlē uz augstām likmēm, taču šāda rīcība bijusi saprotama gan no morālā, gan ārpolitiskā viedokļa, norāda eksperti. Vienlaikus jārēķinās ar drošības situācijas pasliktināšanos austrumu pierobežā.

īsumā
  • Šī ir pirmā reize Latvijas un Baltkrievijas diplomātisko attiecību vēsturē, kad abas valstis izraida vēstniekus un diplomātus.
  • Lai arī Latvijas un Baltkrievijas diplomātiskās attiecības šobrīd ir iesaldētas uz nenoteiktu laiku, paredzams, ka saglabāsies abu valstu mijiedarbība ekonomikas jomā.
  • Baltkrievijas oficiālā karoga nomaiņa Rīgā bijusi saprotama gan ārpolitiskā, gan sabiedriskā kontekstā. Savukārt Baltkrievijas reakcija, izraidot Latvijas diplomātus, vērtējama kā neizbēgama. 
  • Starptautisku protestu un sankcijas izraisījusī lidmašīnas nosēdināšana Baltkrievijā vēl vairāk vājina A. Lukašenko pozīcijas un padara viņa režīmu atkarīgāku no Maskavas.
  • Līdz šim Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā nebija plašas pastāvīgas Krievijas militārās klātbūtnes, taču turpmāk ar tādu jārēķinās.
  • Tiek pārtraukta Latvijas konsulāro funkciju veikšana Minskā. Vajadzības gadījumā Latvijas valstspiederīgie tiek aicināti sazināties ar jebkuras ES valsts vēstniecību Minskā vai ar Latvijas konsulātu Vitebskā, vai ar Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu.

Baltkrievija no savas teritorijas Latvijas vēstnieku Einaru Semani un diplomātus izraidīja 24. maijā. Latvija atbildējusi ar tādu pašu soli līdz attiecību normalizēšanas brīdim. Baltkrievija lēmumu par izraidīšanu pieņēmusi, atbildot uz šīs valsts oficiālā karoga nomainīšanu ar vēsturisko sarkani balto Rīgā, kur patlaban notiek pasaules hokeja čempionāts. Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču uz kaimiņvalsts karoga nomaiņu, ko ierosinājis Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, pamudinājis svētdien notikušais incidents, kurā Baltkrievija tiek vainota lidsabiedrības “Ryanair” pasažieru lidmašīnas (kas bija ceļā no Atēnām uz Viļņu) piespiedu nosēdināšanā Minskā. Tiek lēsts, ka šādas Baltkrievijas rīcības iemesls bijis nevis ziņas par lidmašīnā ievietotu bumbu, bet gan vēlme aizturēt vienu no pasažieriem, Aleksandra Lukašenko režīma pretinieku Romānu Protaseviču, kuram Lietuva piešķīrusi patvērumu.

Pussoli no attiecību izbeigšanas

Šī ir pirmā reize Latvijas un Baltkrievijas diplomātisko attiecību vēsturē, kad abas valstis izraida vēstniekus un diplomātus. Latvijas diplomāti Baltkrievijā gan nav pasludināti par “persona non grata” jeb nevēlamām personām, kas ievērojami atvieglos viņu atgriešanos Minskā, tiklīdz abu valstu attiecības normalizēsies, kā arī pa vienam tehniskam darbiniekam pieliek gan Latvijas vēstniecībā Minskā, gan Baltkrievijas vēstniecībā Rīgā. Tāpat turpina darboties Latvijas konsulāts Vitebskā un Baltkrievijas konsulāts Daugavpilī. Tādējādi šo situāciju nav pamata raksturot kā abu valstu diplomātisko attiecību pārtraukšanu, taču šīs attiecības pasliktinājušās līdz ļoti zemam līmenim, skaidro Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Jānis Beķeris.

“Lai arī nav bijis oficiāla paziņojuma par diplomātisko attiecību pārtraukšanu un konsulārās attiecības abu valstu starpā minimālā līmenī ir saglabājušās, faktiski jārunā par diplomātisko attiecību iesaldēšanu,” situāciju vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns profesors Andris Sprūds. Līdzīgu viedokli pauž politologs, eksperts Austrumeiropas politikas jautājumos Andis Kudors: Latvija un Baltkrievija nonākusi “piecu soļu attālumā” no diplomātisko attiecību pārtraukšanas, un šāda situācija var saglabāties ilgstoši, ņemot vērā, ka pašreizējais režīms kaimiņvalstī, sevišķi ņemot vērā atbalstu no Krievijas, var saglabāties neparedzami ilgu laiku. 

