Starptautiskais skolēnu veselības paradumu pētījums ir ilggadējs, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) atbalstīts starpvalstu sadarbības projekts, kas pirmo reizi tika uzsākts 1983.–1984.gadā. Šobrīd tajā iesaistījušās 44 Eiropas un Ziemeļamerikas reģiona valstis.
Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par skolēnu veselības pašvērtējumu un ikdienas paradumiem, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt uz pierādījumiem balstītu veselības politiku un veselības veicināšanas programmas. Mērķgrupa ir vispārējās izglītības skolu skolēni 11, 13 un 15 gadu vecumā, kuri aizpilda zinātniskās darba grupas izstrādātu pašnovērtējuma anketu.
2013.–2014.gada pētījumā piedalījās aptuveni 200 000 skolēnu, tai skaitā 5557 skolas vecuma bērnu Latvijā, kuri atbildēja uz dažādiem veselību un psihosociālo vidi raksturojošiem jautājumiem, piemēram, par ikdienas veselības paradumiem, sūdzībām, apmierinātību ar dzīvi, skolu, apstākļiem ģimenē u.tml.
Anketēšana tiek veikta ik pēc četriem gadiem, tādējādi radot iespēju izsekot pusaudžu veselības paradumu dinamikai un izmaiņām. Turklāt pieredzes apmaiņa dalībvalstu starpā ļauj novērot, analizēt un prognozēt dažādu politisko iniciatīvu ietekmi uz pusaudžu ikdienas paradumiem. "Šie dati ļauj arī mums pašiem izvērtēt, vai esam uz pareizā ceļa," secina PVO pārstāvniecības Latvijā vadītāja Aiga Rūrāne.
Šajā ziņā šogad publicētais pētījums ir īpaši nozīmīgs Latvijai, jo rezultāti uzrāda pirms vairākiem gadiem pieņemtu nepopulāru lēmumu pozitīvo ietekmi uz kaitīgo ieradumu izplatību pusaudžu vidū.
Nepopulāru lēmumu rezultāti ir redzami ilgtermiņā
Runājot par politiski grūtiem un sabiedrībā pretrunīgi vērtētiem lēmumiem, veselības nozares pārstāvji izceļ divus. Pirmkārt, tā ir akcīzes nodokļa ieviešana saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem 2000.gadā (2009.gadā tas tika dubultots). Otrs būtisks pavērsiens veselības veicināšanas politikā ir 2006.gadā ieviestais aizliegums izplatīt gāzētos saldinātos bezalkoholiskos dzērienus un neveselīgos našķus ar lielu cukura un sāls daudzumu skolu kafejnīcās.
Pētījuma rezultāti apliecina – neveselīgo dzērienu sadārdzināšanās un pieejamības ierobežošana ir atstājusi vērā ņemamu ietekmi uz šo produktu patēriņu pusaudžu vidū. 2002.gadā saldinātos dzērienus vismaz reizi dienā lietoja teju katrs piektais zēns un 13% meiteņu, savukārt 2014.gadā - tikai 8% zēnu un 5% meiteņu. "Desmit gadu laikā saldināto dzērienu patēriņš pētījumā aplūkotajās vecuma grupās ir samazinājies 2,5 reizes," secina PVO pārstāve A.Rūrāne.
Līdzīgu tendenci uzrāda arī skolēnu paradumi ēst saldumus. 2006.gadā reizi dienā saldumus ēda katrs trešais zēns (33,8%) un teju puse meiteņu (45,4%), bet 2014.gadā – tikai katrs piektais skolēns (attiecīgi 22% un 23%).
Mazinājusies smēķēšana un alkohola lietošana skolēnu vidū
Labus rezultātus uzrāda arī ilgstoši centieni ierobežot tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu pieejamību nepilngadīgām personām, tai skaitā mazinot priekšstatu, ka smēķēšana un alkohola lietošana ir pašsaprotama un sociāli pieņemama rīcība (piemēram, dažādi aizliegumi smēķēt sabiedriskās vietās, reklāmas ierobežojumi u.tml.). Kā liecina Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījuma aptauju dati ilgtermiņā, 2014.gadā, iespējams, ir sasniegts pagrieziena punkts, kad varam teikt, ka skolēnu vēlme pamēģināt smēķēt vai lietot alkoholu ievērojami samazinās.
