Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kaspars Nordens, LETA
Otrdien, 26. jūnijā, Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.
Ņemot vērā apstākļus, ka Latvijā ilgstoši nav bijis lietus, ir apgrūtināta un vietām pat neiespējama augu veģetācija. No sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības. Nedaudz labvēlīgāka situācija ir tajās graudkopības saimniecībās, kurās 2017. gada rudenī izdevās iesēt ziemājus un tie neizslīka.
Ārkārtējo situāciju lūgušas izsludināt 33 pašvaldības: Ventspils novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Cesvaines novada dome, Aknīstes novada pašvaldība, Kandavas novada dome, Ērgļu novada pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Varakļānu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Pāvilostas novada dome, Neretas novada pašvaldība, Tukuma novada dome, Nīcas novada dome, Rēzeknes novada dome, Aizputes novada dome, Viesītes novada pašvaldība, Alsungas novada dome, Rundāles novada dome, Tērvetes novada dome, Balvu novada dome, Salas novada pašvaldība, Baltinavas novada dome, Engures novada dome, Jaunjelgavas novada dome, Dobeles novada pašvaldība, Alojas novada dome, Sējas novada dome, Jelgavas novada pašvaldība, Rugāju novada dome, Jēkabpils novada pašvaldība, Skrundas novada dome un Durbes novada dome.
Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē sakarā ar nepārvaramas varas vai force majeure apstākļiem, atvieglos šīs nepārvaramās varas vai force majeure apstākļu iestāšanos pamatošanu.
Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un ES atbalsta pasākumus, ņems vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.
