Atskatoties uz to, kāds Latvijai bijis 2015. gads, parlamentārā sekretāre norādīja, ka decembra sākumā Parīzē pasaules līderiem izdevās panākt vēsturisko vienošanos par klimata mērķiem, apņemšanos pārstāt arvien vairāk indēt dabu, būt atbildīgiem nākamo paaudžu priekšā. Uzsverot, ka daudzi no zīmīgākajiem šī gada pieturas punktiem ir noritējuši Parīzē, parlamentārā sekretāre pauda pārliecību, ka gan janvāra, gan novembra traģēdijas lika ES sadoties rokās, nezaudēt ticību labajam un kopā rīkoties, lai varētu labāk aizsargāt savus mīļos.
,,Šis ir bijis karitātes gads. Caritas latīņu valodā nozīmē "tuvākā mīlestība". Caritas ir Eiropiešu asinīs un vērtību pamatos, tādēļ mēs šajā gadā patiešām daudz esam darījuši, lai glābtu cilvēkus Vidusjūrā un lai sniegtu pajumti no kara šausmām un posta bēgošiem,’’ tā Z. Kalniņa – Lukaševica.
Parlamentārā sekretāre akcentēja, ka 2015. gads bija pirmais gads Eiropas Savienības tematisko gadu vēsturē, kad visas 28 dalībvalstis pievērsa iedzīvotāju uzmanību ārpolitikai, proti – attīstības sadarbībai. Rīgā tika atklāts Eiropas gads attīstībai. Diskusijās īpaša vērība tika pievērsta likumavaras un labas pārvaldības nozīmei valstu attīstībā, jo īpaši kontekstā ar tagad jau noslēgtajām ANO sarunām par jaunajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem un to finansēšanu. Viņa atgādināja, ka ideja par Eiropas gadu attīstībai dzima tieši Latvijā, Eiropas Kustības Latvijai pārstāvja Andra Gobiņa, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai un toreizējā Eiropas komisāra attīstībai Andra Piebalga biroja kopdarba rezultātā.
,,Līdzīgi kā Eiropas gada cilvēks Latvijā izceļ Eiropas un Latvijas vērtību mijiedarbību, Attīstības gada ietvaros mēs stāstījām par cilvēkiem un organizācijām Latvijā, kas devuši savu pienesumu pasaules attīstībai. Piemēram, par Latvijas Valsts robežsardzes ekspertiem, kas palīdz Centrālāzijas valstīm stiprināt to robežas; par Vides un reģionālās attīstības ministriju un Latvijas Lauku forumu, kas veicina Moldovas reģionu attīstību; Latvijas augstskolām, kas apmāca Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstu jaunos līderus,‘‘ norādīja parlamentārā sekretāre.
Tāpat Z. Kalniņa – Lukaševica uzsvēra, ka šis ir bijis varēšanas gads. ,,Latvijas valdība, ministri, ierēdņi, diplomāti ir skaidrāk par skaidru pierādījuši Latvijas spēju pārliecinoši vadīt Eiropas Savienības Padomi un pieņemt stratēģiskus lēmumus. Arī mūsu Austrumu partnervalstis, īpaši Gruzija un Ukraina, ir pārliecinājušās par Latvijas varēšanu. Pildot Rīgas samita lēmumus, decembra nogalē Eiropas Komisija publicējusi pozitīvus noslēguma ziņojumus par ES – Gruzijas un ES – Ukrainas Vīzu liberalizācijas rīcības plānu izpildi. Ziņojumi dos iespēju ES dalībvalstīm pieņemt lēmumu par bezvīzu režīmu noteikšanu šo valstu pilsoņiem. Tas ir būtisks, taustāms ieguvums Gruzijas un Ukrainas iedzīvotājiem, kas daudz ticības un cerību ir likuši uz ES atbalstu,’’ pauda pārliecību Z. Kalniņa – Lukaševica.
Īpaši parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka veiksmīga Latvijas prezidentūra ES Padomē nebūtu iespējama bez nevalstiskā sektora iesaistes, atbalsta un iniciatīvas. ,,Prezidentūra ir būtiski palielinājusi arī Latvijas sabiedrības interesi un informētību par Eiropas Savienību. Mēs redzam, ka līdz ar iedzīvotāju zināšanām un izpratni pieaug arī uzticība un piederības sajūta ES. Atbalsts Latvijas dalībai ES ir ievērojami audzis, šī gada oktobrī sasniedzot rekordaugstu 63% atzīmi,’’ uzsvēra Z. Kalniņa – Lukaševica. Viņa mudināja iegūto pieredzi likt lietā turpmākai Latvijas interešu aizstāvībai Eiropas Savienībā, kā arī brīvas, drošas un pārtikušas Latvijas veidošanā.
Z. Kalniņas – Lukaševicas uzruna Eiropas gada cilvēka Latvijā apbalvošanas
ceremonijā pieejama:
http://www.mfa.gov.lv/images//
Preses un informācijas nodaļa
