Kāpēc inflācija nevar būt eiro „bubulis”?

Šā gada novembrī mēneša laikā cenas samazinājās par 0,5%, kas gada inflāciju no iepriekšējā mēnesī sasniegtās nulles atzīmes atkal ievirzīja atpakaļ deflācijā (-0,4%, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri). Ekonomisti to raksturoja kā negaidītu. 

Taču iedzīvotājs cenu pazeminājumu vai paaugstinājumu tulko pēc sava redzējuma. Ja ko nopircis lētāk, uzskata to par laimīgu gadījumu, ja kāda prece ar atlaidi pirms nedēļas maksāja mazāk nekā šodien, var iesaukties: tā ir inflācija!

Inflācija kopumā nozīmē, ka cenas aug visu laiku, neatkarīgi no tā, vai ir lats vai eiro, tādi procesi notiek nepārtraukti. Šogad vidējā inflācija mūsu valstī tiek prognozēta 0,4% apmērā, kas ir "nenormāli zema inflācija", skaidrojot, kas un cik lielā mērā to ietekmē šogad un kas sagaidāms nākotnē, sarunā ar žurnālistiem norādīja finanšu ministra padomnieks Jānis Platais.

Inflācija 0,4% apmērā nozīmē, ka cenu pieaugums uz 10 latiem ir 4 santīmi.

Finanšu ministrijas prognoze, kas balstās uz makroekonomikas un dažādu procesu kopuma izvērtējumu nākamajam gadam, ir 2,3% inflācija, turpmākajos gados – 2,5%. Faktiskā inflācija 2012.gadā bija 2,3 procenti.

Kāda ir normāla inflācija, un kāpēc deflācija nemaz nav labi?

Eiropas Centrālās banka kā mērķi noteikusi, ka inflācijai ir jābūt aptuveni 2%, bet ne vairāk. Tas ir normāls inflācijas līmenis, kas novērš deflācijas un ekonomikas stagnācijas riskus.

Kāpēc nav vēlama nulles inflācija? Jo tad iestājas deflācijas riski, skaidro J.Platais. Deflācija ir situācija, kad cenas krīt un nākotnē cenas kļūst zemākas nekā pašlaik. Cenu samazināšanās situācijā ražotāji, kuri nevēlas pārdot savu produkciju lētāk nekā iepriekš, pārtrauc ražošanu. Tas nozīmē – samazina strādājošo skaitu, samazina preču iepirkšanu no citiem. Kopējā ekonomiskā aktivitāte krīt.

"Ne jau vienas atsevišķas preces cenas izmaiņas ietekmē inflāciju, jo cenu izmaiņas jāskata kopsakarībās."

Vēl negatīvi ir tas, ka, cenām samazinoties, kļūst dārgāki aizdevumi, proti, ja cilvēks ir aizņēmies kādu naudas summu, izrādās, ka viņam ir jāatdod vairāk, nekā ir bijusi aizņēmuma sākotnējā vērtība. Turklāt kļūst grūti regulēt procentu likmes. Nav skaidrs, cik dot par noguldījumiem, cik ņemt par kredītiem.

Pašreizējās inflācijas rādītāju tendences liecina, ka šogad inflācija varētu arī būt zemāka par prognozēto, tātad tuvāka nullei, vērtē J.Platais.

Tas rada arī sarežģītību, jo 2014.gadā Latvija ievieš eiro. Un ne viens vien varēs atkārtot iepriekš daudzināto "mēs jau teicām, ka cenas augs". Un tā arī būs – cenas augs, apstiprina J.Platais. Bet jāskatās, no kādas bāzes – kas mums ir normāla inflācija un kas – faktiskā inflācija.

Šogad vislielākā ietekme uz inflāciju bija transporta izmaksu (degvielas cenu) samazinājumam. Otra lielākā ietekme bija pārtikai, kas bija lētāka. Tam ir arī izskaidrojums - pasaules graudu cenas bija zemākas nekā iepriekšējā gadā, kad lauksaimnieki labi nopelnīja, varēja labību pārdot par labākām cenām. Šogad šīs cenas ir zemākas. Ja graudi ir lētāki, tad lētāka ir arī lopbarība, kas savukārt ietekmē pienu, olas, vistas gaļu un u.c produktus. Tas, ka gāzes cena mazliet nokritusies, ietekmēja mājokļu izmaksas. Šie faktori var radīt līdzīgu bāzes efektu arī nākamā gada sākumā, spriež J.Platais.

