Decembra jubilārs: likums “Par tiesu varu”

Pieņemt jaunu vai "remontēt" veco likumu

Ar 1990. gada 13. decembra Augstākās Padomes Prezidija lēmumu tika izveidotas piecas darba grupas, katra ar savu uzdevumu: kriminālkodeksa, kriminālprocesa kodeksa, sodu izpildes kodeksa un administratīvo pārkāpumu kodeksa projekta, kā arī likumprojekta "Par tiesu iekārtu" izstrādei. Pēdējais, tiesa, ar citu nosaukumu – "Likums par tiesu varu" – tapa 13 cilvēku darba grupā toreizējā Latvijas Republikas Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja Gvido Zemrībo vadībā.

Kā atminas G. Zemrībo, vispirms bija jāizšķiras, kādu ceļu iet – vai automātiski atjaunot pirmsokupācijas Latvijas Republikas Tiesu iekārtas likumu, vai veidot jaunu. "Pirmkārt, 50 gadu laikā pasaulē bija notikušas lielas izmaiņas, jo īpaši cilvēktiesību jomā, nosakot, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Tas nozīmē, ka, pieņemot veco likumu, to uzreiz būtu jāsāk remontēt. Otrkārt, man bija pārliecība, ka mums ir jānostiprina tiesu statuss, tiesu neatkarība tādā līmenī, kā tas ir demokrātiskās valstīs. Rezultātā tapa nevis tipisks likums par tiesu iekārtu, bet daudz plašāks, kur jau nosaukumā ir vārdi "tiesu vara" un kurā deklarēts varas dalīšanas princips," akcentē G. Zemrībo.

Jāpiemin 1991. gada 11. marta AT plēnuma lēmums Nr. 1 "Par Latvijas Republikas tiesu neatkarību", kas faktiski bruģēja ceļu uz likumu "Par tiesu varu". Tajā cita starpā lasāmas tēzes "Katras demokrātiskas valsts pamatā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara" un "Prasība pēc neatkarīgas tiesas nav tiesnešu iegriba, bet gan katra cilvēka tiesības. Šīs tiesības ir nostiprinātas Vispārējās cilvēku tiesības deklarācijas 10. p. un citos ANO pieņemtajos starptautisko tiesību aktos". Toreizējais AT priekšsēdētājs uzskatījis, ka jābūt kādam dokumentam, kur šie principi ir atspoguļoti, nostiprināti un uz ko būtu pamats atsaukties, tāpēc tapa šis lēmums.

Sākotnējie principi vēlāk grozīti

Kā atzīst G. Zemrībo, likuma "Par tiesu varu" pieņemšanā lielu grūtību nebija un galarezultātā tajā ietvertie principi guva deputātu atbalstu. "Cita lieta, ka vēlāk sākās šī likuma labošana," kritisks par daudzām laika gaitā likumā veiktajām izmaiņām ir kādreizējais likumprojekta izstrādes darba grupas vadītājs. Tā, piemēram, G. Zemrībo uzskata, ka saglabājamas bija AT apelācijas instances – Krimināllietu tiesu un Civillietu tiesu palāta. Viņa ieskatā, pēc šīs reformas izveidojusies absurda situācija, reiz jau izskatītu, pārsūdzētu lietu skatot vienai un tai pašai apgabaltiesai.

Šobrīd faktiski vairs nepastāv tāda kasācija, kāda tā bija iecerēta likumā "Par tiesu varu" un kāda tā eksistēja ilgāku laiku pēc neatkarības atjaunošanas, secina G. Zemrībo: "Jau 1918. gada Tautas padomes pagaidu nolikumā "Par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību" tika ierakstīts princips, ka Senāts ir kasācijas instance visām lietām, kuras tiek izskatītas. Pēc būtības tas princips tika nostiprināts arī likumā "Par tiesu varu". Tagad likums izgrozīts tā, ka šis princips vairs nedarbojas. Ja, piemēram, runājam par civillietām, tagad apmēram 75% kasācijas gadījumu kasācijas tiesvedība vispār netiek ierosināta. Un šis jautājums tā sauktajā rīcības sēdē tiek izlemts vairāk vai mazāk subjektīvi."

"Mūsu prioritāte tagad ir novērst it kā pārāk gauso lietu iztiesāšanas tempu. Tāpēc kasācijas kārtībā daudzas lietas mēs neskatām. Iznāk, ka cilvēkam ir jāsamierinās ar netaisnīgu spriedumu, jo vairākumam tā būs labāk. Tas ir pilnīgi pretēji Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pamatprincipam, ka jebkuram ir tiesības uz taisnu tiesu," rezumē G. Zemrībo. Viņš norāda arī uz sabiedrības zemo uzticēšanās līmeni tiesām. Taujāts, kā šo uzticību vairot, bijušais AT priekšsēdētājs vērtē: "Cilvēkam ir svarīgi: ja tu aizej uz tiesu, tiesnesis tevi uzklausa – viņš ar tevi grib runāt, noskaidrot lietas apstākļus, un tu vari tiesnesim pateikt visu, ko domā. Bet, ja tev paziņo, ka lietu izskatīs rakstveida procesā, un nosaka datumu, kad spriedums būs pieejams kancelejā, tad rodas jautājums – vai tad tā ir tiesas spriešana?" G. Zemrībo vērtējumā reformas, kas vērstas uz lietas dalībnieka tiesību sašaurināšanu, uzticību tiesu varai nevairo.

