Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai iedzīvotāji lieki netērētos, iegādājoties valsts kompensējamos medikamentus, no šā gada 1. aprīļa ir mainīta kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība – tagad ārsts receptē norāda aktīvo vielu, nevis konkrēta medikamenta nosaukumu, savukārt aptiekām ir pienākums izsniegt lētākās kompensējamās zāles.
LV portāla infografika. Avots: ZVA
No zālēm ar vienādu aktīvo vielu un iedarbību valsts, sākot ar 1. aprīli, kompensē tās zāles, kurām ir zemākā cena. Ārsts kompensējamo zāļu receptē raksta tikai zāļu aktīvo vielu, nevis nosaukumu. Zāļu valsts aģentūra uzskata, ka pāreja uz šomēnes noteikto jauno kārtību ir notikusi sekmīgi.
Statistika par izrakstītajiem un aptiekās izsniegtajiem kompensējamiem medikamentiem liecina, ka 88% recepšu bija minēta zāļu aktīvā viela. Salīdzināšanai – martā tikai 15% izrakstīto kompensējamo zāļu recepšu lietots aktīvās vielas nosaukums, informē Zāļu valsts aģentūras (ZVA) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dita Okmane.
To, kā aptiekās tiek ievērota jaunā kompensējamo medikamentu izsniegšanas kārtība, uzrauga Veselības inspekcija.
Vienlaikus tiek rūpīgi sekots, lai pārraudzītu kompensējamo zāļu krājumus valstī, laikus konstatētu un mazinātu zāļu nepieejamības risku, kā arī novērstu mākslīgu zāļu nepieejamību. ZVA uzsver, ka no 1. aprīļa tām zāļu lieltirgotavām, kas izplata kompensējamo zāļu sarakstā iekļautās zāles, ir pienākums katru dienu Zāļu valsts aģentūrai sniegt datus par atlikušajiem zāļu krājumiem. Informācija par atlikušo zāļu krājumu daudzumu un konkrētām lieltirgotavām, kurās zāles ir pieejamas, automātiski tiek atspoguļota Zāļu reģistrā, ko ikdienā izmanto ārsti un farmaceiti.
LV portāls publikācijā “No 1. aprīļa kompensējamās zāles var būt ar citu nosaukumu” skaidroja, ka jaunā kārtība pieļauj situācijas, kurās ārsts joprojām var izrakstīt recepti ar konkrētu (komerciālo) zāļu nosaukumu. Taču tas ir tikai gadījumos, ja tam ir medicīnisks pamatojums, kas ārstam jānorāda pacienta medicīniskajā kartē. Piemēram, ja no citām zālēm pacientam ir bijušas blaknes vai ir alerģija pret kādu no zāļu palīgvielām.
Jaunā kārtība paredz, ka 70% gadījumu no visu ārstniecības personas izrakstīto kompensējamo zāļu recepšu skaita gada laikā tiks norādīta zāļu aktīvā viela, nevis komerciālais nosaukums. Gandrīz katrā trešajā kompensējamo zāļu receptē jeb 30% gadījumu ārsti varēs izrakstīt zāļu komerciālo nosaukumu, norādot tam medicīnisku pamatojumu.
Savukārt, ja konkrēta nosaukuma zāļu lietošanai nav medicīniska pamatojuma, taču pacients vēlas lietot, piemēram, līdzšinējās zāles, kas nav lētākās kompensējamās zāles, tad ārsts pacientam izskaidros, ka dārgākas zāles būs jāiegādājas par saviem līdzekļiem, un izrakstīs parasto (zilo) recepti, norāda D. Okmane.
Valsts kompensējamo zāļu receptes ir rozā krāsā.
