NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Jānis Rozenbergs
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs
Guna Kaminska
Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece
27. aprīlī, 2018
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Tiesu sistēma
3
3

Aprīļa jubilārs: Advokatūras likums

LV protāla infografika

27. aprīlī aprit 25 gadi, kopš pieņemts Latvijas Republikas Advokatūras likums. Šajā laikā likums ir pieredzējis septiņus grozījumus, un pašlaik notiek darbs pie jaunām izmaiņām. Ar topošajiem Advokatūras likuma grozījumiem iecerēts turpināt advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidi.

īsumā
  • 25 gadu laikā kopš Latvijas Republikas Advokatūras likuma pieņemšanas tas piedzīvojis kopumā septiņus grozījumus.
  • Vienu reizi ir arī tikusi vērtēta Advokatūras likuma regulējuma atbilstība Latvijas Republikas Satversmei.
  • Lai pilnveidotu advokatūras institūta darbības kvalitāti, tiek gatavoti jauni Advokatūras likuma grozījumi.

Jau 1990. gada 29. maijā Latvijas PSR Advokātu kolēģijas prezidijs pieņēma lēmumu Nr. 31 “Par Latvijas PSR Advokātu kolēģijas nosaukuma maiņu”, kura 1. punktā noteica, ka Latvijas PSR Advokātu kolēģija turpmāk dēvējama par Latvijas Advokātu kolēģiju.

Nākamā pakāpe advokatūras vēsturē iezīmēta ar 1993. gada 27. aprīlī pieņemto Latvijas Republikas Advokatūras likumu, kas stājās spēkā 1993. gada 21. maijā. Šajā dienā arī Latvijas advokāti Rīgā, Mazajā ģildē, nodeva advokāta zvērestu un kļuva par Latvijas zvērinātiem advokātiem. Zvērestu svinīgajā kopsapulcē pieņēma tā brīža Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemrībo, bet zvēresta tekstu lasīja ilggadējais advokāts Kārlis Sūna.

Ceturtdaļgadsimta laikā kopš Latvijas Republikas Advokatūras likuma pieņemšanas tas piedzīvojis septiņus grozījumus. Līdz ar to var secināt, ka Saeima ir saudzējusi šo likumu no pārāk biežām pārmaiņām.

Pirmie grozījumi Advokatūras likumā tika izdarīti 1998. gadā, papildinot likuma 6. pantu ar norādi, ka par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai. 2003. gadā Advokatūras likums tika papildināts ar septīto daļu, kas reglamentē Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu darbību Latvijā. Ar turpmākajiem grozījumiem ir tikušas precizētas prasības advokāta statusa kandidātiem, papildināts advokātu padomes funkciju klāsts, reglamentēta advokātu eksāmenu komisijas darbība, risināti dažādi jautājumi saistībā ar advokātu palīgu uzņemšanas un darbības reglamentāciju, kā arī citi jautājumi.

Vienu reizi ir arī tikusi vērtēta Advokatūras likuma regulējuma atbilstība Latvijas Republikas Satversmei, kad Satversmes tiesa ar savu 2002. gada 4. jūnija spriedumu lietā Nr. 2001-16-01 par neatbilstošu Satversmes 91. un 106. pantam atzina Advokatūras likuma 14. panta trešo punktu, kas paredzēja, ka advokāta statusa iegūšanai ir nepieciešama juridiskās izglītības apguve Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.

Arī šobrīd Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Zvērinātu advokātu padomi veic darbu pie Advokatūras likuma grozījumu projekta sagatavošanas, un darbs rit jau vairākus gadus. Ar topošajiem Advokatūras likuma grozījumiem iecerēts turpināt advokatūras institūta darbības kvalitātes pilnveidi. Kā aktuālākos jautājumus, kas šobrīd ir iekļauti likuma grozījumu projektā, var minēt šādus priekšlikumus:

  • precizēt noteikumus attiecībā uz personām, kuras vēlas kļūt par zvērinātiem advokātiem, nosakot, ka tiesību zinātņu doktoriem būs jākārto daļa eksāmena līdzšinējā pilnīgā atbrīvojuma vietā;
  • noteikt, ka uz fiziskas personas maksātnespējas procesa laiku zvērināti advokāti tiks atstādināti no savu pienākumu pildīšanas, nevis izslēgti no kolēģijas, kā tas ir bijis līdz šim;
  • iekļaut likumā obligātu advokātu kvalifikācijas celšanas pienākumu, tostarp tā neievērošanas gadījumā paredzot jaunu disciplinārsoda veidu – kvalifikācijas pārbaudes eksāmena kārtošana;
  • noteikt advokāta un klienta vienošanās saturu;
  • noteikt advokātiem obligāto profesionālās darbības apdrošināšanu;
  • noteikt saīsinātu divu gadu noilguma termiņu klientu prasību celšanai pret advokātiem saistībā ar advokātu profesionālo darbību;
  • likumā definēt advokātu biroju veidus un to tiesisko statusu, detalizēti reglamentēt biroju dibināšanas kārtību un reģistrācijas procesu Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, biroja un tajā praktizējošo advokātu atbildības jautājumus, vispārīgi iezīmēt grāmatvedības vešanas un nodokļu samaksas principus dažādiem advokātu biroju veidiem.

Ceram, ka šie likuma grozījumi šogad tiks virzīti apspriešanai Saeimā un tiks arī pieņemti, ar to nodrošinot loģisku un pārdomātu Latvijas advokatūras tālāko attīstību.

Informāciju par citiem likumiem-jubilāriem skatīt šeit: Likumi-jubilāri.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU