Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Tikai apmēram puse pašvaldību ir izdevusi saistošos noteikumus, lai īpašā datubāzē sāktu reģistrēt visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un nosēdtvertnes, kas nav pievienotas centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Ar jauno normatīvu prasībām tiek saistītas cerības, ka arvien vairāk mājsaimniecību sakārtos lokālās attīrīšanas sistēmas, kā arī pievienosies centralizētām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām un tiks izpildīta Eiropas prasība lielākajās apdzīvotajās vietās centralizēti savākt vismaz 98% notekūdeņu.
Lielākajās Latvijas pilsētās (t.s. aglomerācijās, kurās radītais notekūdeņu piesārņojuma daudzums pārsniedz 2000 cilvēku ekvivalentu) centralizētā kanalizācija ir pieejama vidēji 94,4% iedzīvotāju, bet to izmanto vidēji 84% iedzīvotāju. Mazākajās apdzīvotajās vietās centralizētā kanalizācija ir pieejama vidēji 75% iedzīvotāju, bet to izmanto vidēji 70% iedzīvotāju. Šādus datus sniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe.
Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” paredz gan reģistra izveidi pašvaldībās, gan prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai. Noteikumi neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām, kā arī neaizliedz lietot sausās vai pārvietojamās tualetes.
LV portāls jau rakstīja, ka pašvaldībai vai tās sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam līdz 2019. gada 1. janvārim jāuzsāk un līdz 2021. gada 31. decembrim jāpabeidz individuālo kanalizācijas sistēmu reģistra izveide. Jaunās prasības skar visas ciemu un pilsētu individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, krājtvertnes un nosēdtvertnes, kas nav pievienotas centralizētai kanalizācijas sistēmai.
Ja pašvaldības sekos līdzi notekūdeņu izvešanai no īpašumiem, rūpīgi kontrolēs un uzraudzīs, vairs nevarēs tik vienkārši tos aizvadīt grāvī vai dīķi, tas motivēs pārdomāt, vai centralizētais pakalpojums nesanāk lētāk un vienkāršāk.
I. Teibe skaidro, ka jauno normatīvu sakarā līdz 30. aprīlim saistošos noteikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu ir izdevušas 66 pašvaldības (no kopumā 119 Latvijas pašvaldībām). “Tā kā pašvaldības dod iedzīvotājiem laiku pusgadu vai gadu, lai iesniegtu pirmreizējo reģistrācijas iesniegumu, decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrācija aktīvāk varētu sākties gada beigās vai nākamajā gadā,” spriež VARAM pārstāve.
VARAM jau divreiz pašvaldībām, kas nav izdevušas saistošos noteikumus, ir atgādinājusi par MK noteikumos paredzētajiem pienākumiem, tostarp no šī gada 1. janvāra sākt reģistrēt decentralizētās kanalizācijas sistēmas. VARAM cer, ka līdz gada beigām saistošos noteikumus izdos visas pašvaldības.
MK noteikumi paredz tiesības pašvaldībām saistošajos noteikumos noteikt ciematus, uz kuriem prasības neattieksies. Šī iespēja ir domāta gadījumiem, kad ciems pēc apdzīvotības blīvuma neatšķiras no lauku teritorijām, tāpēc prasības decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanai tajā var nepiemērot, norāda I. Teibe. Šādu iespēju izmanto lielākā daļa pašvaldību.
Izdodot minētos MK noteikumus Nr. 384, tika liktas lielas cerības, ka ēkas, kurās ir decentralizētā kanalizācijas sistēma, vai nu sakārtos notekūdeņu savākšanu un attīrīšanu, vai arī pieslēgsies centralizētajai sistēmai. “Noteikumu mērķis ir novērst nevienlīdzību, lai nav tā, ka centralizēto sistēmu lietotāju notekūdeņi tiek savākti un attīrīti atbilstoši noteiktiem standartiem, bet decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpašniekiem nav nekādu prasību (ja neskaita aizliegumu novadīt vidē neattīrītus notekūdeņus),” uzsver I. Teibe.
Pieslēgumu skaits centralizētām sistēmām gan pakāpeniski palielinās, sevišķi tur, kur pēdējos gados notiek kanalizācijas tīklu paplašināšanas darbi, kas turpināsies līdz 2023. gada beigām.
“Ja pašvaldības sekos līdzi notekūdeņu izvešanai no īpašumiem (tiks noteikts minimālais izvešanas biežums gadā), rūpīgi kontrolēs un uzraudzīs, vairs nevarēs tik vienkārši tos aizvadīt grāvī vai dīķi, tas motivēs pārdomāt, vai centralizētais pakalpojums nesanāk lētāk un vienkāršāk,” spriež VARAM pārstāve.
