Faktu apkopojumā izmantoti atbildīgo iestāžu – Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Tiesībsarga biroja un Valsts prezidenta kancelejas – ziņojumi par līdz šim paveikto Kristīnes Misānes lietā. Ziņojumi pilnā apmērā ir pieejami Ministru kabineta mājaslapā. No tiem redzams, ka, situācijai eskalējoties, tajā iesaistījās arvien augstākstāvošas amatpersonas un institūcijas, pat tiesībsargs, Latvijas Republikas Saeima un Valsts prezidenta kanceleja, iedarbinot sev pieejamos starptautiskās sadarbības un diplomātiskos instrumentus.
Veikto darbību uzskaitījums ir daudz garāks. Piemēram, šajā apkopojumā nav iekļauta informācija par vairākiem kriminālprocesiem, kurus Valsts policija uzsāka pēc K. Misānes māsas un bijušā dzīvesbiedra iesniegumiem, ar kuriem var iepazīties Iekšlietu ministrijas ziņojumā.
2018. gads
Oktobris
2. oktobrī Dienvidāfrikas Republika (DĀR) izsludināja starptautiskajā meklēšanā Latvijas pilsoni Kristīni Misāni.
11. oktobrī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības pārvalde veica saskaņojumu ar Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta Starptautiskās sadarbības nodaļu par nepieciešamību “uzlikt karogu” Interpola sarkanajam paziņojumam par K. Misānes aizturēšanu izdošanas nolūkā saistībā ar tiesas nolēmuma nepildīšanu, kas skar saskarsmes tiesības ar bērnu. Tika panākta vienošanās par “karoga uzlikšanu” starptautiskās meklēšanas sistēmā, kas nozīmēja, ka K. Misāne Latvijas teritorijā netiks aizturēta un/vai izdota pēc Dienvidāfrikas Republikas kompetento iestāžu pieprasījuma.
Novembris
28. novembrī Valsts policija no DĀR ar Interpola starpniecību saņēma lūgumu uzsākt K. Misānes meklēšanu, lai aizturētu viņu izdošanas nolūkos, kā arī lūgumu noskaidrot K. Misānes meitas atrašanās vietu ar mērķi viņu nogādāt atpakaļ DĀR.
Decembris
9. decembrī, pamatojoties uz Interpola datubāzē ievietoto informāciju, K. Misāne tika aizturēta Dānijā.
Dānijas Ģenerālprokuratūra saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas 2016. gada 6. septembra nolēmumu lietā Nr. C-182/15 “Aleksei Petruhhin” par K. Misānes aizturēšanu informēja Latvijas Ģenerālprokuratūru, vienlaikus lūdzot sniegt atbildi, vai Latvijas kompetentās iestādes vēlas pārņemt K. Misāni uz Latvijas Republiku.
10. decembrī Latvijas vēstniecība Dānijā rakstiski vērsās Dānijas policijā un tiesā ar lūgumu sniegt informāciju par K. Misānes aizturēšanu, kā arī nodeva Kristīnes tuviniekiem informāciju par Dānijā praktizējošiem advokātiem.
2019. gads
Janvāris
14. janvārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā tika saņemts Dānijas Karalistes kompetentās iestādes lūgums izteikt viedokli par iespēju pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu attiecībā pret K. Misāni, kuras izdošanu Dānijas Karalistei lūdza DĀR.
17. janvārī Ģenerālprokuratūra informēja Dānijas Ģenerālprokuratūru, ka nesaskata iespēju pārņemt K. Misāni uz Latvijas Republiku.
Ģenerālprokuratūra savu lēmumu pamatoja ar Padomes 2002. gada 13. jūnija Pamatlēmuma 2002/584/TI par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm nosacījumiem.
Atbilstoši tiem Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra uzskata, ka tā nebija tiesīga pieņemt Eiropas apcietināšanas orderi, jo K. Misāne DĀR tika apsūdzēta tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas atbilst Latvijas Krimināllikuma 168. pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam (nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana), par ko ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir mazāka par vienu gadu.
Saskaņā ar Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. pantu Eiropas apcietināšanas orderi var izsniegt par darbībām, par kurām izsniegšanas dalībvalsts tiesībās paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālais ilgums ir vismaz 12 mēneši.
Savukārt attiecībā par pārējiem K. Misānei DĀR inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem (iespējama krāpšana un dokumentu viltošana) nebija iespējams pieņemt Eiropas apcietināšanas orderi, jo Ģenerālprokuratūra, ņemot vērā K. Misānes izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu un ar to saistīto pierādīšanas slieksni, nevarēja garantēt K. Misānes saukšanu pie kriminālatbildības par šo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu, kā to paredz Pamatlēmuma 2002/584/TI 1. pants.
21. janvārī K. Misānes māsa M. Batraka informēja Ārlietu ministriju par izdošanas faktu uz DĀR.
23. janvārī Latvijas vēstniecības Dānijā konsulārā amatpersona apmeklēja K. Misāni ieslodzījuma vietā, kur tika noformēta K. Misānes universālpilnvara viņas māsai, arī par abu bērnu aprūpes tiesībām Latvijā.
25. janvārī Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 132.1 pantā (vajāšana) un 183. panta (izspiešana) pirmajā daļā par to, ka K. Misānes civilvīrs vajā Kristīnes māsu un viņas ģimeni. Minētajā procesā notiek izmeklēšana.
Marts
1. martā, pamatojoties uz K. Misānes māsas lūgumu, Tieslietu ministrija nosūtīja Ģenerālprokuratūrai lūgumu sniegt informāciju par Dānijas izteikto piedāvājumu pārņemt K. Misāni uz Latviju.
4. martā Tieslietu ministrija informēja K. Misānes pilnvaroto personu un zvērinātu advokāti E. B., ka sagatavos tiesiskās palīdzības lūgumu Dānijas tiesai un Dānijas Centrālajai iestādei (1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ietvaros) ar lūgumu nosūtīt saraksti ar Dānijas Ģenerālprokuratūru un lūgs Dānijas iestādēm pievērst paaugstinātu uzmanību konkrētajai lietai.
5. martā Ārlietu ministrija pēc K. Misānes māsas lūguma Kopenhāgenas pilsētas tiesai nosūtīja vēstuli, kurā bija aprakstīti ziņojumi un pētījumi par cilvēktiesību un tiesu varas situāciju DĀR.
6. martā Tieslietu ministrija nosūtīja pieprasījumu gan Dānijas Bērnu un sociālo lietu ministrijai, gan Dānijas tiesai ar lūgumu sniegt ziņas, par kādiem noziedzīgiem nodarījumiem plānota K. Misānes izdošana DĀR, lūgts Dānijas Tieslietu ministriju pievērst paaugstinātu uzmanību konkrētajai lietai.
8. martā notika iesaistīto iestāžu (Ārlietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, Valsts policijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) tikšanās ar Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta pārstāvjiem, lai rastu risinājumu minētajā lietā.
Tajā pašā dienā Tieslietu ministrija (pa faksu) saņēma Dānijas Ģenerālprokuratūras atbildi ar skaidrojumu, kas tika darīts minētajā lietā un kāda bija Latvijas Ģenerālprokuratūras atbilde uz Dānijas pieprasījumu izvērtēt K. Misānes pārņemšanu uz Latviju.
14. martā Latvijas Ģenerālprokuratūra saņēma atbildi no Dānijas Ģenerālprokuratūras, ka tā neiebilst pret izprasītās informācijas nodošanu Latvijas Tieslietu ministrijai.
Tajā pašā dienā Latvijas vēstniecības Dānijā konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā tika lemts par drošības līdzekļa pagarināšanu K. Misānei.
20. martā Tieslietu ministrija no Latvijas Ģenerālprokuratūras saņēma DĀR K. Misānes izdošanas lūguma kopiju ar pielikumiem.
28. martā vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā tika lemts par drošības līdzekļa pagarināšanu K. Misānei līdz Dānijas prokuratūras lēmumam par izdošanu vai neizdošanu.
Aprīlis un maijs
Tieslietu ministrija turpināja uzturēt komunikāciju ar K. Misānes pārstāvi M. Batraku, vienlaikus risinot jautājumus saistībā ar K. Misānes meitas nolaupīšanas lietu.
2. aprīlī Dānijas Prokuratūra pieņēma lēmumu K. Misāni izdot DĀR.
Jūnijs
14. jūnijā vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā tika izskatīta K. Misānes iesniegtā pārsūdzība Dānijas prokuratūras lēmumam izdošanai DĀR.
Jūlijs
10. jūlijā K. Misāne telefoniski vērsās vēstniecībā ar sūdzībām, jo uzskatīja, ka ieslodzījuma vietā pret viņu valda diskriminējoša attieksme. Galvenās sūdzības bija par cietuma administrācijas neatsaucību uz pieprasījumiem nodrošināt saziņu ar bērniem videozvana režīmā un par nepietiekamu veselības aprūpi.
15. un 31. jūlijā (kā arī 4. un 23. septembrī) vēstniecība nosūtīja pieprasījumus ieslodzījuma vietas administrācijai un Probācijas dienestam par K. Misānes sūdzībām, aicinot nodrošināt medicīnisko palīdzību un noorganizēt saziņu ar bērniem videozvana režīmā. Lūgta vēstniecības pārstāvja tikšanās ar cietuma administrāciju.
Augusts
6. augustā notika tikšanās starp Tieslietu ministrijas pārstāvjiem un K. Misānes pilnvaroto personu M. Batraku, kuras laikā TM ieteica sazināties ar Amnesty International attiecībā par apstākļiem DĀR cietumos.
16. augustā Ģenerālprokuratūra, ņemot vērā 2019. gada vasarā Eiropas Tiesā ierosināto lietu par prejudiciālā nolēmuma sniegšanu C-398/19, kas pēc savas būtības risina līdzīgus jautājumus, kad personas mītnes zemē nav konkurējoša kriminālprocesa ar trešās valsts lietvedībā esošo, par ko Eiropas Savienības dalībvalstij tiek prasīta Eiropas Savienības pilsoņa izdošana, vērsās ar lūgumu Dānijas Karalistes kompetentajā iestādē, lai iegūtu papildu pierādījumus par K. Misānei Dienvidāfrikas Republikā inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.
27. augustā, sniedzot atbildi uz informācijas pieprasījumu, Dānijas Karalistes kompetentā iestāde norādīja, ka Dānijas Karaliste nav noslēgusi nekādus līgumus ar Dienvidāfrikas Republiku par savstarpējās tiesiskās palīdzības sniegšanu, kā arī to, ka prokuratūra ir pieņēmusi galīgo nolēmumu par Kristīnes Misānes izdošanu DĀR.
Septembris
21. septembrī, pamatojoties uz K. Misānes civilvīra pārstāvja iesniegumu, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē uzsākts kriminālprocess par bāriņtiesai un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegtajiem, iespējams, viltotiem dokumentiem. Kā iespējamie vainīgie minēta K. Misānes māsa un viņas vīrs. 25. oktobrī kriminālprocess tika izbeigts.
26. septembrī vēstniecība saņēma Dānijas Probācijas dienesta atbildi, ka cietuma telpās nav iespējami videozvani un par jautājumu ir atbildīga policija.
Oktobris
2. oktobrī Dānijas Augstākajā tiesā tika pieņemts lēmums K. Misānei atteikt pārsūdzību un stājās spēkā lēmums par viņas izdošanu DĀR.
4. oktobrī vēstniecības konsulārā amatpersona Dānijas Ārlietu ministrijā iesniedza notu, kurā vēstniecība lūdza Dānijas Ārlietu ministrijas iesaisti, lai risinātu jautājumu par K. Misānes iespējām sazināties ar saviem nepilngadīgajiem bērniem un medicīnas aprūpes nodrošināšanu.
11. oktobrī tika saņemta pozitīva Dānijas policijas atbilde par videosaziņas nodrošināšanu ar bērniem.
14. oktobrī Ārlietu ministrija izsauca Dānijas vēstnieku Latvijā Flemingu Stenderu. Tikšanās laikā tika lūgts neizdot K. Misāni DĀR, kā arī tika iesniegta Latvijas nostāja (non paper) šajā jautājumā.
17. oktobrī vēstniecība saņēma Dānijas Probācijas dienesta atbildes vēstuli par veselības aprūpes nodrošināšanas kārtību Dānijas cietumos.
29. oktobrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs telefonsarunā ar Dānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru E. B. Rasmusenu vēlreiz lūdza Dāniju izskatīt jautājumu par K. Misānes neizdošanu DĀR.
30. oktobrī Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga tikās ar Dānijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāru, lai iesniegtu notu un lūgtu neizdot Latvijas pilsoni DĀR.
Novembris
1. novembrī Tieslietu ministrija nosūtīja Dānijas Tieslietu ministrijai vēstuli ar lūgumu neizdot DĀR K. Misāni, ievērojot to, ka K. Misānes pārstāvis iesniedza lūgumu Eiropas Cilvēktiesību tiesā par pagaidu aizsardzības pasākumu nodrošināšanu.
Tajā pašā dienā Tieslietu ministrija nosūtīja vēstules Dānijas Centrālajai iestādei (1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem ietvaros) ar lūgumu sniegt garantiju, ka K. Misānes bērns netiks aizturēts, ja ceļos uz Dāniju, lai apciemotu māti, kā arī DĀR Interpola birojam ar lūgumu dzēst ierakstu par bērnu atrašanos meklēšanā.
4. novembrī Ārlietu ministrija nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu par neizdošanu vērsties Dānijas kompetentajā iestādē – Dānijas Valsts prokuratūrā.
6. novembrī Ģenerālprokuratūra Dānijas Karalistes prokuratūrai nosūtīja lūgumu pārskatīt K. Misānes izdošanu, ņemot vērā nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus DĀR.
Tajā pašā dienā Ārlietu ministrijā notika starpnozaru sanāksme.
13. novembrī vēstniecības konsulārā amatpersona piedalījās tiesas sēdē, kurā Kopenhāgenas tiesa lēma par K. Misānes atbrīvošanu, jo vairs nebija pamatojuma apcietinājumam (bija pagājis 30 dienu termiņš kopš tiesas lēmuma par izdošanu DĀR, bet DĀR nebija atbildējusi uz lūgumu braukt ieslodzītajai pakaļ). Dānijas Valsts prokuratūra pārsūdzēja Kopenhāgenas tiesas lēmumu. Pārsūdzība tika apmierināta, un lēmums izdot K. Misāni DĀR palika spēkā.
15. novembrī Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga par K. Misānes lietu uzrunāja Dānijas ārlietu ministru Jepi Kofodu.
20. novembrī K. Misāne iesniedza Dānijai patvēruma pieprasījumu. Ārlietu ministrija pēc K. Misānes māsas lūguma nosūtīja informāciju par starptautisko organizāciju ziņojumiem saistībā ar cilvēktiesību un tiesu varas situāciju DĀR, lai šī informācija tiktu izmantota patvēruma pieprasījuma lietā.
Tajā pašā dienā Ārlietu ministrija aicināja tiesībsargu apsvērt iespēju iesaistītes K. Misānes tiesību aizsardzībā, ņemot vērā viņa rīcībā esošos starptautiskās sadarbības instrumentus
20. novembrī Tieslietu ministrijā tika saņemta vēstule no Interpola biroja bērnu jautājumos. Interpola lietu uzraudzības komisijas sekretariāts informēja, ka tiek veiktas atbilstošas pārbaudes saistībā ar datubāzēs iekļautajām personām un ka Interpola 111. komisijas sesijā, kas notiks no 27/01/2020-31/01/2010 tiks arī skatīts jautājums par K. Misānes bērniem. Lūdza iesniegt papildu informāciju, kas var palīdzēt, izskatot šo jautājumu. (17. decembrī Tieslietu ministrija nosūtīja vēstuli Interpola Uzraudzības nodaļai).
25. novembrī pēc informācijas saņemšanas no K. Misānes, ka viņas rīcībā nav visu Dānijas tiesvedības dokumentu tulkojumu viņai saprotamā valodā, vēstniecība iesniedza Dānijas Ārlietu ministrijai notu ar pieprasījumu nodrošināt dokumentus latviešu vai angļu valodā.
26. novembrī notika Tieslietu ministrijas un Ārlietu ministrijas koordinācijas sanāksme K. Misānes lietā. Tika nolemta tālākā rīcība: Ārlietu ministrija pieprasīs informāciju gan no DĀR, gan no K. Misānes advokāta Dānijā saistībā ar K. Misānei izvirzītajām apsūdzībām, lai Ģenerālprokuratūra varētu tālāk izvērtēt kriminālprocesa pārņemšanas iespējas.
28. novembrī, pamatojoties uz K. Misānes civilvīra iesniegumu, uzsākts kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas paredzēts Krimināllikuma 300. panta pirmajā daļā (apzināti nepatiesas liecības, atzinuma, tulkojuma, paskaidrojuma un pieteikuma sniegšana), par to, ka K. Misāne un viņas māsa tiesā, iespējams, sniedza nepatiesas ziņas.
29. novembrī Tieslietu ministrija nosūtīja vēstuli Dānijas Tieslietu ministrijai ar lūgumu informēt par izdošanas lietas un atsevišķo patvēruma lūguma virzību.
Decembris
9. decembrī Tieslietu ministrija lūdza Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla krimināllietās kontaktpunktam Dānijā sniegt informāciju par papildu likumiskajām iespējām apturēt izdošanas lietu.
10. decembrī tika saņemta Dānijas Ģenerālprokuratūras (kontaktpunkta) atbilde, kurā tika skaidrots, ka visas iespējas atcelt pieņemto lēmumu par K. Misānes izdošanu DĀR jau ir izsmeltas un nav likumiska pamata šo jautājumu atkārtoti skatīt.
11. decembrī Tieslietu ministrija tikās ar Ģenerālprokuratūras pārstāvjiem, lai pārrunātu risinājuma variantus lietā. Tikšanās dalībnieki vienojās par modeli, ka Tieslietu ministrija lūdz izdošanas lietu “pieturēt”, kamēr tiek iegūta informācija no DĀR par visiem lietas apstākļiem. Tiklīdz informācija no Dienvidāfrikas Republikas būtu saņemta, Ģenerālprokuratūra vērtētu iespēju lietu pārņemt izskatīšanai Latvijā.
17. decembrī tieslietu ministrs nosūtīja vēstuli Dānijas tieslietu ministram, kurā lūdza Dānijas tieslietu ministru apturēt K. Misānes izdošanu, jo kompetentās iestādes ir vērsušās DĀR, lai saņemtu visaptverošu informāciju par apsūdzībām, kuras ir izvirzītas K. Misānei, kam ir būtiska loma lēmuma pieņemšanā par iespējamu kriminālprocesa pārņemšanu uz Latviju.
20. decembrī Ārlietu ministrija nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu vērsties pie Dānijas tieslietu ministra pārskatīt izdošanas prasījuma pamatotību, pamatojoties uz 2005. gada 25. augusta Dānijas konsolidētā tiesību akta Nr. 833 par likumpārkāpēju izdošanu (the Danish Act on Extradition of Qffenders, Consolidation Act No. 833 of 25 August, 2005) 12. un 15. pantu.
23. decembrī tika saņemta Dānijas Tieslietu ministrijas atbilde uz ministrijas 29. novembra vēstuli, kurā bija norādīts, ka jautājums par K. Misānes izdošanu ir izskatīts, 1. augustā pieņemts Augstākās tiesas lēmums par izdošanu, attiecīgi Dānijas Tieslietu ministrija nav tiesīga sniegt nekādu papildu informāciju lietas ietvaros. Lieta ir slēgta.
Tajā pašā dienā Latvijas Ģenerālprokuratūra lūdza Dānijas Karalistes tieslietu ministram rast iespēju pārskatīt lēmumu par K. Misānes izdošanas pieprasījuma pamatotību situācijā, kad personas pilsonības valsts likumdošanā ir paredzēts mazāks sods, nekā to pieprasa regulējums, lai izdotu Eiropas apcietināšanas lēmumu.
2020. gads
Janvāris
7. janvārī Ārlietu ministrija ģenerālprokuratūrai nosūtīja no K. Misānes advokāta saņemtos DĀR izdošanas lūguma lietas materiālus.
10. janvārī Tieslietu ministrija saņēma Dānijas Ģenerālprokuratūras vēstuli, kurā sniegta informācija par K. Misānes lietas izskatīšanas gaitu, kā arī norādīts, ka lēmums K. Misānes izdošanas lietā ir galīgs un nepārsūdzams.
14. janvārī Latvijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Dānijas Karalistes Ģenerālprokuroram vēstuli ar lūgumu tikties oficiālās vizītes ietvaros ar Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras delegāciju, lai klātienē apspriestu K. Misānes izdošanas lietu. Visi iepriekš minētie lūgumi tika noraidīti.
15. janvārī Tieslietu ministrijā notika koordinācijas sanāksme.
Tajā pašā dienā Ārlietu ministrs atkārtoti izrunāja jautājumu ar Dānijas ārlietu ministru Jepi Kofodu darba vizītes ietvaros Indijā, kā arī ar DĀR ārlietu ministri Naledi Pando, aicinot pēc iespējas ātrāk noslēgt Latvijas un DĀR starptautiskās tiesiskās palīdzības līgumu.