Aktīvā viela ir zāļu galvenā ārstējošā viela, tā parasti ir uzrakstīta uz visiem iepakojumiem latīniski, lai to saprastu ārsti un farmaceiti visā pasaulē vienādi, skaidro ZVA pārstāve. Aktīvā viela ir norādīta mazākiem burtiem un nereti slīprakstā līdzās lieliem burtiem uzrakstītajam ražotāja piešķirtajam zāļu nosaukumam. Savukārt palīgvielas nodrošina zāļu formu, izskatu, krāsu un citas īpašības. Zālēm ar vienu un to pašu aktīvo vielu var būt dažādi ražotāji, līdz ar to arī zāļu izskats un cena var atšķirties, bet to iedarbība, kvalitāte un drošums atbilst vienādi stingrām prasībām.
Pirms zāles ar jaunām aktīvām vielām tiek pārdotas, zāļu aģentūra vienā no Eiropas Savienības valstīm pārliecinās, vai zāles pacientam palīdz uzlabot veselību, pārliecinās, ka zāles ir drošas un neizraisa tādas blakusparādības, kas ir tik smagas, ka neatsver ieguvumu veselībai. Zāļu aģentūra arī par to, vai tablete satur nepieciešamo aktīvo vielu un palīgvielas, kas nodrošina zāļu krāsu un formu, un tajās nav nekā lieka. Uzņēmumam, kas zāles reģistrējis, ir ekskluzīvas tiesības vienīgajam pārdot šo aktīvo vielu.
Pēc 10 gadiem arī citi uzņēmumi drīkst ražot šo aktīvo vielu. Bet pirms tam uzņēmumam ir jāpierāda, ka zāles tiks ražotas tikpat augstā kvalitātē un ka aktīvā viela cilvēka organismā nonāks līdzvērtīgā daudzumā. Turklāt izejvielas zālēm ar vienu aktīvo vielu dažkārt nāk no vienas un tās pašas rūpnīcas. Tā kā par šīs aktīvās vielas drošumu un iedarbību jau zinām 10 gadus, nav nepieciešams veikt jaunus pētījumus, un tas ļauj samazināt izmaksas.
Līdz ar to daudzām zālēm atšķiras iepakojums, zāļu izskats, palīgvielas, taču aktīvā viela, kas pacientu ārstē, ir viena un tā pati. Šie pierādījumi jāsagādā kompānijai, kas zāles vēlas reģistrēt, savukārt viena no Eiropas zāļu aģentūrām šos pierādījumus novērtē. Darbs Eiropā netiek darīts dubultā. Ja kompānija zāles vēlas pārdot vairākās valstīs, to novērtē tikai vienā valstī, savukārt pārējās zaļu aģentūras pārliecinās par novērtējuma kvalitāti.
Statistikas dati liecina, ka pērn vidējais līdzmaksājums vienam pacientam par kompensējamām zālēm bija 35,15 eiro. Pēc Veselības ministrijas aplēsēm, jaunā kārtība iedzīvotājiem ļaus ietaupīt līdz pat 25 miljoniem eiro gadā, nodrošinot vienlīdz kvalitatīvas un drošas zāles par zemāku cenu, kas īpaši svarīgi ir iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem.
ZVA norāda: jau šobrīd ir pozitīvie efekti – zāļu ražotāji ir samazinājuši cenas 250 kompensējamiem medikamentiem, arī 50 lētākajām zālēm cenas ir samazinājušās. Turklāt ir palielinājies kompensējamo zāļu skaits ar vienādu zemāko cenu, ļaujot pacientiem izvēlēties no plašāka zāļu klāsta.
Izlases kārtībā veiktās aptieku aptaujas, kā arī auditorijas pētījums liecina, ka iedzīvotāji kopumā ir informēti par jauno kārtību. Tai arī bija veltīta apjomīga informatīvā kampaņa. Pašreiz tiek lēsts, ka aptuveni 79% procenti Latvijas iedzīvotāju ir informēti par izmaiņām valsts kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtībā. Savukārt starp iedzīvotājiem, kas regulāri iegādājas medikamentus sev vai saviem tuviniekiem, informētības līmenis pārsniedz 90%.
Aktīvās vielas, nevis konkrētu zāļu nosaukuma norādīšanu receptēs no šā gada 1. aprīļa paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 899 “Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība”. Tā noteikta ar mērķi mazināt pacienta līdzmaksājumu, iegādājoties valsts kompensētos medikamentus.