Laiks jaunam likumam?

Plašu ieskatu likuma "Par tiesu varu" priekšvēsturē, tapšanas gaitā, tajā ietvertajiem principiem un vēlāk veiktajiem grozījumiem "Ievadā Latvijas Republikas Satversmes VI nodaļas komentāram: tiesu varas evolūcija Latvijā" sniedz AT Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Kopš likuma pieņemšanas tajā veikti jau kopumā 40 grozījumi (pēdējie pašlaik atrodas Saeimā otrreizējā caurlūkošanā). Kā uzsver V. Krūmiņa, vairākums no grozījumiem likumā "Par tiesu varu" nav tikai redakcionāli, bet atspoguļo dažādus tiesu sistēmas attīstības posmus. Tā, piemēram, 1996. gadā tika izveidota Satversmes tiesa, lai gan sākotnēji likumā "Par tiesu varu" konstitucionālā uzraudzība bija noteikta kā AT kompetence. 2004. gadā Latvijā sāka darboties administratīvās tiesas – arī institūcija, kas sākotnēji nebija paredzēta minētajā likumā. Saskaņā ar 2009. gada 16. jūnija grozījumiem likumā "Par tiesu varu" notika pilnīga atteikšanās no piesēdētāju institūta. Laika gaitā izveidotas jaunas tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, tostarp Tieslietu padome. Vairākkārt likumā grozīts regulējums par tiesnešu darba samaksu, turklāt vairākas likuma normas šajā jomā par neatbilstošām pamatlikumam 2010. gadā atzina Satversmes tiesa. Vēlāk tiesnešu darba samaksas regulējums pārcelts uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu, taču arī tajā noteiktā tiesnešu atalgojuma sistēma ar Satversmes tiesas šā gada 26. oktobra spriedumu atzīta par neatbilstošu pamatlikumam.

Atskatoties uz grozījumiem, kādus laika gaitā piedzīvojis likums "Par tiesu varu", V. Krūmiņa mudina likumdevēju izšķirties par jauna Tiesu iekārtas likuma pieņemšanu. Viņa atgādina, ka jau kopš 2002. gada pie jaunā Tiesu iekārtas likumprojekta strādājušas dažādas darba grupas. Divas reizes likumprojekts iesniegts Saeimā, 2006. gada 26. oktobrī Tiesu iekārtas likumprojekts pat pieņemts pirmajā lasījumā, tomēr vēlāk atstāts bez virzības.

Tikmēr likums "Par tiesu varu" piedzīvo aizvien jaunas izmaiņas. Pēdējos grozījumus Saeima pieņēma šā gada 2. novembrī, taču tie nonākuši otrreizējā caurlūkošanā. Valsts prezidents iebilda pret tajos paredzēto amata termiņa ierobežojuma atcelšanu rajona (pilsētu) tiesu, kā arī apgabaltiesu priekšsēdētājiem. Pašlaik likuma "Par tiesu varu" 33. panta 2¹ daļa noteic, ka viena un tā pati persona var būt par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāju ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Likuma 40. panta 2.¹ daļa šādu pašu amata termiņa ierobežojumu nosaka apgabaltiesas priekšsēdētājam. Ar Saeimas pieņemtajiem likuma grozījumiem šos ierobežojumus bija paredzēts atcelt. Sagaidāms, ka nākamā gada sākumā par šo jautājumu vēl tiks lauzti šķēpi un Saeimai būs jāpieņem principiāls lēmums.

Likuma "Par tiesu varu" autori

Likumprojekta izstrādes darba grupas sastāvs:

darba grupas vadītājs – Gvido Zemrībo (toreizējais Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs);
darba grupas locekļi: Gunārs Aigars (AT tiesnesis); Jaroslavs Belousovs (Tieslietu ministrijas Tautas tiesu pārvaldes priekšnieks); Vija Jākobsone (Advokātu kolēģijas pārstāve); Fricis Jaunbelzējs (AT tiesnesis); Juris Kaksītis (AT tiesnesis); Gunārs Kūtris (Prokuratūras metodiskās nodaļas priekšnieks); Gvido Narkevičs (galvenais valsts arbitrs); Zaiga Raupa (AT tiesnese); Jānis Rozenbergs (Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesību zinātņu katedras docents); Sandra Sleja (AT vecākā konsultante); Valdemārs Šubrovskis (Siguldas tautas tiesas priekšsēdētājs); Aiva Zariņa (Rīgas Centra rajona tautas tiesas priekšsēdētāja).

Avots: Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija 1990. gada 13. decembra lēmums.

Citi "Likumi – jubilāri":