NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
04. septembrī, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Pašvaldības
6
6

Dabas aizsardzības plāni: kā salāgot interesentu idejas ar dabas vērtībām

Ķemeru nacionālais parks

FOTO: Lauris Nagliņš, LETA

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) dabas skaitīšanas ietvaros patlaban izstrādā dabas aizsardzības plānus deviņām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, tostarp Gaujas un Ķemeru nacionālajiem parkiem un Lubāna mitrājam. Ikviens dabas draugs, kā arī piegulošo zemju īpašnieki aicināti iesaistīties plānu izstrādē, lai šajās teritorijās sabalansētu dabas aizsardzības un saimnieciskās intereses, kā arī risinātu citus jautājumus.

īsumā
  • Latvijā ir izveidotas 682 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, neskaitot dižkokus un dižakmeņus.
  • Dabas aizsardzības plānā tiek izvērtētas pašreizējās dabas vērtības, kā arī skatītas iespējas konkrētajā teritorijā realizēt jaunas idejas, kuras piedāvājusi pašvaldība, iedzīvotāji vai uzņēmēji.
  • Vislielākā interese tiek izrādīta par trijām lielajām teritorijām – Gaujas un Ķemeru nacionālajiem parkiem un Lubāna mitrāju.
  • Vairums pašvaldību aktīvi iesaistās īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrādē, jo tā ir iespēja attīstīt novadu teritoriju.

Latvijā ir izveidotas 682 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT), neskaitot dižkokus un dižakmeņus. Latvijā ĪADT ir dabas rezervāti, nacionālie parki (NP), dabas parki (DP), dabas pieminekļi, dabas liegumi (DL), aizsargājamās jūras teritorijas un aizsargājamo ainavu apvidi (AAA), kā arī biosfēras rezervāts.

Rūpējoties par dabas vērtību ilglaicību, Eiropas Savienības dalībvalstis ir vienojušās par ĪADT dabas aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu izstrādi. Katrai ĪADT ir savs izveidošanas mērķis, un visbiežāk tieši šādās teritorijās ir vērojama liela bioloģiskā daudzveidība.

DAP sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna informē, ka ĪADT plānu izstrādes secību nosaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) apstiprinātais ĪADT plānu izstrādes saraksts. Kad plānu apstiprina uzraudzības grupa un iesaistītās pašvaldības un ar to ir iepazīstināti konkrētās teritorijas iedzīvotāji, tas tiek nodots VARAM galējai izskatīšanai un apstiprināšanai.

Izstrādāti jau 14 plāni

ĪADT plānu izstrāde ir viena no dabas skaitīšanas jeb Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” veicamajiem uzdevumiem. Paralēli tiek kartēti biotopi un izstrādāti pieci sugu aizsardzības plāni. Dabas skaitīšana sākās 2016. gadā, un tā beigsies 2023. gadā, informēja DAP Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika.

Kopš 2016. gada dabas skaitīšanā jau ir izstrādāti 14 ĪADT plāni (DP “Ragakāpa”, Aiviekstes paliene, Riežupe, Numernes valnis, Vecumu meži, Silene, Dvietes paliene, DL “Dūņezers”, Vidzemes akmeņainā jūrmala, Sventājas upes ieleja, Diļļu pļavas, Mežole, Ventas un Šķerveļa ieleja un AAA “Nīcgales meži”).

Patlaban turpinās deviņu plānu izstrāde (DP “Adamovas ezers”, DL “Platenes purvs”, Plieņciema kāpa, Garkalnes meži, Lubāna mitrājs, Grebļukalns, AAA “Augšdaugava” un Gaujas un Ķemeru NP), bet tuvāko mēnešu laikā tiks parakstīti līgumi par vēl divu plānu izstrādi (DL “Ķirbas purvs” un Dubnas paliene). Visu plānu izstrāde noslēgsies 2023. gada pirmajā pusē.

Kas ir dabas aizsardzības plāns

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka dabas aizsardzības plāni tiek izstrādāti ar mērķi saskaņot dabas aizsardzības, dabas resursu izmantošanas un reģiona ilgtspējīgas attīstības intereses, lai nodrošinātu labvēlīgu aizsardzības statusu tām īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, kuru aizsardzībai šī teritorija ir izveidota.

Dabas aizsardzības plānā ietver zinātnisko informāciju par aizsargājamo teritoriju, pamatojumu funkcionālajam zonējumam, ja tāds nepieciešams, un nosaka vienotus visas teritorijas apsaimniekošanas pasākumus, lai sasniegtu tās aizsardzības mērķus.

Dabas aizsardzības plānam ir rekomendējošs statuss, bet tas ir saistošs vides institūcijām, pieņemot lēmumus, izsniedzot atļaujas un saskaņojumus. Tas ir zinātnisks pamatojums ĪADT robežas, zonējumu un pašreizējo normatīvo regulējumu pārskatīšanai.

Plānā tiek izvērtētas šībrīža dabas vērtības. Vienlaikus tiek skatītas iespējas konkrētajā teritorijā realizēt jaunas idejas, kuras piedāvājusi pašvaldība, iedzīvotāji vai uzņēmēji. Plāns tiek izstrādāts konkrētam laika posmam (5–15 gadiem). Savukārt pēc darbības termiņa beigām tas var tikt pagarināts vai izstrādāts atkal no jauna, jo daba, tāpat kā teritorijas attīstības plāni un ieinteresēto personu idejas, mainās.