Vienlaikus, kā norāda abi eksperti, ekonomiskās un tirdzniecības attiecības Latvijas un Baltkrievijas starpā, visticamāk, kaut kādā apmērā saglabāsies, tādējādi turpinot abu valstu mijiedarbību vismaz šajā līmenī un, kā lēš A. Kudors, iespējams, uzturot arī minimālu neoficiālu komunikāciju politiskajā līmenī.  

Latvijas rīcība un Baltkrievijas reakcija – saprotamas

Baltkrievijas režīma reakcija uz ĀM rīcību, izņemot Baltkrievijas oficiālo karogu no pasaules hokeja čempionāta pasākuma noformējuma Rīgā, ir saprotama, norāda A. Kudors. “Noņemt valsts karogu, valsts simbolu, nozīmē noliegt valsti vai vismaz tās valdošo režīmu. Lukašenka* uz to nevarēja nereaģēt,” skaidro politologs. Viņš arī atzīst: grūti iedomāties, ka Lukašenko varētu savu nostāju mīkstināt, ja nu vienīgi teorētiski, piemēram, ja Latvijā nomainītos valdība, kuras ārlietu ministrs atbalstījis Baltkrievijas karoga nomaiņu Rīgas centrā starptautiska sporta pasākuma laikā.

Arī Latvijas ĀM nepieredzētajai rīcībai bijis savs pamatojums, secina A. Sprūds: “Šis solis ir saprotams un loģisks gan ārpolitikas un diplomātijas kontekstā, gan morālā, emocionālā un sabiedriskā kontekstā,” spriež politologs, norādot uz mūsu valstij un lielai daļai sabiedrības nepieņemamo Baltkrievijas režīma rīcību, falsificējot vēlēšanu rezultātus, brutāli apspiežot demokrātisko kustību, nežēlīgi izrēķinoties ar politiskajiem konkurentiem un varas opozicionāriem, kā arī pārkāpjot starptautiskās normas, kā tas nupat noticis aviācijas incidenta gadījumā.

Tiesa, Latvijas ĀM, izvēloties noņemt kaimiņvalsts karogu Rīgā, izlēmusi arī riskēt. “Karoga nomaiņa ir spēle ar augstu likmi no Latvijas ārlietu resora puses, iespējams, rēķinot, ka Baltkrievijas režīms vairs nenoturēsies ilgi, taču tas tik drīz var arī nepiepildīties. Latvija, protams, izrādīsies ieguvēja, ja Baltkrievijā izveidosies demokrātisks režīms, taču ir jārēķinās, ka potenciālo režīma maiņas procesu kontrolē Kremlis un tas varētu izrādīties prokrievisks,” spriež A. Kudors. Pat ja kaimiņvalstī notiktu brīvas vēlēšanas, ņemot vērā, ka tajā ievērojama daļa sabiedrības ir politiski pasīva vai A. Lukašenko režīmu atbalstoša, jārēķinās ar, iespējams, demokrātisku, taču uz Krieviju orientētu Baltkrieviju nākotnē, papildina A. Sprūds.

Ko domāja Lukašenko?

Baltkrievijas režīma rīcība jāskata sasaitē ar Putina režīmu Krievijā, A. Lukašenko lēmumu par “Ryanair” lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, kas izraisīja paredzamu starptautisko reakciju, skaidro A. Kudors. “Abi režīmi demonstrē, ka vairs nepadosies ielu protestu spiedienam. Gan Lukašenka, gan Putins īsteno mērķtiecīgas, diezgan plašas, taču individuālas sankcijas pret saviem oponentiem. Tā ir stingrā autoritārisma mūsdienu iezīme – parādīt, ka režīms spēj aizsniegt savus pretiniekus arī ārzemēs,” norāda politologs.  

Otrkārt, kā skaidro abi eksperti, A. Lukašenko režīmam starptautiskās reputācijas kontekstā bijis maz ko zaudēt, jo tā tikusi faktiski sagrauta jau 2020. gada vasarā un rudenī, kad saskaņā ar starptautiski neatzītiem vēlēšanu rezultātiem par Baltkrievijas prezidentu kārtējo reizi tika pasludināts A. Lukašenko, varas iestādes izšķīrās par vardarbīgu protestētāju apspiešanu. 

Grūti spriest, kas notiek autoritāru līderu prātā. Var izdarīt tikai pieņēmumus, vai viņi rīkojas racionāli vai iracionāli. 