Tātad 2013.gadā inflāciju Latvijā būtiski samazinājuši vairāki faktori.

Energoresursu cenas: naftas cenu samazināšanās pasaules tirgū, kas Latvijā galvenokārt ietekmē degvielas, dabasgāzes un siltumenerģijas cenas, kā arī siltumenerģijas ražošanas procesa pārkārtošana vairākās lielās Latvijas pilsētās.

Pārtikas cenas: atkarīgas no enerģijas cenām, un nav bijis būtiska enerģijas cenu spiediena ne lauksaimniecībā, ne pārtikas ražošanas apstrādes nozarē. Cenas pazeminājās uz graudaugu labās ražas rēķina.

Pārējo patēriņa preču un pakalpojumu grupa: nav bijis enerģijas cenu spiediena.

Iespaidu atstāj cenu monitorings. Ienākumu kāpums ir samērīgs ar darba ražīgumu.

Ko varētu sagaidīt turpmāk?

Pāreja no latiem uz eiro lielu ietekmi neatstās, vērtē ministra padomnieks. Paredzama 0,2-03% ietekme uz cenām, tā saucamā negodīgā noapaļošana. To gan varētu bremzēt cenu monitorings, arī aktīvā kampaņa "Godīgs eiro ieviesējs". No eiro ieviešanas citās ES dalībvalstīs ir pieredze, ka mazo pakalpojumu sniedzēji, piemēram, taksometri, pāreju uz eiro ir izmantojuši cenu paaugstināšanai. Ja cilvēks, iekāpjot auto, nav paskatījies cenrādi, tad var rasties nepatīkams pārsteigums, saņemot rēķinu.

"Mēs rēķinām, ka konkurences pastiprināšanās veicinās cenu krišanos tajās sfērās, kur mums tās ir augstākas nekā ES vidējās, tātad cenu salīdzinājums būs par labu patērētājam. Bet iedzīvotāju ienākumu līmenis nepieļaus ļoti strauju pieprasījuma pieaugumu, tas ir cits faktors, kam vajadzētu ierobežot inflāciju nākamgad," uzskata J.Platais.

"Deflācija samazina ekonomisko aktivitāti."

Nenoteiktība ir saistībā ar importētajām precēm. Taču tiek cerēts, ka enerģijas cenu pieaugums negatīvi Latviju neietekmēs. Savukārt par "lielo nezināmo" J.Platais nosauc eiro apmaiņas kursu pret dolāru.

Būtiska ietekme nav paredzama arī no 2014.gada plānotajām nodokļu izmaiņām. Tabakas cenu izmaiņas patēriņa grozā varētu radīt cenu pieaugumu apmēram 0,1%, akcīze autogāzei – mazāk kā 0,1%.

Inflācijas gaidas

Par vissarežģītāko J.Platais nosauc jautājumu par inflācijas gaidām. Jo visi sagaida, ka cenas kāps. Līdz šim gan patērētāju uzvedība, īpaši novembrī, par to nav liecinājusi.

Racionālais izskaidrojums inflācijas gaidām ir tas, ka cilvēki neizprot šos procesus. Otrs – ka viņi fokusējas uz vienas vai otras preces cenu. Ieiet veikalā - skatās, pagājušonedēļ tai precei bija atlaides, bija lēta, šodien ir dārgāka. Un tad ir secinājums: inflācija! Cilvēki, kas aizbrauc uz Vāciju un Austriju un pēc tam stāsta – es iegāju veikalā, nopirku kafiju, tur viss ir lētāks. Cilvēki nepareizi interpretē dažādus faktus. Fokusējoties uz vienas vai otras preces vai pakalpojuma cenas izmaiņām, var pazaudēt cenu izmaiņas kopsakarības.

FM valsts sekretāre Sanita Bajāre norāda, ka patērētājam zināma aizsardzība ir tas, ka lats ir vērtīgāks nekā eiro un līdz ar to šeit nepastāv tāds risks, kāds ir bijis citās valstīs, kad pēc pāriešanas uz eiro cilvēki konstatēja, ka cenas it kā nav mainījušās, un pārmaksāja.

