Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde norāda: "Atjaunojot Nacionālās kultūras padomes sastāvu, iecerēts aktivizēt tās darbību un piešķirt tai lielāku lomu valsts kultūrpolitikas veidošanā. Padome būs kā sadarbības platforma, kas veicinās kultūras attīstību un veidos dialogu starp dažādām nozarēm, politikas veidotājiem un sabiedrību."
Nacionālā kultūras padome darbojusies arī iepriekšējo ministru laikā. Dažos posmos tās darbība bija aktīva, bet pēdējos gados padomes darbā bija vērojams klusuma periods un tā pietiekami neizmantoja savas iespējas ietekmēt kultūras procesus.
Padomē darbosies kultūras nozares profesionāļi
Jaunajā Nacionālajā kultūras padomē ir aptverts plašs kultūras profesionāļu loks. Saskaņā ar tās nolikumu padomes locekļi par savu darbu atalgojumu nesaņem.
Iepriekšējo Nacionālo kultūras padomi veidoja kultūras ministra uzaicinātas personas. Savukārt atjaunotās padomes nolikumā ir noteikts, kādu organizāciju pārstāvji jāiekļauj Nacionālās kultūras padomes sastāvā. Saskaņā ar nolikumu padomes sastāvā jāiekļauj:
- trīs kultūras ministra uzaicināti sabiedrības pārstāvji;
- trīs Kultūras alianses (Latvijas Radošo savienību padome, Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju apvienība, biedrība "Laiks kultūrai") deleģēti pārstāvji;
- Latvijas Pašvaldību savienības deleģēts pārstāvis;
- Dziesmu un deju svētku padomes deleģēts pārstāvis;
- kultūras pieminekļu aizsardzības nozares pārstāvis;
- Latvijas Kultūras darbinieku biedrības deleģēts pārstāvis;
- Latvijas Rektoru padomes deleģēts pārstāvis.
Nacionālās kultūras padomes sastāvā iekļaujami arī priekšsēdētāji no šādām Kultūras ministrijas nozaru konsultatīvajām padomēm:
- Latvijas Literatūras un grāmatniecības padomes;
- Latvijas Teātra padomes;
- Latvijas Mūzikas padomes;
- Latvijas Bibliotēku padomes;
- Latvijas Muzeju padomes;
- Arhīvu padomes;
- Latvijas Vizuālās mākslas padomes;
- Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes;
- Latvijas Filmu padomes;
- Latvijas Dejas padomes;
- Latvijas Dizaina padomes.
Padomes sastāvā iekļauti arī pārstāvji no organizācijām, kas tiešā veidā nav saistītas ar kultūras jomu. D.Grīnfelde skaidro, ka šie pārstāvji, ikdienā darbojoties citās nozarēs, spētu sniegt jaunu un inovatīvu skatījumu uz kultūras procesiem.
"Nacionālā kultūras padome - arī valsts kultūrpolitikas veidotāja."
Uz nākamajiem trijiem gadiem padomē darbosies šādi kultūras jomas profesionāļi: Juris Dambis ("Laiks kultūrai"), Anda Beitāne (Dziesmu un deju svētku padome), Jānis Krastiņš (kultūras pieminekļu aizsardzības nozare), Dace Jurka (Latvijas Kultūras darbinieku biedrība), Gundega Laiviņa (Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija), Ligita Gintere (Latvijas Pašvaldību savienība), Aleksejs Naumovs (Latvijas Rektoru padome), Renāte Punka (Literatūras un grāmatniecības padomes priekšsēdētāja), Daiga Gaismiņa-Šiliņa (Latvijas Teātra padomes priekšsēdētāja), Dace Bluķe (Latvijas Mūzikas padomes priekšsēdētāja, Latvijas Radošo savienību padome), Aija Janbicka (Latvijas Bibliotēku padomes priekšsēdētāja), Agrita Ozola (Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja), Valda Pētersone (Arhīvu padomes priekšsēdētāja), Andris Vītoliņš (Vizuālās mākslas padomes priekšsēdētājs), Andris Kronbergs (Latvijas Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs), Gints Grūbe (Latvijas Filmu padomes priekšsēdētājs), Gunta Bāliņa (Latvijas Dejas padomes priekšsēdētāja) un Daina Vītoliņa (Latvijas Dizaina padomes priekšsēdētāja).
Pēc kultūras ministres uzaicinājuma Nacionālajā kultūras padomē darbosies Rīgas Juglas vidusskolas direktore Aija Melle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Gaismas pils radošais direktors Gatis Mūrnieks un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pirmajā sēde - par Latvijas simtgadi
Padomes darba kārtībā būs gan Kultūras ministrijas, gan pašas padomes izvirzīti jautājumi. Padomes priekšsēdētājs Juris Dambis norāda, ka vēl nav paspēts detaļās izdiskutēt, kurus jautājumus turpmāk varētu virzīt darba kārtībā. Viņš atzīmē, ka Nacionālajai kultūras padomei būtu aktīvi jāiestājas par kultūras lomu Latvijas kā nacionālas valsts attīstībā, ierādot kultūrai tajā pēc iespējas lielāku nozīmi. Atjaunotā padome plāno iesaistīties arī diskusijās par Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma sadali.
Kā informē Kultūras ministrija, tiek plānots, ka Nacionālā kultūras padome varētu kļūt par galveno institūciju un pārraugu Latvijas simtgades kultūras programmas izstrādē un īstenošanā. Par to runāts pirmajā sēdē. J.Dambis uzsver, ka šis ir pēdējais laiks par programmu runāt jau detaļās. Ir atsākta diskusija par Latvijas kultūras kanonu, pavisam nesen noslēdzies pētījums par Latvijas kultūras kanona veidošanas metodoloģiskajiem kritērijiem un principiem, skolēniem tika organizēts konkurss "Jaunais kultūras kanons". Padomes darba kārtībā tiks iekļauts arī kultūras kanona jautājums un citi pārsektoru jautājumi.
"Padome diskutē par izcilības balvu kultūrā."
Pirmajā sēdē tika diskutēts par izcilības balvu kultūrā. Šobrīd par izciliem panākumiem kultūras jomā nav apbalvojuma. Atgriešanās pie izcilības balvas kultūrā notiek katru gadu, īpaši pēc tam, kad Latvijas mākslinieki ir uzrādījuši augsta līmeņa sasniegumus.
Vēl pirms dažiem gadiem tika pasniegta Kultūras ministrijas gada balva kultūrā "Trīs brāļi". Šo balvu piešķīra veiksmīgi īstenotām iniciatīvām un norisēm kultūrā, kas atstājušas pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un valsti, kā arī veicinājušas ilgtspējīgu valsts izaugsmi. Apbalvojumi kultūras darbiniekiem pastāvēja arī Latvijā starpkaru periodā, piemēram, Tēvzemes balva.
D.Grīnfelde norāda, ka ir nepieciešams izstrādāt vienotu vērtēšanas sistēmu, uz kuru balstoties varētu lemt par balvas piešķiršanu. Kritēriju izstrādāšana nav vienkārša, jo tiem jābūt vienotiem visiem kultūras virzieniem. Vienotu kritēriju izstrādāšana ļautu nodrošināt balvas pēctecību, jo tā saglabātos, nomainoties ministram.
Sēdē padome atbalstījusi Latvijas dalību Londonas grāmatu tirgū 2018.gadā.
Nacionālās kultūras padomes sēdes tiks sasauktas pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā četras reizes gadā. Nākamā sēde paredzēta marta beigās, un tajā tiks izskatīti iepriekšējā sēdē diskutētie jautājumi.