Treškārt, A. Lukašenko rīcības motīvi var būt arī pavisam iracionāli. “Grūti spriest, kas notiek autoritāru līderu prātā. Var izdarīt tikai pieņēmumus, vai viņi rīkojas racionāli vai iracionāli. Tāds ir autoritāru režīmu raksturs – lēmumus pieņemt bez plašākas apspriešanas. Un tas, kas notiek Lukašenkas galvā, iespējams, iziet ārpus politoloģijas robežām – jau gadiem ticis runāts par dažādām diagnozēm,” spriež A. Kudors.  

Sekas var būt Latvijai bīstamas

Lidmašīnas incidentā, kas, iespējams, ir Baltkrievijas un Krievijas kopīgi plānota akcija, galvenais ieguvējs ir Kremļa režīms, secina eksperti. Notikušais palielina Putina iespējas kontrolēt varas tranzīta jeb nomaiņas procesu Baltkrievijā, ņemot vērā, ka A. Lukašenko, visticamāk, tiek uzskatīts par aizejošu politisko figūru.

Starptautisku protestu izraisījusī lidmašīnas nosēdināšana Baltkrievijā vēl vairāk vājina A. Lukašenko pozīcijas un padara viņa režīmu atkarīgāku no Maskavas, secina A. Sprūds, atgādinot, ka šogad Baltkrievijā plānotas kārtējās abu valstu militārās mācības “Zapad”, par kuru norisi un tālākajām sekām ir iespējams tikai izteikt minējumus.

Nav izslēgta pakāpeniska Baltkrievijas militārās un drošības jomas aneksija.

Līdz šim Baltkrievijā nebija plašas pastāvīgas Krievijas militārās klātbūtnes, taču turpmāk “nav izslēgta pakāpeniska Baltkrievijas militārās un drošības jomas aneksija”, spriež politologs, norādot uz stāvokli pie tā dēvētā Suvalku koridora, kuram vienā pusē atrodas Krievijas spēcīgi militarizētais Kaļiņingradas apgabals, bet otrā pusē – Krievijas sabiedrotā Baltkrievija. Šī vieta tiek uzskatīta par Baltijas drošības Ahileja papēdi, jo tās bloķēšana kara gadījumā lielā mērā samazinātu iespēju saņemt militāro palīdzību, ko Baltijas valstīm varētu sniegt pārējās NATO dalībvalstis.   

Pārtrauc konsulāro funkciju veikšanu Minskā

Saistībā ar Latvijas diplomātu izraidīšanu no Latvijas vēstniecības Baltkrievijā ĀM informē, ka vēstniecībā Minskā uz nenoteiktu laiku ir pārtraukta konsulāro funkciju veikšana. ĀM Latvijas valstspiederīgos, kuri nokļuvuši ārkārtas situācijā Baltkrievijā un kuriem nepieciešama konsulārā palīdzība (piemēram, ir nozudis personu apliecinošs dokuments), aicina sazināties ar jebkuras ES valsts vēstniecību Minskā vai ar Latvijas konsulātu Vitebskā, vai ar ĀM Konsulāro departamentu pa diennakts tālruni ārkārtas situācijām +371 26337711.

Par iespējām saņemt konsulāros pakalpojumus (pases/ID, izziņas u. c.) var sazināties ar jebkuru Latvijas pārstāvniecību (piemēram, konsulātu Vitebskā, vēstniecību Ukrainā, vēstniecību Polijā u. c.). Vīzas ieceļošanai Latvijā var saņemt tikai konsulātā Vitebskā tās personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Vitebskas apgabals. Papildus tam konsulāts pieņem vīzu pieteikumus no kravu un pasažieru pārvadātājiem, kā arī personām, kam Baltkrievijā draud represijas politisku iemeslu dēļ.

Saskaņā ar Vīnes konvenciju par konsulārajiem sakariem nosūtošā valsts savu interešu un savu pilsoņu interešu aizstāvību drīkst uzticēt trešajai valstij, kura ir pieņemama uzņemošajai valstij. Proti, Latvija varētu lūgt minēto funkciju veikšanu Baltkrievijā kādai citai valstij, ja Minska tam piekristu.

* A. Kudora citātos šis uzvārds tiek tulkots saskaņā ar baltkrievu valodas atveides principiem. LV portāls savās publikācijas izmanto tradicionāli pieņemto šī uzvārda tulkojumu Lukašenko –, kas radies krievu valodas ietekmē, tomēr jau nostiprinājies valodas praksē.

Labs saturs
16
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU