Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
No trim Baltijas valstīm Latvijas kopmītnes ir vislētākās.
FOTO: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Preses centrs
Pagājušogad pētījumu par to, cik daudz naudas mājoklim tērē tie studenti, kas dzīvo prom no saviem vecākiem, veicis EUROSTUDENT. Pētījums atspoguļo situāciju 23 Eiropas valstīs, un Latvija pēc rezultātiem par to, kuras valsts studenti par mājokli maksā visvairāk, ierindojusies 20.vietā. Savukārt pēc kopmītņu cenām Latvija ir priekšpēdējā. Visvairāk naudas par kopmītnēm jāmaksā Spānijas studentiem, bet vismazāk – Horvātijas. No trim Baltijas valstīm Latvijas dienesta viesnīcas ir vislētākās, bet visdārgākās tās ir Igaunijā. Kopējie pētījuma rezultāti uzrāda, ka viens Eiropas students dzīvošanai tērē vidēji vienu trešdaļu no saviem ienākumiem.
Pētījumā arī atklājies, ka Latvijā pastāv ievērojama cenu atšķirība atkarībā no tā, vai students dzīvo ar citiem studentiem kopmītnē vai, piemēram, dzīvoklī kopā ar partneri un/vai bērniem. Latvijas situācijas analīze balstās uz 2025 pilna laika studentu sniegtajām atbildēm. Pētījumā aptaujātas 28 Latvijas augstskolas.1
Dienesta viesnīcas – vairs nav pārpildītas
Dienesta viesnīcu tīrību Latvijā regulē MK noteikumi Nr.137 "Higiēnas prasības dienesta viesnīcām", un par to ievērošanu ir atbildīgs kopmītņu vadītājs. Dienesta viesnīca šo noteikumu izpratnē ir uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), iestādes vai organizācijas īpašumā vai valdījumā esoša mītne personu izmitināšanai profesionālās vai augstākās izglītības ieguves laikā vai darba izpildes laikā.
Pastāv divu tipu dienesta viesnīcas:
Minēto MK noteikumu ievērošanu kontrolē Veselības inspekcija, un tie nosaka, kādas telpas ir jāiekārto studentu vajadzībām, kādas ir sanitārās un tehniskās normas. Piemēram, dienesta viesnīcas dzīvojamās telpas aizliegts ierīkot ēkas pagrabstāvā; vienā istabā nevar izmitināt vairāk nekā četrus iemītniekus u.c.
Latvijas Universitātes (LU) pārstāve Andra Briekmane stāsta, ka LU dienesta viesnīcās ir aptuveni 2000 gultasvietu un brīvu vietu trūkumu var novērot tikai mācību gada sākumā. Pēc tam situācija mainās, jo vienmēr ir kāds, kas atrod citu dzīvesvietu, tāpēc brīvas vietas var parādīties arī gada vidū. Ja tādas ir pieejamas, tad vietu dienesta viesnīcā var īrēt jebkurš, bet priekšroka vienmēr ir LU studentiem.
Universitāte piedāvā arī sociālo programmu, kas paredz maksas atlaides dzīvošanai dienesta viesnīcās. Programma veidota ar mērķi atbalstīt studentus, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība, un tā piešķir īres maksas atlaides dienesta viesnīcās dzīvojošajiem studentiem 50% apmērā.
Uz jautājumu, vai LU plāno kādus jauninājumus dienesta viesnīcu darbībā, A.Briekmane norāda, ka tas atkarīgs no finansējuma. Ja būs papildu finansējums, tad remontdarbi turpināsies visās LU dienesta viesnīcās. Arī pašlaik tiek veikti sīki uzlabojumi, tāpat, ja kāds no īrniekiem izsaka kādas vēlmes, LU saimniecības pārvalde cenšas iespēju robežās veikt uzlabojumus un piedāvāt kādus jaunus pakalpojumus.
Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) Studentu viesnīcu daļas vadītāja Iveta Sveržicka stāsta, ka šobrīd dzīvot viesnīcā var jebkurš universitātes students, kas to vēlas. Atskatoties pagātnē, viņa secina, ka 2008. un 2009.gadā vietu trūkums bija ļoti liela problēma, tomēr šobrīd līdz ar kopējā studentu skaita samazināšanos situācija ir mainījusies. Jāņem vērā, ka pastāv piešķiršanas kritēriji – jo tālāk no Rīgas, jo lielākas privilēģijas. "Ja ir daudz gribētāju, tad tie, kas dzīvo 70 km no Rīgas un tuvāk, paliek "aiz borta". Kad sākas mācību gads, atskaita vecākos kursus un tos, kas nav nolikuši sesiju, bet citi pārdomā. Tāpēc tagad ir tā, ka pat rīdzinieki mācību gada laikā tiek kopmītnēs. Sesijas visu noliek savā vietā," uzsver I.Sveržicka.
Ja ir brīvas vietas, tad dienesta viesnīcās var dzīvot arī tie, kas nestudē RTU. Šāda iespēja apmesties dienesta viesnīcā ir arī jaunajiem speciālistiem (īpaši RTU absolventiem), kuriem nav iespējas īrēt dzīvokli. RTU ir astoņas dienesta viesnīcas, un tagad ir izremontēta viena no tām Ķīpsalā. RTU nākotnes plāns ir atrasties tikai Ķīpsalā, tāpēc veikt remontu tieši šajās kopmītnēs bija likumsakarīgs lēmums. Jaunās viesnīcas istabiņas atšķirībā iepriekšējām ir tikai divvietīgas, un universitātes nākotnes plānos ir pilnībā atteikties no istabām, kur studenti dzīvo pa trīs. I.Sveržicka akcentē: "Tas ir radies sociālisma laikā, kad mēs dzīvojām viens otram uz galvas, un tas nav normāli." Jāakcentē, ka dzīvošana jaunajās istabās būs dārgāka.
I.Sveršžicka secina, ka sadarbība starp studentiem un viesnīcu vadību ir laba, bet vajadzētu mainīties studentu attieksmei, kas nereti ir šāda: "Man ir labi, bet kas pēc manis būs, tas mani nesatrauc!" Lielas problēmas joprojām ir gan ar kārtības ievērošanu, gan ar smēķēšanu telpās. Parasti šie jautājumi tiek risināti kopīgiem spēkiem ar studentu parlamentu. Kārtību dienesta viesnīcā nosaka iekšējie noteikumi, un tiek veiktas regulāras pārbaudes. Dienesta viesnīcu viesi drošības apsvērumu dēļ parasti tiek reģistrēti žurnālā, un tas tiek darīts, lai izvairītos no zādzībām, ko var veicināt svešu cilvēku klīšana pa kopmītnēm.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) direktors Andrejs Garančs apstiprina, ka bijuši arī pārpildītības laiki, taču arī šobrīd dienesta viesnīcas ir diezgan aizņemtas, jo studenti pārsvarā nāk no laukiem. Kopumā LLU Jelgavā ir desmit dienesta viesnīcas un viena no tām pašreiz tiek labiekārtota un rekonstruēta. Šajā viesnīcā studenti varēs dzīvot pa diviem un viņiem būs pieejama sava duša un tualete. A.Garančs norāda, ka šīs kopmītnes labiekārtotas, gatavojoties ārzemju studentu uzņemšanai, turklāt šādus numurus tukšus turēt nedrīkstēs. Līdz ar to šīs kopmītnes būs iespēja tiem studentiem, kas vēlēsies dzīvot labākos apstākļos. Parasti vietas cena viesnīcā ir 27,25 eiro plus elektroapgāde, ko katrs maksā atsevišķi, savukārt jaunajās dienesta viesnīcās cena būs lielāka – pāri 50 eiro.
LLU direktors apstiprina, ka dienesta viesnīcas pārsvarā tiek finansētas no studentu īres maksājumiem un tajās dzīvo tikai Lauksaimniecības universitātes studenti. Finansiālu iemeslu dēļ universitāte daļu no dienesta viesnīcu pirmajiem stāviem iznomā. LLU ir padomājis par tiem studentiem, kas jau izveidojuši ģimeni, tāpēc vienā no dienesta viesnīcām ir izbūvēts speciāls stāvs, taču risinājumu, ja ir vēlme dzīvot kopā, var atrast jebkurā no dienesta viesnīcām.
A.Garančs norāda, ka laikā, kad studentu bija daudz, priekšroka vienmēr bija tiem, kas nāk no laukiem.
Aukstums un ballītes
Edgars3 ir Daugavpils Universitātes students, kurš dzīvo arī augstskolas piedāvātajā kopmītnē. Viņš secina, ka šobrīd dienesta viesnīcas ir mazsvarīgākais jautājums universitātes dienaskārtībā, jo ir viegli pateikt, ka studentu dzīves kvalitāte nav saistīta ar studiju procesu. Krīzes laikā (2009.gadā) DU tika apgriezts finansējums, tāpēc ne tikai dienesta viesnīcas, bet arī universitāte cenšas taupīt uz siltuma un elektrības rēķina.
MK noteikumu 12.punkts noteic, ka gaisa temperatūrai dienesta viesnīcas dzīvojamās telpās, mācību (atpūtas) telpās, virtuvēs, vannas (dušas) telpās, tualetes telpās un personāla telpās ir jābūt no 18°C līdz 22°C, bet dienesta viesnīcas gaiteņos, kāpņu telpās un saimniecības telpās - ne zemākai par 16°C. Divas no trijām kopmītnēm ir nosiltinātas, jo veikts fasādes remonts, bet trešajās "sildās kā var", norāda Edgars.
Kopmītnes ir ne tikai morāli, bet arī tehniski novecojušas. Pat tajās divās, kurās tika atjaunota fasāde, gaiteņi un sanitārie tīkli, istabiņas un elektrotīkli joprojām ir no padomju laikiem un drošības ziņā neatbilst tam tehnikas daudzumam, ko studenti ikdienā izmanto. Problēmas ir arī ar interneta pieslēgumu, jo to nodrošina pati universitātē, tomēr tas tehniski neder esošajam studentu skaitam. Tāpēc vakaros, kad kopmītnēs ir visvairāk studentu, interneta vai nu nav, vai signāls ir vājš. Tas nereti traucē arī mācību procesu: lai varētu ielādēt mācību materiālus, nereti jāgaida nakts.
Kā pozitīvo kopmītņu aspektu Edgars vērtē to, ka kopmītnes ir centrā un līdz mācību korpusam jāiet vien maksimums desmit minūtes. Cena arī ir ļoti pieņemama – 35,57 eiro, līdz ar to ar savu pieejamību atšķiras no Rīgas cenām. Istabas nav pārblīvētas, maksimums tajās dzīvo trīs studenti, bet pārsvarā – divi.
Savukārt ventspilnieks Mārcis nesen absolvējis Latvijas Sporta Pedagoģijas augstskolu (LSPA). Kopmītnēs nodzīvojis tikai pirmo studiju gadu, jo vēlāk pārcēlies uz komunālo dzīvokli. Viņš norāda, ka pirmo studiju gadu pavadījis Sarkanā Krusta dienesta viesnīcā Mežciemā. Mārcis stāsta: "Bija arī LSPA kojas, bet man tur teica, ka tās pieejamas tikai izredzētajiem... nebiju izredzētais, tāpēc ievācos Mežciemā!" Mežciema kopmītnēs bez puiša dzīvojis vēl diezgan liels pulks ar LSPA studentiem, kas arī nav bijuši "izredzētie". Mārcis akcentē, ka kopmītnēs stāvoklis ir bijis vidusmēra. Internets pieejams tikai pirmajā stāvā… Istabās standarts - 3 galdi, 2 veci skapji un vecas tapetes, nekas vairāk.
