Lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, šā gada 4.novembrī EK nāca klajā ar priekšlikumu Direktīvai 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu. EK norāda, ka pieņemtais priekšlikums dalībvalstīm uzliek par pienākumu samazināt vieglsvara plastmasas iepirkumu maisiņu izmantojumu, taču dalībvalstis var pašas izvēlēties pasākumus, ko tās uzskata par vispiemērotākiem, lai šo jautājumu risinātu, piemēram, maksa, valsts noteikti mērķi izmantojuma samazinājuma jomā vai atsevišķos gadījumos - aizliegums.
EK priekšlikums seko plašajai sabiedriskajai apspriešanai 2011.gadā, kas parādīja, ka Eiropas Savienības (ES) mēroga iniciatīva šajā jomā saņem plašu atbalstu.
Kādēļ nepieciešami grozījumi?
Priekšlikumā direktīvai, ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, ir skaidrots, kādēļ ir nepieciešami grozījumi direktīvas regulējumā. Plastmasas iepirkumu maisiņu komerciālo panākumu pamatā bija tās pašas īpašības, kas sekmēja arī to izplatību, proti, šo izstrādājumu mazais svars un izturība pret noārdīšanos. Saskaņā ar aplēsēm 2010.gadā, katrs ES iedzīvotājs izmantoja 198 plastmasas iepirkumu maisiņus, un tiek lēsts, ka 90% no tiem bijuši vieglās plastmasas maisiņi. Plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa dēļ ievērojams daudzums šādu maisiņu nonāk gružos, un resursi tiek izmantoti neefektīvi. Ja nebūs rīcības šajā jautājumā, ir sagaidāms vēl lielāks maisiņu patēriņa pieaugums. Piegružošana ar plastmasas iepirkumu maisiņiem veicina jūras piesārņošanu ar atkritumiem, un šī problēma apdraud jūras ekosistēmas visā pasaulē.
Savu vērtējumu par plastmasas kaitīgo ietekmi uz vidi sniedz biedrības "Homo ecos" vadītāja Evija Rudzīte: "Vērtējot jebkuru materiāla draudzīgumu videi, ir jāskatās uz atjaunojamību, cik ātri dabā veidojas sastāvdaļas, ko izmanto tā izgatavošanā, noārdīšanās, cik ātri materiāls var integrēties atpakaļ vidē, kad to vairs nelieto, cik liels piesārņojums un atkritumu daudzums rodas tā izgatavošanas procesā. Tradicionālie plastmasas maisiņi pēc visiem šiem kritērijiem ir videi kaitīgi– tie tiek gatavoti no naftas, kas veidojas ļoti ilgstošā laika posmā, maisiņus izmanto neilgu brīdi, bet tie sadalās ļoti ilgā laikā un to ražošanā tiek ieguldīts daudz enerģijas. Bez tam plastmasas maisiņi rada lielu slodzi videi, jo diemžēl ļoti liela daļa plastmasas maisiņu nonāk nevis atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, bet vidē, piesārņojot laukus, mežus un ūdeņus, kur nodara kaitējumu dzīvniekiem, tai skaitā apdraudot vairāku dzīvnieku sugu pastāvēšanu."
"Latvija jau 2008.gadā ieviesa paaugstinātu dabas resursu nodokļa likmi plastmasas maisiņiem."
"Plastmasas iepirkumu maisiņus ES saskaņā ar iepakojuma un izlietotā iepakojuma Direktīvu 94/62/EK uzskata par iepakojumu. Tomēr nav ES tiesību aktu vai politikas, kas īpaši attiecas uz plastmasas iepirkumu maisiņiem. Dažās dalībvalstīs jau ir izstrādāta politika, lai samazinātu šādu maisiņu izmantošanu, piemēram, nosakot cenu, vienojoties ar mazumtirdzniecības nozari vai izmantojot informētības veicināšanas pasākumus, taču politikas panākumi dalībvalstīs atšķiras. Pēc tam kad dažas dalībvalstis centās aizliegt plastmasas iepirkumu maisiņus, Vides padome 2011.gada 14.marta sanāksmē apsprieda šo jautājumu un aicināja EK apsvērt iespējamo ES rīcību plastmasas maisiņu patēriņa mazināšanas jomā," vēstīts EK priekšlikumā direktīvas grozījumiem.
Tajā arī norādīts, ka priekšlikuma galvenais mērķis ir ierobežot nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, jo īpaši saistībā ar piegružošanu, sekmēt to, ka tiek novērsta atkritumu rašanās un to ka tiek efektīvāk izmantoti resursi, vienlaikus ierobežojot nelabvēlīgu sociāli ekonomisko ietekmi. Konkrētāk, šā priekšlikuma mērķis ir samazināt plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu ES attiecībā uz plastmasas iepirkumu maisiņiem, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus (0,05 milimetrus).
Kādi ir priekšlikumi?
