eID kartes iespēja apliecināt identitāti sociālajā portālā „Draugiem.lv”

Portāla pārstāvji uzsver, ka ir pirmais sociālais medijs Latvijā, kur savu profilu verificēt var cilvēks pats, un tas ir vēl viens solis, kā valsts ienāk internetā, tas ir, piedāvā pakalpojumus attālināti.

eID kartes iespējas paplašinās

Personas apliecība ir pasei līdzvērtīgs dokuments, ar kuru var apliecināt savu identitāti klātienē. Ar personas apliecību, kurā iekļauts un aktivizēts autentifikācijas sertifikāts, savu identitāti var apliecināt attālināti – elektroniskā vidē. Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka personas apliecībā iekļauj informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja elektroniskai identitātes pārbaudei, kā arī droša elektroniskā paraksta (e-paraksta) radīšanai.

Elektroniskā identifikācijas (eID) karte noder savas identitātes apliecināšanai internetā, dokumentu elektroniskai parakstīšanai, kā arī saziņai ar privāto sektoru, piemēram, bankām, apdrošināšanas kompānijām un citiem e-parakstam draudzīgiem uzņēmumiem. Latvijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem sociālo tīklu izmantotājiem Eiropas Savienībā. Valsts piedāvā vairāk nekā 200 e-pakalpojumu, kas ir pieejami, izmantojot eID karti.

Draugiem.lv verifikācijas risinājums ir viens no piemēriem, kā tiek rasti jauni veidi valsts e-risinājumu integrācijai privātajā sektorā, tā ir iespēja identitāti apliecināt ar valsts garantētu uzticamu identifikācijas rīku – eID karti, tādējādi paplašinot tās izmantošanu, uzsver Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.

"Drošība virtuālajā vidē ir tikpat svarīga kā fiziskā drošība – uz ielas un mājoklī, kuru aizslēdzam. "

Kopš 2012.gada aprīļa ir izsniegtas vairāk nekā 670 000 personas apliecību jeb elektronisko identifikācijas karšu, informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Personu apliecinošu dokumentu departamenta direktors Inguss Treiguts. Kartē iestrādāto elektronisko parakstu ir aktivizējusi vairāk nekā trešā daļa tās turētāju: "Tieši pēdējā laikā aktivizēto karšu īpatsvars pieaug. Mūsu mērķis ir panākt, ka eID kartes izmantošana interneta vidē ir tikpat vienkārša un ērta kā, piemēram, pases uzrādīšana klātienē – bankā, veikalā, valsts iestādē vai pašvaldībā, saņemot kādu pakalpojumu. eID karte arī ir domāta, lai ar šo dokumentu tādā pašā veidā, kā apliecinām savu identitāti klātienē, to apliecinātu arī elektroniskā vidē. Taču, lai iedzīvotāji šīs iespējas izmantotu pilnvērtīgi, svarīgi, lai būtu arī līdzvērtīgi pakalpojumi. Un eID lietderību arvien vairāk saskata arī privātajā sektorā."

I.Treiguts atgādina, ka aktivizēt e-parakstu eID kartē var jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, un tas ir izdarāms bez maksas.

Sava virtuālā identitāte jāsargā

Saistībā ar savas personas identitātes apliecināšanu elektroniskajā vidē īpaši uzsvērts drošības aspekts. Cilvēki ar noziedzīgām nosliecēm dažādos veidos negodprātīgi izmanto virtuālo identitāti. Taču drošība virtuālajā vidē ir tikpat svarīga kā fiziskā drošība – uz ielas un mājoklī, kuru aizslēdzam. Iespēja verificēt profilu sociālajā tīklā ir solis uz drošāku e-vidi, jo šādi iespējams pārliecināties par profila īstumu un izvairīties no viltvāržiem, proti, lietotājs var būt pārliecināts, ka cilvēks, ar kuru viņš komunicē, ir tieši tas, par ko viņš uzdodas. Īpaši bērniem, jauniešiem ir svarīgi nekļūdīties un nenonākt nepatīkamās situācijās, uzsver Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas vecākais inspektors Mārtiņš Brižs.

Policijas pārstāvis atgādina: virtuālā identitāte esam mēs paši un pret saviem dokumentiem, ar kuriem darbojamies virtuālajā vidē, jāizturas atbildīgi. Cilvēki tam pievērš pārāk mazu uzmanību. "Tad, kad notiek kaut kas slikts, kāds pārskaitījis naudu no konta vai izveido viltus profilu, tad visi nāk uz policiju un saka: atrodiet to slikto! Policija, protams, to dara. Mēs arī atrodam. Tomēr es aicinu cilvēkus vairāk piedomāt par drošību. Jo savu virtuālo identitāti nevajag nevienam dot. Tas esat jūs. Jūs taču neesat gatavs pārgriezt sevi uz pusēm un iedot draugam palietot? Nereti arī pret bankas izdotajiem dokumentiem cilvēki izturas vieglprātīgi, iedod palietot kontu, taču ir jārēķinās, ka šo kontu ne vien lieto, to var izmantot arī negodprātīgos nolūkos."

