Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Evija Trifanova, LETA
Šobrīd tirgos un ielu tirdzniecības vietās, tirgojot ne tikai pašu ražoto, bet arī iepirkto produkciju, elektronisko ierīci vai iekārtu var nelietot personas, kuras nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Mazo veikalu īpašnieki ar šo situāciju nav mierā un uzskata to par negodīgu konkurenci. Lai skaidrāk definētu, kādos gadījumos lietojams kases aparāts, VID sadarbībā ar nozares pārstāvjiem tuvākajā laikā sola pārskatīt noteiktos atbrīvojumus no kases aparātu lietošanas ielu tirdzniecībā un tirgos.
Pasākumi tiks veikti, ņemot vērā Ministru kabineta sēdē pērn 18. decembrī izskatīto Ekonomikas ministrijas informatīvo ziņojumu “Par situāciju ielu tirdzniecībā” un Finanšu ministrijai noteikto uzdevumu pārskatīt Ministru kabineta noteikumus Nr. 96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība”, izvērtējot iespēju nodrošināt vienlīdzīgas prasības tirdzniecības dalībniekiem attiecībā uz nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu (kases aparātu) lietošanu. Lai gan valdības uzdevums kases aparātu lietošanā attiecas tikai uz ielu tirdzniecību, tomēr Finanšu ministrija norāda, ka elektronisko ierīču un iekārtu lietošanai tirgos un ielu tirdzniecībā ir vienādi nosacījumi. Līdz ar to, ja tiek pārskatīti nosacījumi ielu tirdzniecībā, tie būtu jāpārskata arī tirdzniecībai tirgos.
Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā “Par situāciju ielu tirdzniecībā” norādīts, ka pašreizējais regulējums attiecībā uz kases aparātu lietošanu, it īpaši gadījumos, kad tirdzniecības dalībnieks pārdod iepirktu preci, rada negodīgu konkurenci un veicina ēnu ekonomiku. EM rosina diskutēt par regulējuma pārskatīšanu, izvērtējot iespēju skaidrāk noteikt, ka iepirktas preces pārdošanai obligāti jālieto kases aparāts, kā arī noteikt, ka kases aparāts jālieto arī gadījumā, ja tirdzniecības dalībnieks vienlaikus pārdod gan iepirktu preci, gan paša ražotu preci. Savukārt fiziskām personām, kuras tirgo pašu audzētu produkciju, nebūtu jāpiemēro prasība par kases aparāta lietošanu.
“Lai nodrošinātu iespējami vienādus nosacījumus tirdzniecībā, kā arī atvieglotu nodokļu administrēšanas procesu, daļu šobrīd noteikto atbrīvojumu varētu atcelt, īpaši jau ņemot vērā, ka ir pieejamas iekārtas, kādu iepriekš piedāvājumā nebija, – tās var ilgstoši darboties bez elektrības padeves un spēj nodrošināt darījumu reģistrēšanu arī ziemas apstākļos,” VID pozīciju skaidroja sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa.
Norma, ka kases aparātu izmantošana ir obligāta, ja ielu tirdzniecībā tiek realizētas iepirktas preces (iepirkti augļi, dārzeņi, ogas, ziedi u. c.), konceptuāli būtu atbalstāma un veicinātu godīgu konkurenci, uzskata arī Rīgas pilsētas pašvaldība.
Finanšu ministrijas komunikāciju direktors Aleksis Jarockis norādīja, ka atbilstoši normatīvajam regulējumam tirgos un ielu tirdzniecībā, nelietojot elektroniskās ierīces un iekārtas un darījumu partnerim pēc tā pieprasījuma izsniedzot reģistrēto kvīti, var pārdot preces:
Minētais regulējums attiecas arī uz ievesto produkciju, jo tai ir piemērojami tādi paši nosacījumi kā situācijā, ja tirgo jebkuru iepirktu produkciju. Tādējādi šobrīd, tirgos un ielu tirdzniecības vietās tirgojot iepirktu produkciju (arī ievesto produkciju), elektronisko ierīci vai iekārtu var nelietot personas, kuras nav reģistrētas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, bet obligāti ir jālieto personām, kuras ir reģistrētas VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ierīcē reģistrējot arī darījumus par pašu ražoto produkciju, ja tāda tiek tirgota kopā ar iepirkto produkciju.
Lai nodrošinātu iespējami vienādus nosacījumus tirdzniecībā, kā arī atvieglotu nodokļu administrēšanas procesu, daļu šobrīd noteikto atbrīvojumu varētu atcelt, īpaši jau ņemot vērā, ka ir pieejamas iekārtas, kuras var ilgstoši darboties bez elektrības padeves un spēj nodrošināt darījumu reģistrēšanu arī ziemas apstākļos.
Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 96 kases aparāta, hibrīda kases aparāta, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas lietotājs ir nodokļu maksātājs, kas veic saimniecisko darbību. Tādējādi, ja atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajam regulējumam kādām personu grupām nav nepieciešams reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, tad attiecīgi uz tām neattiecas Ministru kabineta noteikumos Nr. 96 noteiktās prasības, piemēram, uz fiziskām personām, kuras tirgo lauksaimniecības produkciju no savas piemājas saimniecības un savvaļas veltes, nepārsniedzot 3000 eiro gadā, kā arī personiskās mantas. Tātad šīm fiziskām personām nav jālieto elektroniskās ierīces vai iekārtas, nav jāizsniedz reģistrētās kvītis, kā arī tām nav jāiesniedz pašvaldībā Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 “Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību un tirdzniecības organizēšanas kartību” minētais apliecinājums par VID reģistrētas elektroniskās ierīces vai iekārtas tehniskās pases vai VID reģistrētu kvīšu esamību.
EM iekšējā tirgus departamenta direktores vietnieks Intars Eglītis saistībā ar informatīvo ziņojumu “Par situāciju ielu tirdzniecībā” valdībā skaidroja, ka jau kādu laiku tirgotāji, kas to dara pastāvīgās tirdzniecības vietās (mazajos veikalos), bija neapmierināti, kāpēc pret viņiem ir viena, daudz stingrāka, attieksme, bet pret ielu tirdzniecību – cita.
Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidei, EM uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes (Valsts policija, VID, Pārtikas un veterinārais dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs u. c.), lai tās raksturotu situāciju ielu tirdzniecībā. “Nevienai no uzraugošajām iestādēm ielu tirdzniecība nekad nav bijusi prioritāte,” tā I. Eglītis.
Aptaujas rezultātā arī tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā. Visbiežāk konstatētie pārkāpumi:
Par normatīvo aktu pārkāpumiem 2016. gadā ielu tirdzniecībā administratīvo sodu visbiežāk ir piemērojis Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) – 319 reizes, tam seko Valsts policija – 122 un VID – 115, norādīts ziņojumā.
EM ieskatā lielākā daļa no problēmjautājumiem ielu tirdzniecībā ir sekas nepietiekamām uzraudzības un kontroles aktivitātēm tirdzniecības vietās. Lai uzlabotu situāciju, primāri būtu risināms jautājums ne tikai par kases aparātu lietošanu, bet arī par efektīvas uzraudzības nodrošināšanu.
Uz vaicājumu, vai PVD šogad ielu tirdzniecībai pievērsīs lielāku uzmanību, PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Vineta Grīnberga atbildēja, ka ielu tirdzniecība tiks uzraudzīta pašreizējā finansējuma un kapacitātes ietvaros, galvenokārt dažādu masu pasākumu norises laikā.
“Šobrīd Rīgā ielu tirdzniecības uzraudzībā un kontrolē veiksmīgi sadarbojas Rīgas pilsētas pašvaldības izpilddirekcija, būvvalde un pašvaldības policija,” uzsvēra domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinatore Aira Šmelde. “Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, 2019. gadā galvaspilsētā netiek plānots ieviest stingrāku uzraudzību vai pastiprināt kontroli ielu tirdzniecībā.”
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pēc izsniegto ielu tirdzniecības un ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju skaita ir novērojama izteikta Rīgas dominance: 2016. gadā izsniegtas 6794 ielu tirdzniecības un 683 ielu tirdzniecības organizēšanas atļaujas. Attiecīgi arī konstatēto pārkāpumu novēršanai prioritāri lielāka uzmanība būtu pievēršama Rīgā un vēl atsevišķās Latvijas lielākajās pilsētās, uzskata EM.