EK izstrādātajā priekšlikumā ir atzīts, ka būtu grūti izstrādāt un īstenot visām dalībvalstīm piemērojamu ES mēroga samazināšanas mērķi. Tāpēc kopīga mērķa izveides vietā ir dota priekšroka tāda dalībvalstu pienākuma iekļaušanai Direktīvā 94/62/EK, kas paredz samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, vienlaicīgi ļaujot dalībvalstīm noteikt savus samazināšanas mērķus valsts mērogā un izvēlēties pasākumus valsts mērķu sasniegšanai.
Ar šo priekšlikuma groza Direktīvas 94/62/EK 4.pantu (novēršana), paredzot dalībvalstīm pienākumu veikt pasākumus, lai samazinātu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu. Šajā priekšlikumā noteikts, ka minētajos pasākumos var izmantot ekonomiskos instrumentus un atkāpjoties no minētās direktīvas 18.panta - tirdzniecības ierobežojumus. Pēdējais no minētajiem noteikumiem tādējādi paplašina dalībvalstīm pieejamo instrumentu loku attiecībā uz plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, kas nav ilgtspējīgs.
Direktīvas 4.pantā iekļauj 1.a punktu: "Dalībvalstis divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veic pasākumus, lai panāktu vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazinājumu attiecīgās dalībvalsts teritorijā."
"Pēc iespējas jāsamazina tādu preču aprite, ko mēs lietojam vien īsu brīdi un kuru ražošanā tiek izmantoti neatjaunojamie resursi vai resursi, kas atjaunojas ilgā laika posmā."
Izmaiņas šajā jautājumā vēl tik drīz nesekos, jo grozījumi ir tikai izstrādes stadijā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību speciāliste Marika Vanka informē: "Dalībvalstīm ir pienākums gada laikā pēc direktīvas stāšanās spēkā izstrādāt atbilstošus normatīvos aktus, un divu gadu laikā būs jāīsteno vienreiz lietojamo plastmasas maisiņu patēriņa samazināšanas pasākumi."
Ar šo priekšlikumu 3.pantā (definīcijas) iekļauj vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu definīciju, kas iepriekš nebija noteikts: "Vieglās plastmasas iepirkumu maisiņi ir maisiņi, kuri ražoti no plastmasas materiāliem, kas definēti EK Regulas (ES) Nr.10/2011 3.panta 1.punktā, kuru materiāla biezums nepārsniedz 50 mikronus un kuri patērētājiem tiek piegādāti preču vai ražojumu tirdzniecības vietās."
EK ir norādījusi, ka šos priekšlikumus ir jāvērtē kā atsevišķu iniciatīvu, jo visaptverošāki priekšlikumi ES politikas atkritumu jomas pārskatīšanai sekos 2014.gada pavasarī.
Ko darīs Latvija?
Latvija līdz šim jau ir veikusi atsevišķus pasākumus vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanai. M.Vanka atzīmē, ka Latvija 2008.gadā ieviesa paaugstinātu dabas resursu nodokļa likmi plastmasas maisiņiem, ko pircēji tirdzniecības vietās var saņemt par velti vai nopirkt savu pirkumu ievietošanai. Šīs likmes iespaidā lielāka daļa tirgotāju pārtrauca bezmaksas plastmasas maisiņu izdalīšanu veikalos.
E.Rudzīte papildina, ka Latvijā plastmasas maisiņu samazināšanai tiek izmantots dabas resursu nodoklis – plastmasas iepirkuma maisiņiem ir noteiktas paaugstinātas nodokļu likmes, bet bioplastmasas un no oksisadalāmās plastmasas ražotajiem maisiņiem ir zemākas likmes.
Par turpmāk Latvijā plānotajiem pasākumiem vēl ir pāragri spriest. VARAM pārstāve skaidro: "Ņemot vērā EK šā gada 4.novembra priekšlikumu, VARAM plāno analizēt situāciju par plastmasas iepirkumu maisiņiem, kā arī noskaidrot nozares pārstāvju viedokli par šo priekšlikumu. Pēc situācijas izvērtēšanas tiks sagatavota Latvijas nacionālā pozīcija."
Taču, ko būtu nepieciešams mainīt Latvijā, norāda biedrības "Homo ecos" vadītāja: "Biedrība uzskata, ka pēc iespējas ir jāsamazina tādu preču aprite, ko mēs lietojam vien īsu brīdi (plastmasas maisiņi, vienreizējie trauki) un kuru ražošanā tiek izmantoti neatjaunojamie resursi vai resursi, kas atjaunojas ilgā laika posmā, un kuras pēc īslaicīgās izmantošanas netiek pārstrādātas, bet ilgstoši paliek vidē. Samazināšanā ir būtiski gan sabiedrības izglītošana par šo preču ražošanu, skaidrojot to ietekmi uz vidi, gan arī valsts noteiktie ierobežojumi, nosakot augstākus nodokļus vai ieviešot maksu par to lietošanu, lai cilvēks padomātu divreiz, vai viņam plastmasas maisiņš patiešām ir nepieciešams."