Puisis atzīst: "Šķiet, neesmu izlepis, tāpēc nelikās trakākais variants, bet, nenoliegšu, ka gribējās dzīvot izremontētā vidē." Otrajā studiju gadā Mārcim laimējās atrast īrētu istabu. Mārcis norāda, ka šobrīd LSPA kopmītnēs vietu ir vairāk, toties ir daudz sliktāki dzīvošanas apstākļi nekā Mežciemā.
Līga ir Rīgas Tehniskās universitātes studente, kas universitātes kopmītnēs dzīvo trešo gadu. Viņa secina, ka tas ir vislētākais un pašreiz arī vienīgais pieejamais variants. Pirmajā kursā viņa domājusi, ka tas būs tikai pagaidu variants, kamēr atradīs dzīvokli, ko īrēt, bet nodzīvojusi kopmītnēs visu mācību laiku. Līgas istabiņā dzīvo vēl divas meitenes un dzīve ir ļoti dinamiska. "Protams, kopmītnes nav pašas greznākās Rīgā, bet galvenais jau ir, ar ko kopā dzīvo." Līga norāda, ka kopmītnēs ir diezgan stingri noteikumi, kuru kontroles pakāpe var atšķirties atkarībā no dežurantes. Naktīs nedrīkst laist svešus cilvēkus, taču vienmēr var sarunāt un paskaidrot, tad var arī ielaist uz nakti draugu, kuram nav kur palikt. Līga akcentē – ja ir vēlme dzīvot kopmītnēs, ir jārēķinās, ka nebūsi viens, tāpēc jārespektē citu cilvēku darba grafiks un intereses: ir jāiemācās sadzīvot ar tiem cilvēkiem, ar kuriem esi kopā.
Viennozīmīgi lielāko savu laika daļu students pavada vai nu augstskolā, vai mājās. Gadījumā ja mācību iestāde atrodas tālu no dzīvesvietas, ir jāmeklē iespējām atbilstošs pagaidu variants, un kopmītnēm būtu jāatšķiras ar to, ka tās studentam ir finansiāli izdevīgas. Šobrīd var secināt, ka pārpildītas kopmītnes vairs nav aktuāla problēma, tajās var tikt ikviens – ja ne savas augstskolas, tad citas. Diemžēl šobrīd situācija ir tāda, ka lēta cena bieži vien nozīmē arī novecojušu interjeru. Tā kā kopmītnes lielākoties uztur no studentu īres maksājumiem, vieta remontētā un skaistā dienesta viesnīcā maksā daudz dārgāk. Augstskolas mēģina situāciju risināt, piemēram, nopērkot materiālus un ļaujot studentam pašam istabiņu labiekārtot.
Otrs apstāklis, ar ko jārēķinās – lai gan katrai viesnīcai ir savi iekšējie kārtības noteikumi, noskaņojumu, vienalga, var sabojāt citi studenti, kas dzīvo kopmītnē un šos noteikumus neievēro. Ne vienmēr labu noskaņojumu garantēs izremontētas telpas, bet LV portāla aptaujātie studenti apstiprināja, ka ir svarīga arī citu studentu attieksme. Ja izveidojies savstarpēji labs kontakts un pastāv cieņa un tolerance, tad arī šis dzīvošanas laiks ir patīkams.
Katram studentam prasības pret kopmītnēm būs atšķirīgas, tomēr pastāv
elementāras normas, kurām jābūt ievērotām. Nepatīkama vide var ietekmēt studentu
un tā sasniegumus mācībās – vai nu tās būtu pārāk skaļas ballītes un piemēslotas
kopmītnes, vai arī aukstums un novecojis inventārs. Līdz ar to augstskolai būtu
jādomā, kā šīs problēmas risināt.
1EUROSTUDENT aptauja sniedz ieskatu studentu dzīves apstākļos Latvijā
2Higiēnas prasības dienesta viesnīcām
3Vārds ir mainīts.