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē pēc K. Misānes māsas iesnieguma uzsākta resoriskā pārbaude par to, ka K. Misānes civilvīrs ir sniedzis nepatiesas ziņas un, iespējams, viltojis dokumentus. To paredzēts veikt līdz 24. februārim.
16. janvārī Dānijas vēstniekam tika iesniegts Latvijas Republikas Saeimas paziņojums, kurā Saeima lūdza Dānijas tiesībaizsardzības iestādes sniegt atbalstu Latvijas kompetentajām iestādēm, rodot risinājumu, lai Latvijas pilsone K. Misāne netiek izdota DĀR. Vēstniecība Kopenhāgenā paziņojumu diplomātiskā ceļā nosūtīja arī Dānijas Ārlietu ministrijai.
17. janvārī Tieslietu ministrija nosūtīja Ārlietu ministrijas sagatavoto informāciju Valsts prezidenta pārrunām ar Dienvidāfrikas Republikas prezidentu, arī par divpusējā sadarbības līguma projektu starp Latviju un DĀR krimināltiesību jomā.
22. janvārī Valsts prezidents, atrodoties Pasaules ekonomikas forumā Davosā, tikās ar Dienvidāfrikas Republikas ārlietu ministri Naledi Pando un iesniedza vēstuli DĀR prezidentam, kurai bija pievienots Tieslietu ministrijas izstrādātais piedāvājums divpusējā līguma noslēgšanai ar DĀR par tiesisko sadarbību krimināllietās.
Tikmēr vēstniecības konsulārā amatpersona tikās ar DĀR vēstniecības Kopenhāgenā vadītāja vietnieci, lai izskaidrotu lietas apstākļus un atgādinātu par nepieciešamību saņemt atbildi uz DĀR Ārlietu ministrijai adresēto notu.
23. janvārī Latvijas vēstniece Dānijā Alda Vanaga Kopenhāgenā tikās ar Dānijas parlamenta priekšsēdētāju Henriku Damu Kristensenu, lai iesniegtu Saeimas rezolūciju un aktualizētu Latvijas pilsones neizdošanu DĀR.
Tajā pašā dienā tieslietu ministrs tieslietu un iekšlietu ministru neformālajā sanāksmē Zagrebā uzrunāja Dānijas tieslietu ministru un iekšlietu un integrācijas lietu ministru, lai pievērstu uzmanību K. Misānes lietai.
24. janvārī Tieslietu ministrijā notika koordinācijas sanāksme, kuras laikā tika runāts par iespējamiem rīcības variantiem sadarbībai ar Dānijas Karalistes kompetentajām iestādēm K. Misānes atgriešanai Latvijā, turpmāko rīcību sadarbībai ar DĀR, kā arī tika pārrunāts Saeimā iesniegtais deputātu likumprojekts “Par Latvijas Republikas rīcību gadījumos, kad kāda cita Eiropas Savienības dalībvalsts lemj par Latvijas pilsoņa izdošanu trešajai valstij kriminālvajāšanai”.
27. janvārī, reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju par K. Misānes vēlmi tikt nopratinātai Dānijas Karalistes cietumā no Latvijas puses (lūgums Ģenerālprokuratūrā līdz 2020. gada 17. februārim netika saņemts), Ģenerālprokuratūra sazinājās ar Latvijas Republikas vēstnieci Dānijas Karalistē, kura telefoniski apliecināja gatavību pieņemt un nodot K. Misānes pašrocīgi uzrakstītu liecību. Minētais mehānisms tika izvēlēts kā visatbilstošākais, efektīvākais un ātrākais risinājums, jo citu tiesiskās sadarbības instrumentu izmantošana šajā gadījumā ieilgtu.
Jāņem vērā, ka Dānijas Karaliste nav pievienojusies Eiropas izmeklēšanas rīkojuma instrumentam, kas paredz ierobežotus termiņus ārvalsts lūguma izvērtēšanai un izpildei.
29. janvārī Ģenerālprokuratūra nosūtīja vēstuli DĀR tieslietu un labošanas dienestu ministram ar apstiprinājumu par gatavību pārņemt Latvijas Republikā DĀR uzsākto kriminālprocesu pret Latvijas pilsoni K. Misāni, ja DĀR ar šādu ierosinājumu vērsīsies pie Latvijas, pamatojoties uz savstarpējības principu, kā arī humānistisku iemeslu dēļ, ņemot vērā apstākli, ka Latvijas Republikā atrodas divi K. Misānes nepilngadīgie bērni. Atbilde uz minēto vēstuli nav saņemta.