Līdz šim iemesli, kas atturēja no pieslēgšanās centralizētai kanalizācijas sistēmai, ir bijuši divi: samērā lielas izmaksas un laikietilpīga dokumentu sakārtošana, uzskata I. Teibe.
“Atsevišķas pašvaldības atbalsta savus iedzīvotājus, lai tie pieslēgtos centralizētajai sistēmai. Saistošie noteikumi par līdzfinansējumu pieslēgumu ierīkošanai centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai ir izdoti 28 pašvaldībās,” tā VARAM pārstāve.
No 90. gadu beigām kanalizācijas un ūdensapgādes centralizēto sistēmu izbūvei Latvijā ieguldīts vairāk nekā miljards eiro, pārsvarā – Eiropas Savienības (ES) fonda finansējums. Eiropas Komisijas ieskatā Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības ir izpildītas, ja lielākajās pilsētās centralizēti tiek savākti vismaz 98% notekūdeņu.
Tā kā 14 Latvijas pilsētas šo rādītāju neizpilda, EK izteikusi Latvijai otro brīdinājumu par nepietiekamu notekūdeņu attīrīšanu un sākusi pārkāpuma procedūru. I. Teibe: “Iestājoties ES, Latvijai bija dots laiks šīs direktīvas ieviešanai līdz 2015. gada 31. decembrim. Līdz tam visām prasībām visās aglomerācijās bija jābūt izpildītām. Vai EK ir gatava gaidīt vēl – to nezinām.”
Ķekavas aglomerācijai ir raksturīga liela teritorija un dažāds iedzīvotāju blīvums dažādās vietās. Turklāt arvien attīstās jauni detālplānojumi, tāpēc publiskā infrastruktūra netiek līdzi iedzīvotāju skaita pieauguma tempam.
VARAM pārstāve atklāj, ka 11 EK nosauktajās pilsētās centralizētās notekūdeņu savākšanas sistēmas paplašināšana turpināsies līdz 2023. gada beigām un ir cerības, ka pieslēgumu skaits būs lielāks.
Ministrijā tiek apsvērts, kā vairāk veicināt pieslēgšanos izbūvētajām sistēmām, piemēram, liekot maksāt lielāku dabas resursu nodokli un neļaujot piemērot nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, ja tādas pienāktos. Precīzāki piedāvājumi būs zināmi nākamā gada sākumā, kad Latvijas Vides aizsardzības fonda finansētā projektā būs izvērtēts, vai dabas resursu nodokļa piemērošana būtu efektīva.
To, ka pret Latviju sākta pārkāpumu procedūra, I. Teibe neuzskata par ES dalībvalstij unikālu situāciju, minot, ka uz šī gada aprīļa beigām EK ir ierosinājusi 31 pārkāpuma procedūru pret 19 ES dalībvalstīm par Komunālo notekūdeņu direktīvas nepilnīgu ieviešanu.
Viena no lielākajām apdzīvotajām vietām, kuru nosaukusi EK un kas nav izpildījusi Komunālo notekūdeņu direktīvas prasības un centralizēti savāc tikai 84% notekūdeņu, ir Ķekavas novads.
“Ķekavas aglomerācijai ir raksturīga liela teritorija un dažāds iedzīvotāju blīvums dažādās aglomerācijas vietās. Turklāt arvien attīstās jauni detālplānojumi, tāpēc publiskā infrastruktūra netiek līdzi iedzīvotāju skaita pieauguma tempam. Atbilstoši VARAM apstiprinātajam tehniski ekonomiskajam pamatojumam ūdenssaimniecības attīstībai aglomerācijā plānoto pieslēgumu skaitu ir paredzēts sasniegt līdz 2022. gadam,” informē sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Barkāne.
Ķekavas novadā ir realizēti vairāki ūdenssaimniecības projekti par kopējo summu 12,7 miljoni eiro.
Pašvaldībā šogad martā ir stājušies spēkā saistošie noteikumi “Par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu Ķekavas novadā”. Savukārt reģistra izveide ir procesā, cilvēku aktivitāte pagaidām neesot liela.
Decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu pārzinās pašvaldības kapitālsabiedrības – novada sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēji. Noteikumos paredzēts, ka šie uzņēmumi veiks uzraudzību par saistošo noteikumu prasību ievērošanu un informēs reģionālo pašvaldības policiju par atklātajiem pārkāpumiem.