Ja pirms sešiem gadiem katrs trešais 15 gadus vecs zēns (32%) un katra piektā meitene (22%) atzina, ka regulāri smēķē, 2014.gada pētījuma rezultāti liecina, ka regulāri smēķējošu pusaudžu īpatsvars konkrētajā vecuma grupā Latvijā ir samazinājies teju uz pusi – katru dienu vai vismaz reizi nedēļā smēķē 15% zēnu un 13% meiteņu.
"Katra ceturtā 15 gadīgā meitene (25%) aptaujas veikšanas laikā ievēroja diētu vai izmēģināja kādu citu metodi svara samazināšanai."
Arī alkohola popularitāte sarūk. Lai gan alkohola lietošana pusaudžu vidū joprojām ir liela sabiedrības veselības problēma, pētījuma dati vairāku gadu griezumā liecina, ka situācija uzlabojas. Piemēram, pirms desmit gadiem katrs otrais zēns un 39% meiteņu 15 gadu vecumā atzina, ka ir bijuši piedzērušies vismaz divas reizes mūžā. 2010.gadā šie skaitļi bija vēl augstāki – attiecīgi 51% zēnu un 42% meiteņu bija piedzērušies vismaz divas reizes. Tikmēr pētījuma dati par 2014.gadu liecina, ka piedzeršanās epizodes ir samazinājušās par 40% gan zēnu, gan meiteņu vidū. Regulāra alkohola lietošanas izplatība vismaz reizi nedēļā Latvijas pusaudžu vidū astoņu gadu laikā ir samazinājusies zēniem trīs reizes, bet meitenēm - piecas reizes. 53% pusaudžu norāda, ka nekad nav piedzērušies.
Pētījums uzskatāmi demonstrē, kā īstenotā politika ietekmē skolas vecuma bērnu paradumus, secina pētījuma koordinatore un Slimību profilakses un kontroles centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. "Mēs beidzot redzam rezultātus centieniem panākt, ka bērniem alkoholu un cigaretes nepārdod."
Pieaug nomāktība, nervozitāte, galvas un muguras sāpes
No vienas puses, Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums liecina, ka valdība ar izlēmīgu rīcību var ietekmēt bērnu ikdienas paradumus. Taču, neskatoties uz pozitīvām tendencēm, ziņojums uzrāda arī virkni satraucošu datu, kas liek aktīvāk sarosīties gan veselības, gan izglītības politikas veidotājiem.
Vairāk nekā puse pusaudžu (51,9%) atzīmē, ka vismaz reizi nedēļā izjūt sliktu garastāvokli vai ir aizkaitināti. Vairāk nekā 1/3 pusaudžu regulāri izjūt nervozitāti, nomāktību vai galvassāpes. Turklāt dažādas sūdzības par veselību, palielinoties vecumam, pieaug. 52% 15 gadus vecu meiteņu vismaz reizi nedēļā sūdzas par galvassāpēm, 29% - vēdera sāpēm, 33% - muguras sāpēm, 55% - nomāktību, 70% - sliktu garastāvokli, 56% - nervozitāti, 37% - grūtībām iemigt, 30% - galvas reiboņiem. Zēni par savu veselību sūdzas retāk: 23% 15 gadīgu zēnu sūdzas par regulārām galvassāpēm, 16% - vēdera sāpēm, 22% - muguras sāpēm, 27% - nomāktību, 51% - sliktu garastāvokli, 37% - nervozitāti, 28% - grūtībām iemigt, 15% - galvas reiboņiem.
Laika periodā no 1994. līdz 2014.gadam būtiski ir palielinājies pusaudžu īpatsvars, kam ir atkārtotas sūdzības par muguras sāpēm. Zēniem 20 gadu periodā muguras sāpju izplatība pieaugusi vidēji trīs reizes (no 5,8% līdz 17,7%), bet meitenēm - divarpus reizes (no 10,2% līdz 24,8%). 10% bērnu atzīst, ka pēdējā mēneša laikā ir lietojuši medikamentus pret muguras sāpēm. 44,6% ir lietojuši zāles pret galvas sāpēm, 36% - pret vēdera sāpēm. 8% pusaudžu ir lietojuši medikamentus nervozitātes novēršanai.
Liekais svars, aptaukošanās un neveselīgas diētas
Salīdzinājumā ar 2010.gada aptauju, vidēji par 5% ir pieaugusi liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatība, jo īpaši 11 un 13 gadus vecu skolēnu vidū. 2014.gadā teju katram trešajam zēnam 11 gadu vecumā bijis liekais svars (28%).
