Gada Eiropas cilvēka noteikšanas process gadu gaitā nedaudz mainījies, taču princips palicis konstants – tas tiek cilvēkam, kurš ar savu darbu un nostāju devis vislielāko ieguldījumu Latvijas vārda popularizēšanā Eiropā un Eiropas kopējo vērtību integrēšanā Latvijā.
Vairāk nekā 10 000 balsojumu
Titula ieguvējs tiek noskaidrots sabiedrības balsojumā, ko tradicionāli organizē biedrība “Eiropas Kustība Latvijā” (EKL). Balsojumā katru gadu piedalās vairāk nekā 10 000 interesentu, titulam “Gada Eiropas cilvēks Latvijā” izvirzot 30–40 kandidātus un pamatojot savu izvēli. Balsojuma nākamajā kārtā tiek atlasīti desmit populārākie kandidāti, sekojošajā pieci, bet pēdējā – trīs finālisti. Visvairāk balsu saņēmušais kandidāts kļūst par titula ieguvēju. Savukārt godināšanas ceremonijā tiek nosaukti visi desmit otrās balsojuma kārtas uzvarētāji, pieminot arī nopelnus, par kuriem viņi nominēti.
2018. gadā pirmajā piecniekā iekļuvuši:
- jurists, politologs Egils Levits;
- Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece Elīna Pinto;
- Eiropas Latviešu apvienības prezidija locekle, Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja, kora “eLVē” vadītāja Inguna Grietiņa-Dārziņa;
- Eiropas Parlamenta biroja Latvijā sabiedrisko attiecību pārstāve Jolanta Bogustova;
- valodnieks, lībiešu kultūras aktīvists, dzejnieks Valts Ernštreits.
Par TOP5 iespējams nobalsot līdz 15. decembrim, kad sāksies balsojums par fināla trijnieku, kurš noslēgsies uzvarētāja nosaukšanas un apbalvošanas dienā 19. decembrī, informē EKL prezidents Andris Gobiņš.
Politiķi, sportisti, žurnālisti
Par pirmo gada Eiropas cilvēku Latvijā tika atzīts Vācijā dzimušais zinātnieks un publicists Eduards Bruno Deksnis, kurš bija arī viens no tobrīd diviem latviešu izcelsmes darbiniekiem Eiropas Komisijā. 17 gadu laikā Eiropas gada cilvēka Latvijā godam nominēti un arī titulēti dažādu jomu pārstāvji. To nosaka fakts, ka arī paši balsotāji savās interesēs ir ļoti atšķirīgi – vieni jūsmo par sportistiem, citi par mūziku, vēl citi par kultūru, lēš A. Gobiņš.
Ceturtdaļa jeb seši no laureātiem bijuši politiķi. Vaira Vīķe-Freiberga titulu ieguva par Latvijas vārda nešanu pasaulē un iekšpolitiskajām aktivitātēm Latvijas sagatavošanai dalībai Eiropas Savienībā. Andris Piebalgs apbalvojumu saņēma par darbību enerģētikas komisāra amatā, kurā viņš sevi apliecināja kā viens no spēcīgākajiem komisijas locekļiem. Valdis Dombrovskis gada cilvēka titulu ieguvis divkārt – pēdējo reizi 2013. gadā kā politiķis, “ar kuru var lepoties gan Latvijas, gan Eiropas līmenī un kuram piemīt augsta atbildības sajūta un morālā stāja krīzes situācijās”. No politiķu vidus Eiropas gada cilvēka godu izpelnījušies arī Valdis Birkavs, Georgs Andrejevs un Ģirts Valdis Kristovskis.
Kā mūziķi gada Eiropas cilvēka godu izpelnījušies “Eirovīzijas” dziesmu konkursa laureāti Renārs Kaupers ar grupu “Prāta vētra” 2000. gadā un Marija Naumova 2002. gadā. Pagodinošā titula ieguvēju vidū bijuši četri sportisti – futbolists Māris Verpakovskis, paraolimpisko spēļu laureāts Aigars Apinis, bokseris Mairis Briedis un tenisiste Aļona Ostapenko.
Divkārt gada Eiropas cilvēka tituls ticis žurnālistiem. Latvijas Radio žurnāliste Ina Strazdiņa 2009. gadā to ieguva par profesionalitāti un pašaizliedzību, pastāvīgi sniedzot ziņas Latvijas iedzīvotājiem no Briseles un citiem notikumu punktiem Eiropā, kur, kā atzīmē A.Gobiņš, ekonomiskās krīzes laikā uzturēšanās izdevumus žurnāliste segusi no saviem personīgajiem ienākumiem, jo darbavieta tos nav varējusi nodrošināt. Savukārt, balsojot par “Radio SWH” žurnālistu Ģirtu Salmgriezi 2006. gadā, sabiedrība bija novērtējusi viņa spēju stāstīt par Eiropas Savienību saprotamā, aizraujošā veidā.
2010. gadā Eiropas cilvēka titulu izpelnījās Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, pazīstams kā Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmas datu ieguvējs NEO. Balsotāji savu izvēli motivēja ar to, ka I. Poikāns ir uzdrīkstējies aizstāvēt demokrātiskas un eiropeiskas vērtības Latvijas sabiedrībā. Savukārt gadu vēlāk par Eiropas cilvēku Latvijā kļuva Romas katoļu baznīcas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, par kuru balsotāji bija norādījuši: “Ar savu eiropeisko stāju un attieksmi katoļu baznīcas galva ir devis atsvaidzinoši dzidru, mūsdienīgu un vienlaikus dziļu atspērienu baznīcai, ticīgajiem un sabiedrībai kopumā.”
Veicināt līdzdalību Eiropas norisēs un izpratni par tām
“Gada Eiropas cilvēks Latvijā” ir viens no daudziem eirointegrācijas pasākumiem mūsu valstī, kura misija ir veicināt tās iedzīvotāju izpratni un līdzdalību Eiropas norisēs, taču tā lielākais ieguldījums ir tieši plašā sabiedrības iesaistīšana laureātu noteikšanā. Gada Eiropas cilvēka godā tikušie arī pēc titula saņemšanas turpina popularizēt Eiropas idejas Latvijā – gan piedaloties šai tēmai veltītās diskusijās, gan izsakot savu viedokli preses publikācijās, atzīmē EKL vadītājs.
Gada Eiropas cilvēku nosaka arī citās Eiropas valstīs, kur to dara nevalstiskās organizācijas, īpaši atlasītas ekspertu žūrijas, kā arī laikraksti.
Gada Eiropas cilvēka Latvijā titula ieguvēji:
- 1998 – Eduards Bruno Deksnis;
- 1999 – Valdis Birkavs;
- 2000 – Renārs Kaupers;
- 2001 – Vaira Vīķe-Freiberga;
- 2002 – Marija Naumova;
- 2003 – Māris Verpakovskis;
- 2004 – Georgs Andrejevs;
- 2005 – Valdis Dombrovskis;
- 2006 – Ģirts Salmgriezis;
- 2007 – Andris Piebalgs;
- 2008 – Ģirts Valdis Kristovskis;
- 2009 – Ina Strazdiņa;
- 2010 – Ilmārs Poikāns;
- 2011 – Zbigņevs Stankevičs;
- 2012 – Aigars Apinis;
- 2013 – Valdis Dombrovskis;
- 2014 – Mairis Briedis;
- 2015 – Juris Cālītis;
- 2016 – Andris Ambainis;
- 2017 – Aļona Ostapenko.