31. janvārī tieslietu ministrs nosūtīja vēstuli Dānijas imigrācijas un integrācijas lietu ministram, kurā skaidroja K. Misānes lietas apstākļus. Tajā pašā dienā tieslietu ministrs nosūtīja vēstuli Dienvidāfrikas Republikas tieslietu ministram saistībā ar izteikto priekšlikumu noslēgt starpvalstu sadarbības līgumu krimināltiesību jomā, lūdzot sniegt informāciju, kad DĀR kompetentās iestādes būtu gatavas uzsākt sarunas par līguma slēgšanu.
Februāris
6. februārī Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Dānijas Karalistes Kopenhāgenas policijai tiesiskās palīdzības lūgumu krimināllietā ar lūgumu nopratināt K. Misāni kā liecinieci lietā pēc Krimināllikuma 132. un 183. panta (draudi izdarīt slepkavību un nodarīt smagu miesas bojājumu; izspiešana). Tāpat Dānijas Karalistes Kopenhāgenas policijai tika nosūtīts tiesiskās palīdzības lūgums krimināllietā ar lūgumu nopratināt K. Misāni kā personu, pret kuru 2019. gada 28. novembrī (skat. iepriekš) uzsākts kriminālprocess lietā pēc Krimināllikuma 300. panta (apzināti nepatiesas liecības, atzinuma, tulkojuma, paskaidrojuma un pieteikuma sniegšana). Abi tiesiskās palīdzības lūgumi ietver sevī prasību atļaut izmeklēšanas darbību veikšanā ņemt dalību Latvijas puses procesa virzītājam un uzraugošajam prokuroram.
7. februārī tika saņemts apstiprinājums no Dānijas Kopenhāgenas policijas.
10. februārī Uz Ārlietu ministriju tika izsaukts Dānijas Karalistes vēstnieks Latvijā Flemings Stenders. Vēstniekam tika izteiktas bažas par izdošanas neatbilstību cilvēktiesībām, kā arī iesniegta atbilstoša nota.
Tajā un nākamajā dienā vēstniecības konsulārā amatpersona tikās ar K. Misāni ieslodzījuma vietā, lai noformētu dokumentus, kas izdošanas gadījumā nepieciešami konsulārās palīdzības nodrošināšanai DĀR. Probācijas dienestam tika pieprasīta medicīniskā pārbaude saistībā ar K. Misānes uzsākto badastreiku.
Tajā pašā dienā tieslietu ministrs telefoniski sazinājās Eiropas Komisijas viceprezidentes Veras Jurovas biroju, lai pārrunātu K. Misānes lietu. Tāpat Tieslietu ministrija sazinājās ar DĀR Tieslietu ministriju, lai noorganizētu tieslietu ministra telefonsarunu ar Dienvidāfrikas Republikas tieslietu ministru, taču DĀR Tieslietu ministrijas pārstāvji nesniedza nekādu informāciju.
14. februārī notika Dānijas Austrumu apgabala tiesas sēde, kas izskatīja Dānijas prokuratūras apelāciju par Kopenhāgenas pilsētas tiesas lēmumu atbrīvot K. Misāni, jo viņa ieslodzījumā atrodas neproporcionāli ilgu laiku tam nodarījumam, par ko tiek apsūdzēta.
17. februārī Ģenerālprokuratūrā no K. Misānes pārstāves M. Batrakas tika saņemta K. Misānes pašrocīgi uzrakstīta vaļsirdīga atzīšanās.
Tajā pašā dienā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika ierosināts kriminālprocess. K. Misāne tika atzīta par aizdomās turēto kriminālprocesā par Dienvidāfrikas Republikā iespējami izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem pēc Krimināllikuma 168. panta, 275. panta otrās daļas un 193. panta otrās daļas (nolēmumu par aizgādības, aprūpes un saskarsmes tiesībām ar bērnu nepildīšana; dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšana un izmantošana; nelikumīgas darbības ar finanšu instrumentiem un maksāšanas līdzekļiem).
LV portāls jau iepriekš ir publicējis plašāku ieskatu K. Misānes lietas juridiskajos aspektos publikācijās:
