Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Freepik
Finansiālu atbalstu reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai vai attīstībai visos piecos Latvijas novadu plānošanas reģionos ieguvuši deviņi projekti. Latgales, kā arī Rīgas plānošanas reģionā netika akceptēts neviens pieteikums.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Upīte stāsta, ka kopējais interesentu skaits visos piecos plānošanas reģionos pārsniedza 170. Savukārt kopējais iesniegto projektu iesniegumu skaits bija 17, no tiem seši Kurzemes un pieci Vidzemes reģionā. Kopumā visos piecos plānošanas reģionos ir atbalstīti deviņi projektu iesniegumi.
“Lielā starpība starp sākotnējo interesi par projektu (170) un iesniegto (17) saistāma ar atbalsta pretendentu neatbilstību vienai no Ministru kabineta noteikumos par remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas kārtību minētajām prasībām – daļa no projektu iesniegumiem neatbilda kritērijam par ārvalsts adreses norādīšanu Iedzīvotāju reģistrā. Lielākajai daļai pretendentu, lai arī viņi ilgstoši jau dzīvo ārvalstīs, joprojām deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Tas apliecina tikai to, ka izbraukušo patiesībā ir daudz vairāk, nekā parādās valsts statistikā,” secina I. Upīte.
Arī Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore reemigrācijas jautājumos Ija Groza, lai gan kopumā pozitīvi vērtē notikušo projektu, atzina, ka nākamajos konkursos, iespējams, vajadzētu padomāt par deklarēšanās kritērija pārskatīšanu, kas bija galvenais projektu atbalsta klupšanas akmens, kā arī varētu atbalstīt uzņēmējdarbības sākšanu, migrējot arī Latvijas teritorijas ietvaros.
Kā rāda informācija VARAM pilotprojekta “Reģionālais remigrācijas koordinators” mājaslapā, uzņēmējdarbības atbalsta grantu reemigrantu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai Kurzemē saņēmuši pieci projekti, izmantojot visu reģionam pieejamo finansējumu – 36 000 eiro. Atbalstu saņēmušas tādas saimnieciskās darbības idejas kā ēdināšanas un tūrisma pakalpojumi, celtniecība un akmeņu mūrēšana, metālapstrāde ar specializāciju individuālu risinājumu izgatavošanā, kā arī autoservisa pakalpojumu sniegšana.
Zemgalē atbalstīti divi projektu pieteikumi. 9000 eiro piešķirti projektam, kurā paredzēts Iecavas novadā attīstīt automobiļu remonta un apkopes pakalpojumu, bet 5775 eiro piešķirti jaunam uzņēmējam, kas Ozolnieku novadā attīstīs ar interneta portālu darbību saistītu uzņēmējdarbību.
Iespēja laba, bet grantu saņemt ir ļoti sarežģīti, birokrātiski un ilgi.
Neskatoties uz lielo interesi par iespēju iegūt finansiālu atbalstu sava biznesa uzsākšanai, plānoto finansiālo atbalstu 9000 eiro apmērā Rīgas plānošanas reģionā nav saņēmis neviens pretendents. Kā VARAM mājaslapā norāda reemigrācijas koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja, interesi par projektu izrādīja apmēram 35 reemigranti, taču lielākā daļa vēlējās attīstīt savu biznesu Rīgā, kas nebija atbalsta teritorija.
Lai gan Latgalē kopumā par “atgriešanās grantu” interesi izrādīja 37 reemigranti un no tiem trīs iesniedza projektu pieteikumus par maksimālo atbalsta summu 9000 eiro, pretendenti neatbilda konkursa noteikumiem.
Vidzemē maksimālo paredzēto finansiālo atbalstu 9000 eiro apmērā saņēma divi konkursa dalībnieki. Atbalstītie projekti tiks īstenoti, attīstot autotransporta servisa darbību, kā arī uzsākot tūrisma uzņēmējdarbību.
Monta Sotniece kopā ar vīru Elviju Sotnieku Priekuļu novadā attīstīs autotransporta remonta pakalpojumus. Ģimene, kas desmit gadus ir nodzīvojusi Īrijā, Latvijā atgriezusies pērn novembrī mājokļu krīzes dēļ.
„Iespēja laba, bet grantu saņemt ir ļoti sarežģīti, birokrātiski un ilgi,” spriež Elvijs Sotnieks, sakot, ka vēl naudu nav saņēmis – sola novembra beigās. Īrijā viņš nodarbojies ar auto remontu, ģimene šajā jomā strādā jau vairākās paaudzēs. Par 9000 eiro ir paredzēts pirkt kompresoru, kas ir viena no dārgākajām iekārtām, un “tad varam startēt, viss jau ir sakārtots”.
Kopumā, lai izveidotu tāda veida biznesu, vajadzīgi ap 100 000 eiro. Uzņēmējs saka, ka ar klientiem problēmu nebūs, jau gaidot rindā. Autoservisā paredzēts veikt auto virsbūvju krāsošanu, metināšanu, sisto mašīnu un smago auto remontu.
Tā kā visos plānošanas reģionos netika izmantots sākotnēji paredzētais limits 36 000 eiro, VARAM sagatavoja Ministru kabineta grozījumus, kas paredzēja reemigrācijas atbalsta pasākuma finansējuma apmēru (180 000 eiro visos piecos plānošanas reģionos) 2018. gadā pārdalīt starp plānošanas reģioniem, lai tādējādi būtu iespēja atbalstīt maksimāli vairāk pieteikto projektu iesniegumu. Līdz ar to 16. novembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumos Nr. 496 “Remigrācijas atbalsta pasākuma īstenošanas, novērtēšanas un finansēšanas kārtība”.
Vaicājot, kā ministrija vērtē pirmo grantu pilotprojektu, I. Upīte atbild: “Ņemot vērā, ka šis ir pirmais gads, kad reemigrantiem ir pieejams finansiāls atbalsts saimnieciskās darbības ideju īstenošanai, jāsecina, ka interese par reemigrācijas atbalsta pasākuma finansējumu bija salīdzinoši augsta.”
Izbraukušo patiesībā ir daudz vairāk, nekā parādās valsts statistikā.
VARAM ir sagatavojusi pieprasījumu papildu līdzekļiem nākamā gada budžetā, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu reemigrācijas pakalpojuma, t.sk. granta, nodrošināšanai. Cerību, ka 2019. gadā būs grantu programmas turpinājums, dod arī trešajā lasījumā atbalstītais Diasporas likums, kurā paredzēts nepārtraukts atbalsts reemigrācijas sekmēšanai.
Tiesa, VARAM pārstāve neprecizēja līdzekļu pieprasījuma apjomu granta konkursam nākamajam gadam.
Reemigrācijas pilotprojekts tika sākts šogad 1. martā, izveidojot piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu. LV portāls jau informēja, ka līdz 25. septembrim četros Latvijas novadu plānošanas reģionos – Zemgalē, Latgalē, Vidzemē un Kurzemē, bet līdz 1. oktobrim Rīgas plānošanas reģionā – varēja pieteikties projektu konkursam reemigrantiem uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai – idejas īstenošanai varēja saņemt līdz pat 9000 eiro. Kopējā projekta summa – 180 000 eiro. Projektu konkursā bija aicināti piedalīties tie reemigranti, kuri bijuši ilgstoši (vismaz trīs gadus) prom no Latvijas un vai nu plāno atgriezties uz dzīvi Latvijā, vai to jau izdarījuši un deklarējuši savu dzīvesvietu šeit, taču ne ilgāk kā pirms gada.