Vislielākā interese par trijiem plāniem

M. Rēna atklāj, ka vislielāko interesi pašvaldības un dažādas personas izrāda par trijām lielajām teritorijām – Gaujas un Ķemeru nacionālajiem parkiem un Lubāna mitrāju. Par šo teritoriju attīstību ir dažādi redzējumi. Piemēram, dabas plāni palīdz ne vien ieviest un realizēt jaunas idejas, bet arī risināt pašreizējās problēmas. Tādēļ Gaujas NP un Lubāna mitrāja teritorijā tiks izvērtēta meliorācijas sistēma un piedāvāts piemērotākais risinājums tās uzturēšanai nākotnē, lai saglabātu pašreizējās sugas un biotopus.

Gaujas NP kā populārā galamērķī tiks vērtēta tūristu un sportistu plūsma, kas aktualizē arī citus jautājumus – infrastruktūru stāvokli, autostāvvietu ietilpību, atkritumus utt. 

Tiks vērtēti arī Lubānas mitrāja, Ķemeru un Gaujas nacionālo parku zālāju kompleksi, kas tiks skatīti dažādos aspektos: kā dzīvotne īpaši aizsargājamām sugām, kā ainaviskā vērtība, kā nozīmīgs ekosistēmas pakalpojumu sniedzējs u. c.

“Šobrīd notiek aktīvs darbs pie teritoriju dabas vērtību izzināšanas, kas ir pamats tālākajām diskusijām un ideju izvērtēšanai. Līdz ar to vēl ir pāragri spriest par izmaiņām konkrētajās teritorijās,” norāda M. Rēna.

Zemes īpašnieku intereses

Lai arī plāna sākumposmā visi zemes īpašnieki saņem informatīvu vēstuli par plāna izstrādi un aicinājumu tajā aktīvi līdzdarboties, to var darīt ikviens interesents. Savas idejas ir jāiesniedz plāna izstrādātājam, iesniegumā izklāstot visu nepieciešamo informāciju.

Zemes īpašnieku un vietējo iedzīvotāju intereses katrā vietā atšķiras. Kāds vēlas atjaunot agrāko  pārceltuvi pār Gauju, tikmēr citi vēlas medīt liegumā un dabas rezervātā vai iestājas par bioloģisko vai tradicionālo lauksaimniecību. Bieži šīs intereses par daudzveidīgu atpūtu starp dažādām grupām ir pretnostatītas.

“Zemes īpašnieku un vietējo iedzīvotāju intereses katrā vietā atšķiras,” skaidro M. Rēna. “Kāds vēlas atjaunot Gaujā agrāko pārceltuvi, tikmēr citi vēlas medīt liegumā un dabas rezervātā vai iestājas par bioloģisko vai tradicionālo lauksaimniecību. Bieži šīs intereses par daudzveidīgu atpūtu starp dažādām grupām ir pretnostatītas.”

Pašvaldībās – iespēja realizēt idejas

Vairums pašvaldību aktīvi iesaistās ĪADT plānu izstrādē, jo tā ir iespēja attīstīt novadu teritoriju, norāda DAP. Dabas vērtību izvērtējums un idejas iekļaušana plānā ir iespēja realizēt šo ideju, piesaistot dažādu projektu finansējumu. Tādā veidā ir realizētas plānos ietvertās idejas, piemēram, uzbūvēti skatu torņi, iekārtotas tūristu takas vai citi apskates objekti.

Daugavpils novada dome jau vairākkārt ir aktīvi iesaistījusies ĪADT plānu izstrādē. Domes Plānošanas nodaļas vadītāja Olga Lukaševiča atklāj, ka “ĪADT plāns ir ļoti noderīgs dokuments, jo veicina novada attīstību, iezīmē prioritātes budžeta sadalei un investīciju piesaistei”.

Dabas parka “Daugavas loki” un aizsargājamo ainavu apvidus “Augšzeme” jaunākie plāni sniedza iespēju Daugavpils novada domei realizēt dažādus risinājumus antropogēnās slodzes mazināšanai. Tā kā idejas tika izvērtētas un iekļautas ĪADT plānos, to realizācijai bija iespējams piesaistīt projektu līdzfinansējumu. Novada dome patlaban ir iesaistījusies AAA “Augšdaugava” ĪADT plāna izstrādē, lai vēl vairāk labiekārtotu Daugavpils novada teritoriju.

Arī Alūksnes novadā pirms četriem gadiem tika izstrādāts ĪADT plāns AAA “Veclaicene”, kurā ietvertās idejas jau ir realizētas ar Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu.

2019. gadā tika uzceltas piecas dabas mājas, kas tūristiem ir īslaicīga pieturas vieta, izveidoti vairāki brīvpieejas tūrisma informācijas punkti, ierīkoti kemperu laukumi ar elektrības un kanalizācijas pieslēgumu.

Savukārt Alūksnes augstienes augstākajā pakalnā – Dēliņkalnā – ir uzbūvēts jauns skatu tornis. “Tieši pašvaldības iesaiste un izstrādātais ĪADT plāns ir veicinājis šo ideju realizāciju dzīvē. Un, tā kā plāns ir spēkā, šobrīd cenšamies piesaistīt vēl papildu līdzekļus arī plānā aprakstītās Jaunlaicenes muižas parka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai,” stāsta Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Dzintars Adlers.

DAP pasūtīto ĪADT plānu saraksts un sanāksmju datumi pieejami šeit.

Savukārt ar izstrādātajiem plāniem var iepazīties šeit.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU