Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Lai mazinātu reģionālās atšķirības, septiņu gadu laikā dažādu pasākumu īstenošanai paredzēts iztērēt vairāk nekā divus miljardus eiro. Pirmoreiz lielākā daļa – 70% – finanšu līdzekļu reģionu attīstībai konkursa kārtībā tiks piešķirta katra plānošanas reģiona pašvaldībām.
19. novembra valdības sēdē apstiprinātās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka Latvijas reģionālo politiku septiņiem gadiem. Izvērtējot pašreizējo attīstību, tiek definēti turpmākie politikas mērķi un rīcības virzieni, kā arī iezīmēti plānotie rezultāti.
Reģionālās politikas mērķis ir attīstīt visu reģionu ekonomisko potenciālu un mazināt sociālekonomiskās atšķirības, stiprinot to iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai, norādīts pamatnostādnēs. Mērķu sasniegšanai un plānoto pasākumu īstenošanai kopā nepieciešams 2 187 198 857 eiro liels finansējums.
Pamatnostādnēs izvirzītie reģionālās politikas mērķi tiks iekļauti Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2021.–2027. gadam un kalpos par pamatu Eiropas Savienības fondu (ES) finansējuma plānošanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem periodā no 2021. līdz 2027. gadam.
Gan vides un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, gan ministru prezidents Krišjānis Kariņš norādīja, ka finansējuma – apmēram miljards eiro jeb puse no tā būtu ES fondu līdzekļi – piešķiršanas kārtība ir jauna pieeja, kā plānots koncentrēt naudas līdzekļus reģionālās attīstības politikas nodrošināšanai. “Šādā veidā ES fondi tiks nevis izmētāti pa labi un pa kreisi, bet gan koncentrēti uz konkrētiem projektiem, lai investīcijas nokļūtu attīstības centros. Tas ir pareizais virziens, kurā jāiet,” tā K. Kariņš.
“Piešķirsim finansējumu tādu valsts un pašvaldību projektu realizācijai, kas piesaista privātus ieguldījumus, īpaši eksportējošās nozarēs ārpus Rīgas un Pierīgas reģiona,” skaidroja vides un reģionālās attīstības ministrs. “Šīs koncepcijas mērķis ir mazināt reģionālās ienākumu atšķirības. Vienīgā iespēja, kā to ilgtspējīgi panākt, ir privātajā sektorā izveidot galvenokārt uz eksportu vērstas darbavietas, tādā veidā nodrošinot iedzīvotājiem relatīvi augstāku ienākumu līmeni. Galvenais, lai valsts un pašvaldību kopējie ieguldījumi atbalstītu šādu privāto investīciju norisi.”
Kā piemēru J. Pūce minēja reģionos populārās investīcijas publiskās ārtelpas ieguldījumos: “Ja ir jāizvēlas, vai būvēt kādu strūklaku vai pievadceļu rūpnīcai, jābūvē pievedceļš.”
Iepriekš Latvijā īstenoto reģionālās attīstības stratēģiju J. Pūce nosauca par kļūdainu. “Finansējums galvenokārt tika novirzīts publiskā pakalpojuma tīkla izveidei, nevis tam, lai panāktu privātā sektora ieguldījumus, kas ir pamats reģionu izaugsmei,” tā ministrs.
Kā norādīts pamatnostādnēs, investīciju finansējumu plānots dalīt divās daļās: 70% finansējuma konkursa kārtībā piešķirs katra plānošanas reģiona pašvaldībām, balstoties uz to attīstības programmu.
“Finansējuma piešķiršanas pieejas atšķirība ir tā, ka līdz šim katrai pašvaldībai bija iezīmēti, kvotēti līdzekļi, pēc tam pašvaldības sprieda, ko ar iedalīto naudu darīt. Tā vietā pašvaldībai būs jāpiedalās konkursā ar jau paredzētiem ieguldījumiem, privāto investoru izrādīto interesi un apliecinājumiem par plānoto investīciju apjomu, potenciālajām darbavietām un algu līmeni. Tādā veidā stimulēsim, lai ārpus Rīgas ir darbavietas, kurās ienākumi ir augstāki nekā vidēji Latvijā,” skaidroja J. Pūce.
Ja ir jāizvēlas, vai būvēt kādu strūklaku vai pievadceļu rūpnīcai, jābūvē pievedceļš.
Savukārt saskaņā ar plānošanas reģionu attīstības programmās noteiktajām prioritātēm 30% finansējuma piešķirs reģionālajiem projektiem, kas būs vērsti uz rezultātiem. Kā piemēru J. Pūce minēja kāda noteikta autoceļa attīstību, kas neatrodas tikai vienas pašvaldības teritorijā, vai tehnoloģiju parka izveidi.
Tāpat ministrs uzsvēra, ka jaunajā ES fondu periodā investīciju jomā turpināsies arī 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas laikā sāktā programma, kas paredzēta degradēto vides teritoriju revitalizācijai. J. Pūce šo programmu novērtēja atzinīgi, minot skaitļus: radītas 1123 darbavietas reģionos, kopumā piesaistītas 130 miljonu eiro lielas privātās investīcijas. “Tas ir nozīmīgs devums Latvijas reģionālās ekonomikas attīstībā,” tā ministrs.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa norādīja, ka LPS pamatnostādņu projektu ir atbalstījusi tikai daļēji. Iebildumi nav par reģionālo pieeju un ES fondu līdzekļu sadali, taču lielāks uzsvars būtu jāliek uz to, kāds būs Rīgas ambiciozais mērķis, jo Latvijas galvaspilsēta konkurētspējā zaudē Tallinai un Viļņai.
Pamatnostādnēs minēts, ka pārsvarā no pašvaldību finanšu līdzekļiem tiks veidota reģionālās attīstības programma, izsakot prognozi, ka tie palielināsies. Tomēr nākotnē būtu jādomā par fonda izveidi, kurā nokļūst arī valsts un privātie līdzekļi, ieteica I. Peipiņa.
Viņasprāt, reģionu attīstībai būtu jābūt ceturtajam NAP virsmērķim, jo esot bažas, ka reģionālās politikas mērķi varētu netikt īstenoti līdzekļu trūkuma dēļ. LV portāls jau rakstīja, ka jaunajā “NAP 2027” politiķi prasīs uzsvērt reģionu intereses un vajadzības.
Pamatnostādnes nav saskaņotas ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.
Latvijas Bankas ekonomists Klāvs Zutis reģionālās attīstības veidotāju piedāvājumu daļu kopējā investīciju finansējuma novirzīt pašvaldībām konkursa kārtībā vērtēja atzinīgi, jo “šobrīd valda princips – kas pirmais nāk, tas pirmais maļ”.
“Finansējums konkursa kārtībā ļaus nodrošināt, ka līdzekļi tiek piešķirti valsts prioritāšu realizēšanai un projektiem ar vislielāko atdevi,” skaidroja K. Zutis. “Ar visaptverošāku projektu izvērtēšanu varēs izvairīties no situācijām, kad tie aizkavējas un tiek pārcelti uz nākamajiem gadiem, tādējādi ne tikai samazinot pieejamo aizņēmumu limitu nākamajam gadam, bet arī apgrūtinot investīciju projektu plānošanu un prognozēšanu.”
J. Pūce akcentēja – mērķtiecīgi investējot, tiks samazinātas lielās reģionālās atšķirības. Kā liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati, Latvija starp visām OECD valstīm ieņem trešo vietu reģionālo attīstības atšķirību ziņā.
Rīgas plānošanas reģiona iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2016. gadā bija 17 213 eiro, kas ir 135% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī (12 760 eiro). Tāpat tas ir 2,6 reizes lielāks nekā Latgales reģionā. Kurzemē IKP uz vienu iedzīvotāju bija 74% no vidējā IKP uz vienu iedzīvotāju valstī, Vidzemē – 66%, Zemgalē – 63%, bet Latgalē – 51%.
Šādā veidā ES fondi tiek nevis izmētāti pa labi un pa kreisi, bet gan koncentrēti uz konkrētiem projektiem, lai investīcijas nokļūtu attīstības centros. Tas ir pareizais virziens, kurā jāiet.
Tiesa, reģionālās attīstības atšķirības pēdējo desmit gadu laikā ir nedaudz samazinājušās – IKP starpība samazinājusies no 5% Latgalē līdz 2% Zemgalē. Tas skaidrojams ar to, ka reģioni pēdējos desmit gadus ir auguši straujāk par Latvijas vidējo līmeni: Zemgale – par 3% straujāk, savukārt Latgale – līdz pat 11% straujāk.
Pamatnostādnēs norādīts, ka būtiski atšķiras komersantu spēja piesaistīt investīcijas – Rīgas plānošanas reģiona nefinanšu investīcijas ir 5,4 reizes lielākas nekā Latgales plānošanas reģionam. Līdz ar to atšķiras arī darba samaksa: Rīgā tā ir 1,6 reizes lielāka nekā Latgalē (jeb viens reģions attīstības ziņā ir 5–10 gadus priekšā otram reģionam).
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2019. gada 2. ceturksnī vidējā bruto mēnešalga par pilnas slodzes darbu Latvijā bija 1083 eiro. Rīgā vidējā darba samaksa ir visaugstākā – 1211 eiro –, savukārt Pierīgā tā sasniedz 1040 eiro. Joprojām viszemākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu ir Latgalē – 758 eiro, kas ir 70% no vidējā rādītāja valstī. Vidzemē šī summa ir 862 eiro, Zemgalē – 919 eiro, bet Kurzemē – 931 eiro.
Pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) aprēķiniem, ar pašreizējo ekonomiskās attīstības tempu būtu nepieciešami 50 gadi, lai sasniegtu reģionālās atšķirības 75% apmērā no Latvijas vidējā IKP. Ministrija uzskata, ka nepieciešams izvirzīt ambiciozāku mērķi – sasniegt šādu reģionālo atšķirību samazināšanos 20 gados.
Līdz ar to reģionālās politikas vidējā termiņa mērķis ir samazināt IKP starpību starp plānošanas reģioniem vismaz par 8 procentpunktiem. Mazāk attīstīto plānošanas reģionu vidējais IKP uz vienu iedzīvotāju līmenis pret vairāk attīstīto plānošanas reģionu veidotu 55% (bāzes vērtība 2016. gadā – 47%), kas prasītu plānošanas reģionos papildu 1,657 miljardu eiro IKP pieaugumu.