Salīdzinoši mazāks liekās ķermeņa masas īpatsvars novērojams 15 gadus vecām meitenēm – katrai desmitajai. Iespējams, tas izskaidrojams ar dažādu diētu popularitāti skolēnu vidū. 17,6% pusaudžu ir izmēģinājuši kādu no svara samazināšanas metodēm, tai skaitā veselībai kaitīgo mazkaloriju diētu, ēdienreižu izlaišanu, caureju vai vemšanu izraisošu līdzekļu lietošanu. Aptaujas veikšanas laikā katra ceturtā 15 gadus vecā meitene (25%) ievēroja diētu vai kādu citu metodi svara samazināšanai.
"Zema fiziskā aktivitāte var samazināt koncentrēšanās spējas un produktivitāti skolā, kā arī vairot sociālo atstumtību un vientulību."
Pusaudžu aptaukošanās izgaismo virkni citu problēmu – neveselīgus uztura paradumus, mazkustīgu dzīvesveidu un no tā izrietošo risku saslimt ar dažādām hroniskām slimībām, tai skaitā diabētu, hipertensiju, sirds un asinsvada slimībām un dažādām vēža formām. Zema fiziskā aktivitāte var samazināt koncentrēšanās spējas un produktivitāti skolā, kā arī vairot sociālo atstumtību un vientulību.
Pētījuma dati apliecina - pieaugot pusaudžu vecumam, veselīga ēšana mēdz kļūt retāka. Posmā starp 11 un 15 gadiem skolēni aizvien mazāk brokasto, ēd augļus un dārzeņus un bauda vakara maltīti kopā ar ģimeni. Vienlaikus arvien vairāk pusaudžu savu brīvo laiku pavada, ilgstoši sēžot un skatoties televizoru vai spēlējot datorspēles.
Tikmēr PVO rekomendācijas par veselību veicinošu fizisko aktivitāti paredz, ka bērniem ik dienu ir vajadzīga vismaz 60 minūšu ilga fiziskā aktivitāte ar mērenu vai enerģisku intensitāti. Ar to nebūt nav jāsaprot sporta nodarbības vai treniņus, kam nepieciešams dārgs inventārs – tā var būt iešana kājām, riteņbraukšana, dejošana, bumbas spēle ar draugiem u.tml. Taču pētījuma dati liecina, ka Latvijā aptuveni 80% pusaudžu neizpilda šo minimālo normu. Tikai katrs piektais (22%) zēns nododas fiziskām aktivitātēm vismaz vienu stundu dienā. Pusaudzes ikdienā ir vēl kūtrākas – tikai 15% meiteņu atrod laiku 60 minūšu fiziskām nodarbēm.
Aktualizē veselības mācības un papildu sporta stundas nepieciešamību
Komentējot pusaudžu garīgās un fiziskās veselības ne pārāk spožo stāvokli, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis secina, ka turpmāk, plānojot veselības veicināšanas programmas skolās un pašvaldībās, ir nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību kritiskās domāšanas, veselīga uztura un fizisko aktivitāšu veicināšanai, kā arī jauniešu zināšanām par savu ķermeni un veselību. Tas nozīmētu mācību programmas papildināšanu ar trešo sporta stundu nedēļā un veselības mācību. Tāpat, pēc ministra domām, svarīga ir sporta infrastruktūras attīstība. "Ko tas dod, ka ir uzceltas sporta halles, bet tās ir vāji apgādātas ar sporta inventāru?" retoriski vaicā K.Šadurskis.
Taču iespējamās izmaiņas mācību programmā ved pie citas sāpīgas tēmas. "Jau šobrīd nedēļas slodze skolēniem ir pārlieku liela," uzskata izglītības un zinātnes ministrs. Papildinot nedēļas stundu plānu ar trešo sporta nodarbību un veselības mācību, mācību gads neizbēgami būs jāpagarina. K.Šadurskis pieļauj, ka "tās varētu būt divas nedēļas pavasarī".
Pētījuma dati par Latvijas pusaudžu veselības paradumiem un to attīstības tendencēm atspoguļoti SPKC mājaslapā ziņojumā "Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums". 2013./2014.mācību gada aptaujas rezultāti un tendences.
