Latvijas Republikas Satversmes 2. pants noteic, ka “Latvijas valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai”. Atsevišķas sarunas vērts, protams, ir temats par to, cik aktīvi ir paši valsts iedzīvotāji un kāda ir to ieinteresētība valsts nākotnes veidošanā. Bet, pirms vērtēt, cik efektīva ir valsts komunikācija un vai tā sasniedz mērķauditoriju – valsts iedzīvotājus, manuprāt, svarīgi apzināties katram savas līdzdalības iespējas. Valsts nebūt nav tikai ierēdņi un citas amatpersonas.
Valsti veido katrs iedzīvotājs. Bet – cik daudzi no pilsoņiem zina savas tiesības un pienākumus, cik daudzi ir pilsoniski aktīvi un piedalās sabiedrības procesos, cik jēgpilna ir šāda iesaiste? Šie ir jautājumi, uz kuriem nav iespējams rast ātras atbildes. Bet ir svarīgi par šīm tēmām sarunāties un diskutēt, uzturot šos jautājumus dienaskārtībā.
Veidojot videosižetus, vispirms domāju par to, kā veicināt dialogu starp valsts iestādēm un sabiedrību. Ieinteresētība valsts un sabiedrības savstarpējā komunikācijā ir ikviena pilsoņa atbildīga pozīcija. Tas nozīmē – nebūt vienaldzīgiem par rīcību un attieksmi pret zemi, kuru saucam par savām mājām.
Uz jautājumiem par pilsoniskas sabiedrības lomu valsts veidošanā, par iedzīvotāju pienākumiem un tiesībām, kā arī par patriotiskās audzināšanas nozīmi atbild: sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, tiesībsarga vietniece Ineta Piļāne un politoloģe Ilga Kreituse.
