Pērn Kremļa iniciēto dezinformācijas kampaņu ietvaros interneta troļļi un tradicionālie mediji ir izplatījuši vēstījumus par ļoti plašu tēmu loku. Krievijas dezinformācijas mašīna sevišķi aktīvi tiek iedarbināta pret tām valstīm, pret kurām tā pati jau iepriekš ir īstenojusi kādu militāra vai cita veida akciju, piemēram, Ukrainu un Lielbritāniju.
Ir situācijas, piemēram, Skripaļu indēšana un agresija pret Ukrainas jūrniekiem Melnajā jūrā, uz kurām nav iespējams nereaģēt. Kremlī sagaida šādu reakciju un dod saviem informācijas frontes kareivjiem pavēli uzbrukt, visādi kariķējot un izmēdot oponentus. Apbrīnojamas ir Krievijas valdošo personu ambīcijas un gatavība veltīt tik daudz uzmanības, laika, enerģijas un finanšu, lai sagādātu problēmas citiem, bet nerisināt savas!
Tomēr svārsts ir iekustināts, un, jo vairāk Kremlis lieto aso varu, jo noteiktākus soļus sāk spert Rietumi. Lēni, bet noteikti pieaug pārliecība, ka ir jāaizstāvas, nevis jāgaida, kad agresors pārdomās un nokaunēsies par izdarīto. Cita starpā pieaug spiediens uz sociālajiem medijiem par viņu atbildību dezinformācijas izplatīšanā. Tas sāk dot pirmos augļus, 2018. gada maijā un jūnijā “Twitter” slēdza 70 miljonus aizdomīgu lietotāju kontu.1 Runa nav tikai par Krievijas dezinformāciju, tēma ir jāskata plašāk. Mums kā sociālo mediju lietotājiem ir tiesības zināt, kādi algoritmi tiek izmantoti, izvietojot mūsu redzeslokā noteiktu informāciju un reklāmu.
Dezinformācijas izplatīšanas ātrums
Dezinformācija – apzināti nepatiesa vai sagrozīta informācija. Dezinformēt – sniegt nepatiesas ziņas, maldināt ar nepareizu informāciju.2 Priedēklis “dez” – 1) tāds, kas likvidē vai 2) tāds, kas sagroza; 3) tāds, kuram nav attiecīgās sastāvdaļas.3 Tātad sagroza informāciju, likvidē tās jēgu un cilvēka ieguvumu, to patērējot, jo vēstījumā trūkst patiesuma. Definīcijā ir arī svarīgs vārds – apzināti, jo runa ir par maldināšanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi.
Dezinformācija sociālajos tīklos izplatās ātrāk nekā patiesa informācija. Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta 2018. gadā publicētā pētījumā ir konstatēts, ka dezinformācija tviterī ceļo sešreiz ātrāk nekā patiesas ziņas.4 Turklāt atbilstoši pētījumam iespējamība, ka kāds tvīts tiks pārpublicēts, dezinformāciju saturošiem tvītiem ir 70% augstāka.5
Pētījuma mērogs ir visai iespaidīgs, tika analizēti 126 000 tvītu, kuri laika posmā no 2006. līdz 2016. gadam tika kopā pārpublicēti 4,5 miljonus reižu.6 Pētnieki secināja, ka visplašāk (viena autora sekotāju veiktās pirmreizējās pārpublicēšanas) un visdziļāk (daudzkārtēja ķēdes veida pārpublicēšana no sekotāja uz sekotāju) izplatās tās ziņas, kuras ir emocionāli piesātinātas.7 Piemēram, vēstījumi, kuri satur vārdus, kas norāda uz bailēm, riebumu un pārsteigumu, piedzīvo aktīvāku izplatīšanu nekā tie, kuri rakstīti lietišķā valodā. Postpatiesības pasaulē emocijas ir svarīgākas par faktiem.
Komentējot pētījumu, Dartmutas koledžas profesors Brendans Naihans (Brendan Nyhan) norādīja uz sociālo mediju atbildību: “Šīm kompānijām pašlaik ir liela vara un ietekme uz ziņām, kuras cilvēki saņem mūsu demokrātijā. Varas apjoms, kas pašlaik piemīt platformām, nozīmē, ka tām ir jāsaskaras ar kontroli un caurskatāmību.”8
Varbūt spiegošanas kara laukā, kur pretinieku dienests tiek mērķtiecīgi maldināts, dezinformēšanas metode ir likusies kaut cik pašsaprotama. Citas sekas rodas, ja liela daļa kādas valsts institūciju tiek iesaistīta gan savu iedzīvotāju, gan ārvalstu sabiedrības mērķtiecīgā un koordinētā dezinformēšanā.
Nekas neliecina, ka 2019. gadā Krievija mazinās dezinformācijas izplatīšanas apjomu. Krievijas troļļu fabrika – Interneta pētījumu aģentūra – 2018. gadā pārcēlusies no 4000 kvadrātmetrus liela biroja uz 12 000 m2 plašām telpām.9 Vladimiram Putinam pietuvinātā miljardiera Jevgēņija Prigožina izveidotā Interneta pētījumu aģentūra jau 2014. gadā sēdēja informatīvās frontes tranšejās un karoja pret Ukrainu. Minētās troļļu fabrikas 800 kaujiniekiem pietiks darba arī šogad.
ASV reakcija
J. Prigožina (tautā saukta par “Putina pavāru”) troļļi ir aktīvi darbojušies arī ASV. 2018. gadā ASV Senātā prezentētā pētījuma ziņojumā ir norādīts, ka aptuveni 99% Krievijas aktivitāšu ASV virzienā “Facebook” ir tikuši īstenoti no divdesmit “Facebook” lapām, kuras kontrolē J. Prigožina Interneta pētījumu aģentūra.10
Pirmā (drīzāk kārtējā) ASV institūciju mošanās par Kremļa ārpolitikas raksturu notika pēc Krimas nelikumīgās aneksijas 2014. gadā. Tai sekoja viegla snauda, kura tika pārtraukta ar Krievijas hakeru iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā, kas krietni sapurināja drošības speciālistus un politiķus. ASV nav Eiropas Savienība, tāpēc šoreiz tās reaģēja izlēmīgi, mobilizējot ar drošības jomu saistītus resursus.
Pēc 2016. gada notikumiem ASV Kongress pieņēma likumu par dezinformācijas ietekmes mazināšanu, piešķirot minētajam mērķim 120 miljonus ASV dolāru divu gadu periodam. ASV prezidenta Donalda Trampa un toreiz vēl valsts sekretāra Reksa Tillersona nostāja diemžēl aizkavēja Valsts departamentā finansējuma laicīgu izmantošanu. R. Tillersons intervijā TV kanālam “FOX News” par Krievijas ietekmi uz vēlēšanām teica: “Mēs varam spert soļos, kurus spējam, bet ir tā – ja viņi reiz ir izlēmuši, tad to arī izdarīs, ir ļoti sarežģīti to novērst.”11 Labi, ka ne visiem ASV politiķiem (sevišķi jau Kongresā) ir šāda nostāja.
2017. gada oktobrī Kongress paziņoja par noteikumiem, kas paredzēs lielajām interneta platformām (piemēram, “Facebook” un “Google”) saglabāt datus par reklāmām, to izmaksām un izvietotājiem. Tas nozīmē, piemērot jau pastāvošos ASV TV un radio noteikumus sociālajiem medijiem. Jau pēc mēneša “Facebook”, “Twitter” un “Google” pārstāvji tika uzaicināti liecināt Senāta Juridiskajā komitejā par viņu lomu dezinformācijas izplatīšanā pirmsvēlēšanu laikā.
Ir rīkojušās arī atsevišķas ASV pavalstis, piemēram, Kalifornijas štata valdība pieņēma likumu, kas nosaka medijpratības mācīšanu skolās. Likuma pieņemšanu ietekmēja Stenforda Universitātes studenta iniciatīva, kuras pamatā bija viņa novērojums, ka vairums studentu nespēj medijos atšķirt apmaksātus materiālus no ziņām.
Eiropas Savienības mošanās
ES dalībvalstu atšķirīgā izpratne par Krievijas dezinformācijas toksiskumu ir kavējusi Eiropas institūciju izlēmīgu rīcību. 2018. gadā varam beidzot konstatēt, ka ES ir spērusi pirmo nozīmīgo soli Krievijas dezinformācijas apkarošanā un ietekmes mazināšanā. 2018. gada 5. decembrī tika publicēts ES Rīcības plāns pret dezinformāciju.12 Pirmais līdzīgs plāns tika publicēts 2015. gadā, tā rezultātā tika izveidota Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa (EEAS East StratCom Task Force), kuras mērķis bija meklēt risinājumus un īstenot pretdarbību Krievijas kampaņām Eiropā un Austrumu partnerības valstīs.
Tikko pēc izveidošanas Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvā grupa (ASKOG) saskārās ar vājo finansējumu un ierobežoto štata vietu skaitu. Minētais bija saistīts ar ES iekšējo pretošanos reālai Krievijas dezinformācijas apkarošanai. Kā reakcija uz šādu politiskās gribas vājumu 2017. gadā tapa vairāk nekā 120 politiķu un ekspertu parakstīta vēstule, adresēta augstajai pārstāvei ES ārējās un drošības politikas jautājumos Federikai Mogerīni ar aicinājumu izturēties pret Krievijas dezinformācijas ietekmi nopietni. Lēmums nesekoja, un 2018. gada novembrī Eiropas vērtību domnīca (European Values Think-Tank) nāca klajā ar publisku aicinājumu palielināt dezinformācijas apkarotāju budžetu un radīt papildu štata vietas.13
Minētās prasības (priekšlikumi) tika izpildītas. 2018. gada decembrī apstiprinātais jaunais Rīcības plāns pirmo reizi izceļ Krieviju kā galveno dezinformācijas draudu avotu Eiropā. Tas paredz palielināt finansējumu – līdz 5 miljoniem EUR, kas, tiesa, uz ASV piešķirtā finansējuma fona nieks vien ir. Pastāv bažas par to, cik konsekventi Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) rīkosies, lai ASKOG varētu izpildīt Rīcības plāna uzdevumus. F. Mogerīni līdz šim ir bijusi drīzāk līdzīgu rīcībpolitiku ieviešanas kavētāja, nevis veicinātāja.
Situācija Latvijā
2007. gadā Austrumeiropas politikas pētījumu centrs nāca klajā ar savu pirmo pētījumu, kurā skaidroja demokrātijai un drošībai bīstamo Krievijas mediju darbību un tautiešu politikas īstenošanu Latvijā. Toreiz daļa šodienas dezinformācijas apkarotāju raustīja plecus, sak, vai tiešām problēma pastāv? Daļai cilvēku vienmēr ir labpaticis būt vairākuma, nevis taisnības pusē, tur laikam neko nevar darīt. Bet tagad, dāmas un kungi, droši varat pievienoties pamatstraumei, Krievijas dezinformācijas problēma ir atzīta Briselē un Vašingtonā, jūs arī drīkstat to atzīt… Diemžēl šajā jautājumā, līdzīgi kā ar valsts valodas stiprināšanu izglītības sistēmā, ir zaudēti gadi.
Krievijas t.s. mediju un troļļu izplatītā informācija Latvijā ir gan demokrātijas, gan drošības jautājums. Demokrātija tiek deformēta, jo maldināti vēlētāji ražo brāķi. Lai arī Krievija nebija aktīva tiešā neseno Saeimas vēlēšanu procedūru ietekmētāja, liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir pakļauta mērķtiecīgai apstrādei četru gadu posmos starp vēlēšanām. Kāpēc Maskavai riskēt ar apsūdzībām par aktīvu darbību īsi pirms pašām vēlēšanām, ja to var mierīgi un netraucēti darīt vidējā un ilgtermiņā? Drošības joma tiek ietekmēta tā, ka tiek mazināta cilvēku vēlme aizsargāt savu valsti, jo psiholoģiskā saikne ar to vājinās maldināšanas rezultātā. Valsts drošība vienmēr ir valsts institūciju pārziņā. Vai Latvijas valdība pasargā savus iedzīvotājus no dezinformācijas draudiem?
Jāatzīst, ka kopš 2014. gada Latvijā attieksmē pret šo tematiku ir notikušas labas izmaiņas, bet vai ar tām pietiek? Pētniecība notiek, bet ne pietiekami. Medijpratības projekti tiek īstenoti, roku ir pielikusi Kultūras ministrija un nevalstiskās organizācijas. Tomēr ar kampaņveidīgu pieeju te nepietiks. Kāpēc Izglītības ministrija šajā jautājumā ir bijusi tik kūtra? Ceru, ka Latvijas žurnālistu darba kvalitāte un sekošana ētikas principiem tiks uzlabota, kad Latvijā tiks izveidota Mediju ētikas padome.
Frontes līnija un dzoti
Kompleksa problēma ir jārisina kompleksi. Krievijas institūcijas, kas atbild par dezinformācijas kampaņu stratēģiju, tiešā veidā praktiski nevaram ietekmēt, toties varam skaidrot situāciju un atgādināt par problēmu mūsu sabiedrotajiem.
Krievijas dezinformācijas izplatīšanas kanālu ir daudz, reaģēt simetriski – nolikt katram Maskavas TV kanālam pretī vienu atbilstošu mūsējo – nav iespējams. Simetriska atbilde būtu arī mūsu informatīvā klātbūtne Krievijas teritorijā, Latvija to nespēj (viena pati) īstenot. Simetriska atbilde būtu arī katra maldinošā vēstījuma, ko saņemam, atmaskošana.
Savukārt viens no asimetriskas reakcijas piemēriem ir dezinformācijas izgaismošanas projekti, kuri kalpo kā auditorijas izglītošanas līdzekļi. Viens no šādiem projektiem ir APPC pētnieka Arņa Latišenko reizi mēnesī publicētā Krievijas maldināšanas analīze portālā “Delfi”.14 Ir vēl citi atmaskošanas projekti Latvijā (tai skaitā ar pētniecisko žurnālistiku saistīti).
Asimetriskums nozīmē arī, ka dažkārt varam atbildēt ne tajā jomā, kur notiek uzbrukums, bet citā. Piemērs ir valsts valodas stiprināšana izglītības sistēmā. Ar laiku visās valsts finansētās skolās būtu jāmācas viss latviski, līdz ar to jārunā ne tikai par valodas procentiem, bet jālikvidē padomju laikā izveidotā skolu segregācija vispār. Vienota skola principiāli mazinās etniskā dalījuma negatīvo ietekmi uz sabiedriskajiem un politiskajiem procesiem. Šādi – vidējā un ilgtermiņā – mazināsim arī Krievijas mediju ietekmi Latvijā.
Nav tomēr tā, ka nevar neko pasākt ar pašiem Krievijas dezinformācijas kanāliem. Valsts institūcijām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums reaģēt uz kara propagandu un naida runu Krievijas medijos. Pārkāpumu piemēri redzami teju vai regulāri RTR TV kanāla raidījumos. NEPLP jau iepriekš šo kanālu ir sodījusi. Atcerēsimies, ka atšķirībā no Rietumeiropas un ASV Latvijai uzbrūk daudz plašākā mērogā, jo tāds Krievijas varas kontrolētu tradicionālo mediju skaits kā Latvijā ir reti kurā demokrātiskā valstī. Te ir vietā kārtējo reizi “pateikties” Latvijas politiķiem un “Lattelecom” vadībai par šādu pretimnākšanu Kremļa vēlmēm.
Valsts kancelejā un atsevišķās ministrijās notiek darbs Latvijas sabiedrības noturības pret dezinformāciju vairošanā. Tas priecē, bet trūkst ar dezinformācijas ietekmes mazināšanu saistīta valdības atbalsta – tai skaitā finansiālā – pilsoniskajai sabiedrībai. Trūkst arī nevaldības sektora aktivitāšu koordinācijas, kas palīdzētu cīnīties nevis sporādiski, bet koordinēti. Citādi, kamēr šaujam no viena dzota, ienaidnieks ielaužas teritorijā pa citu ceļu. Latvijā ir uzkrātas zināšanas un attīstīta ekspertīze, ar valdības atbalstu mēs varētu ne tikai paši savu pagalmu sakārtot, bet pamācīt daudzas citas valstis, kā to darīt.
1 2018 in Figures, December 27, 2018.
2 Svešvārdu vārdnīca. Rīga, Avots, 2008., 174. lpp.
3 Turpat, 173. lpp.
4 Robinson Meyer, The Grim Conclusions of the Largest-Ever Study of Fake News, Mar 8, 2018.
5 Turpat.
6 Turpat.
7 Turpat.
8 Turpat.
9 "Фабрика троллей" перебирается из здания на улице Савушкина в бизнес-центр бывших жертвователей избирательной кампании Путина, Деловой Петербург, 29.12.2017.
10 Figure of the Week: 2013., 18. December 2018.
11 Russian disinformation distorts American and European democracy, The Economist, 22.02.2018.
12 Action Plan against Disinformation, 05.12.2018.
13 Open Letter by European Security Experts to President of the European Commission J. C. Juncker and High Representative for Foreign and Security Policy Federica Mogherini
14 Arnis Latišenko. APPC: Maldināšana – Latvijas gadījums Nr. 19. Delfi, 28.12.2018.