Kā eID karti sasaistīt ar savu profilu

Apstiprinot jeb verificējot sava profila īstumu www.draugiem.lv/verifikacija, Draugiem.lv lietotāji oficiāli apliecina savu identitāti sociālajā tīklā. Profilu var verificēt, izmantojot savu personas apliecību jeb eID karti, kurā aktivizēts elektroniskais paraksts. Lai izmantotu eID karti, nepieciešams kartes lasītājs.

Sadaļā "Profila verifikācija" ir izklāstīts gan, ko tā nozīmē, gan priekšrocības, ko tādā veidā var iegūt.

Verificējot savu profilu, ja iepriekš ir ievadīti, piemēram, neprecīzi dzimšanas dati, tie tiks izlaboti atbilstoši īstajiem personas datiem. Vai arī, ja portālā, piemēram, Jānis ir reģistrējies kā Džonijs, šis segvārds netiks atļauts. Profila verificēšana nozīmē, ka personai precīzi jāatbilst valsts izsniegtā dokumenta – personas apliecības jeb eID kartes – datiem.

Kad cilvēks savu profilu ir verificējis, pie viņa vārda parādās to apliecinoša zaļa ikona, kas garantē, ka vārds un uzvārds ir tāds pats kā eID kartē. Tātad ar valsts izdotu personas dokumentu cilvēks ir apliecinājis savu identitāti. Piemēram, tas varētu būt noderīgi ārzemēs dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem, lai varētu piedalīties balsojumos par politiskām iniciatīvām portālā manabalss.lv. Pašreiz daudzi tautieši to nevar izdarīt, ja nav konta Latvijas bankā un attiecīgi internetbankas.

Verifikācijas risinājumu ir izveidojuši Draugiem.lv sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs".

eID jākļūst plašāk izmantojamai

Valdība, vērtējot personas apliecību plašākas izmantošanas iespējas, ir apņēmusies nostiprināt eID elektronisko pieejamību un aktivizēt izmantojamību.

Ministru kabineta 11.augusta sēdē izskatītajā Iekšlietu ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par personas apliecību plašākas izmantošanas iespējām" izklāstīts, ka uz 2015.gada 1.jūniju apmēram 36% no izsniegtajām personas apliecībām, kurās iekļauti autentifikācijas un elektroniskā paraksta sertifikāti, to turētāji ir izvēlējušies aktivizēt sertifikātus, kas ļauj pilnvērtīgi izmantot personas apliecību elektronisko pakalpojumu saņemšanai un dokumentu elektroniskai parakstīšanai. Visaugstākais aktivizēto sertifikātu īpatsvars – 41% – ir Latvijas pilsoņu personas apliecībām, kam seko nepilsoņu personas apliecības ar 28%, Eiropas Savienības pilsoņu personas apliecības - 20%, bet viszemākais aktivizēto sertifikātu īpatsvars ir trešo valstu pilsoņu personas apliecībām – 9%.

Pret iespēju izmantot personas apliecības elektroniskās iespējas dažādu vecuma grupu attieksme ir atšķirīga. Vecuma grupā no 26 līdz 40 gadiem personas apliecībās iekļautos sertifikātus izvēlas aktivizēt 44% no personas apliecību saņēmējiem, pēc 60 gadiem – tikai 18%. Tas korelē ar statistiku par iedzīvotāju skaitu, kuri regulāri lieto datoru/internetu, kas parāda būtiski zemāku tehnoloģiju lietotāju īpatsvaru pēc 60 gadu vecuma.

Ziņojumā norādīts: eID karšu e-iespēju popularizēšanā ir jāņem vērā, ka eID karšu izmantošana piekļuvei e-pakalpojumiem nedrīkstētu būt pašmērķis, un, lai gan eID kartēm šobrīd ir jākonkurē gan ar t.s. federētās autentifikācijas risinājumiem (pamatā internetbanku autentifikācija), gan viena faktora – paroles – autentifikāciju, kas klientu ērtības labad ir izvēlēts, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskāss deklarēšanas sistēmai, svarīgi nodrošināt, lai pāreja uz eID kartēm kā primāro un visbiežāk izmantoto autentifikācijas risinājumu būtu balstīta uz drošības, ērtības un saimnieciskā izdevīguma apsvērumiem, nevis mehānisku līdz šim populāro autentifikācijas risinājumu aizstāšanu.

Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc dažādiem privātā sektora pakalpojumiem, piemēram, internetbanku izmantošana rēķinu apmaksai, iedzīvotāju ikdienā vidēji ir augstāks nekā pieprasījums pēc publiskā sektora pakalpojumiem, eID karšu e-iespēju izmantošanā fokusējoties tikai uz publiskā sektora pakalpojumu pieejamību, būs grūti sasniegt vēlamos eID karšu e-iespēju izmantošanas rādītājus. Var prognozēt, ka, pastiprinot sadarbību ar privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem un panākot, ka arvien vairāk privātā sektora pakalpojumu ir pieejami ar eID karšu e-iespējām, tiktu dots impulss eID karšu e-iespēju lietotāju skaita pieaugumam, kas vēlāk pozitīvi ietekmētu arī lietotāju attieksmi pret publiskā sektora piedāvātajiem e-pakalpojumiem, secināts ziņojumā par personas apliecību izmantošanas iespējām.