Inflācijas gaidas ir objektīvas, piebilst S.Bajāre. Un tās ir arī tā kā mudinājums, kas arī tirgotājiem dod iespējas, ja jau gaida, tad lai būtu...Taču ir ierobežojošie faktori, jo izšķirošā ir cilvēku pirktspēja. Nevar pēc pāris dienām, piemēram, tomātiem noteikt trīsreiz augstāku cenu nekā šodien. Turklāt pircējam ir izvēle - iepirkties vienā vai otrā veikalā.

Jāņem vērā, ka janvārī tradicionāli daudzi pārskata regulētās cenas.

Visnepatiesākā ziņa būtu, ka inflācijas nebūs, piebilst S.Bajāre. Inflācija būs, bet tai ir jābūt mērenai.

"Attiecībā uz eiro ieviešanu, kā liecina vēsture, ietekme ir lielākoties uz cenu uztveri, nevis uz faktisko inflāciju. Citiem vārdiem – pati par sevi eiro ieviešana inflāciju nerada, tomēr pats ieviešanas fakts ļoti saasina iedzīvotāju uztveri pret jebkuriem cenu kāpumiem, neatkarīgi no iemesla. Brīvā tirgū inflācija ir pastāvīga parādība, kas bija gan pirms eiro ieviešanas, gan arī būs pēc tās," norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Un tomēr – ja prognozē 

Ekonomists Pēteris Strautiņš, komentējot novembra datus, norāda uz vispārējo apmulsumu: "Šī gada cenu dinamika padarīja par muļķiem visus, jo neviens negaidīja, ka cenu līmenis šogad varētu palikt nemainīgs. Jaunākie, tātad novembra, dati rāda, ka vidējais inflācijas līmenis šogad varētu būt 0,0 procenti.

Nākamā gada cenu izmaiņas nevar padarīt par muļķiem visus, jo prognozes ir pārāk atšķirīgas. Ir gan prognozes par ļoti mērenu cenu kāpumu, par apmēram 2%, gan "strauju dzīves sadārdzināšanos" un pat cenu "katastrofu" vai tamlīdzīgiem apzīmējumiem, kuriem grūti pielikt skaitlisku vērtību, bet netieši var izsecināt, ka dažkārt tiek prognozēts pat ar divciparu skaitli mērāms cenu kāpums.

Nākamā gada inflācijas prognozes dažiem ir kļuvušas par neatņemamu politiskās identitātes daļu, un tās viņiem būs grūti atsaukt vai izlikties, ka tādu nav bijis. Taču ar katru mēnesi šķiet, ka cenu kāpums arī nākamgad būs ļoti mērens. Es sagaidu, ka gada vidējā inflācija 2014.gadā būs nedaudz zem 2 procentiem. Tas gan pieļauj stāvāku cenu kāpumu nākamā gada decembrī pret tā janvāri, jo gads vēl sāksies ar ļoti nelielu cenu kāpumu gada griezumā, te ir runa par dažām procenta daļām, ne vairāk.

"Visnepatiesākā ziņa būtu, ka inflācijas nebūs."

Inflācijas mērenību nākamgad galvenokārt noteiks faktori, kas jau bija jūtami šogad. Pie pašreizējām naftas cenu tendencēm un tirgū valdošajām prognozēm arī nākamgad lētāks kļūs gan siltums, gan degviela. Elektrība mājsaimniecībām nākamgad kļūs dārgāka, bet šoreiz daudz mazāki būs cenu kāpuma netiešie efekti, jo vidējie un lielie uzņēmumi elektrības tirgū jau ir. Sagaidāms, ka importa cenas turpinās pārtikas cenas ietekmēt lejupvērsti. Te gan aina nav tik viendabīga, starptautiski tirgojamie piena produkti šogad kļuvuši dārgāki, arī graudu cenas jau atkal meklē ceļu augšup. Taču pavērsieniem nākamgad jābūt patiešām dramatiskiem, lai pārvarētu šī gada laikā notikušās cenu lejupslīdes bāzes efektus.