Mazos un vidējos uzņēmumus uzlūko par ES attīstības motoru, taču jūtami pietrūcis naudas, lai tam regulāri iegādātos kvalitatīvu degvielu, proti, nodrošinātu pienācīgu finansējumu un atbalstu, kas ļautu ES konkurēt ar tādām ekonomikas lielvalstīm kā ASV un Ķīna. Taču pēdējās nedēļās notikušās augstākā politiskā līmeņa sanāksmes vieš cerības, ka virkne pausto ieceru uzņēmēju atbalstam Eiropā drīzumā tiks īstenotas.
28.jūnija Eiropadomes sanāksmē valstu vadītāji atbalstīja lēmumu par ES budžeta un Eiropas Investīciju bankas līdzekļu piešķiršanu, lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu pieeju kreditēšanai un tādējādi palīdzētu miljoniem mazo un vidējo uzņēmumu ES dalībvalstīs.
Jaunas kredītiespējas
Tieši iespēju iegūt kredītus kā lielāko problēmu mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā minējis Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgais komisārs Antonio Tajani. "Vissvarīgākā lieta ir pieeja kredītiem. Tā ir būtiska problēma, ar kuru jo īpaši saskaras mazie uzņēmumi," viņš norādīja savā uzrunā Eiropas Parlamentā Eiropas atbalstam MVU veltītajā konferencē 25.jūnijā. Komisārs aicināja arī vērīgāk izvērtēt jau pieejamās kreditēšanas iespējas, ne tikai meklēt jaunas, ar to domājot Eiropas Komisijas un Eiropas Investīciju bankas iniciatīvu, lai atvieglotu MVU piekļuvi finansējumam.
Dažas dienas vēlāk šīs ieceres guva politisko atbalstu Eiropadomes sanāksmē, rosinot jau no 2014.gada 1.janvāra paplašināt MVU pieeju jauniem kredītiem. To paredzēts īstenot, izmantojot Eiropas Investīciju bankas apzinātās jaunas kreditēšanas iespējas par vairāk nekā 150 miljardiem eiro un struktūrfondu līdzfinansējumu.
"Mazos un vidējos uzņēmumus uzlūko par ES attīstības motoru, taču jūtami pietrūcis naudas, lai tam regulāri iegādātos kvalitatīvu degvielu."
Ekonomiskās un finanšu nestabilitātes laikā daudzi mazie uzņēmumi, kuri vēlējušies investēt savos uzņēmumos, saskārušies ar banku nevēlēšanos pat izskatīt to kredītu pieprasījumu. Iemesls ir banku riska izvērtēšanas izmaksas pretstatā peļņai, ko varētu sniegt pieprasītais samērā nelielā apmēra kredīts.
Lai palīdzētu investēt MVU labu ideju īstenošanā, daudzviet Eiropā darbojas privātie investori jeb biznesa eņģeļi, ieguldot savu kapitālu uzņēmumos, kuros citi investori atsakās investēt. Klēra Munka no Briselē balstīta Eiropas biznesa eņģeļu tīkla atklāja, ka tieši krīzes laikā biznesa eņģeļu investīciju apjoms pieaudzis, gadā Eiropas uzņēmumos investējot 4–5 miljardus eiro. Vidējais viena biznesa eņģeļa investīcijas apmērs uzņēmumā ir 200 000 eiro. "Jāatzīst gan, ka biznesa eņģeļi lielākoties vēlas investēt uzņēmumos, kas neatrodas tālu no pašu atrašanās vietas. Tikai retais izvēlas veikt ieguldījumus uzņēmumos ārpus savas valsts robežām," stāstīja K.Munka.
"Uzņēmumu hospitālis" Dānijā
Iespējams, jaunu kredītiespēju un biznesa eņģeļu krīzes laikā trūcis ne tikai Latvijā, bet arī Dānijā, taču tas rosinājis Dānijas Biznesa pārvaldi jau 2008.gadā reaģēt uz ekonomiskajām problēmām valstī un uzsākt "Agras brīdināšanas" ("Early Warning") projektu.
Dānijas Biznesa pārvaldes pārstāvis Sērens Boutrups atklāja, ka projekta mērķis ir savlaicīgi sniegt krīzes skartajiem uzņēmumiem objektīvas konsultācijas, lai uzņēmumus atveseļotu vai arī tos slēgtu, pirms šie komersanti nokļuvuši parādu gūstā. Kopš projekta uzsākšanas tā ietvaros palīdzēts vairāk nekā 3000 uzņēmumu, tā gan sniedzot atbalstu pašiem uzņēmējiem, gan arī ietaupot valsts līdzekļus, kas būtu zaudēti nesamaksātos nodokļu parādos.
"Lai palīdzētu investēt MVU labu ideju īstenošanā, daudzviet Eiropā darbojas privātie investori jeb biznesa eņģeļi."
Nonākot projekta redzeslokā, uzņēmumam pēc ekonomikas jeb "veselības pārbaudes" var būt triju veidu diagnozes: nepieciešams ambulators risinājums (maznozīmīgas un viegli risināmas problēmas), hospitalizācija (nekavējoties jāiesaista biznesa konsultants un, iespējams, arī psihologs, kā arī jāmaina uzņēmuma menedžeris) vai arī slimība ir nedziedināma (nekas vairs nav glābjams, īpašnieks jāpārliecina par uzņēmuma slēgšanu). Projekta īstenošanu nodrošina desmit konsultantu reģionālajos attīstības centros – pa diviem katrā no Dānijas reģioniem, kā arī brīvprātīgo konsultantu tīkls, kurā iesaistījušies pensionēti vai altruisma vadīti grāmatvedības, advokatūras vai uzņēmumu vadības profesionāļi. Tā kā darbs tiek veikts bez samaksas, Dānijas Biznesa pārvalde neaizmirst savus sadarbības partnerus, nosūtot Dānijas uzņēmējdarbības un izaugsmes ministra pateicības vēstules, kā arī uzaicinot uzstāties tematiskajās konferencēs. Tāpat ne mazāk svarīgi ir nodrošināt konsultantiem psiholoģijas apmācības un psihologa konsultācijas, kā arī rīkot to regulāras tikšanās, jo darbs ar bankrota priekšā nonākušu uzņēmēju psiholoģiski ir ļoti smags.
Naudas lāde vērsies nākamgad
Lai attālinātos no negatīvajām krīzes sekām visā Eiropā, lielas cerības tiek liktas uz nākamā gada sākumu, kad kļūs pieejami jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondu un programmu līdzekļi: Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu programma (COSME) un Pētniecības un inovācijas pamatprogramma ("Apvārsnis 2020"), kas ir īpaši svarīgas atbalstam MVU. Tāpat lielas izredzes varētu lolot tie, kuri vēlas radīt jaunus, inovatīvus produktus, jo ES reģionālās politikas komisārs Johanness Hāns vairākkārt apliecinājis, ka 2014.–2020.gada plānošanas perioda aktivitātes būs jākoncentrē uz inovāciju. Tā, piemēram, Latvijā, kas ietilpst mazāk attīstīto reģionu kategorijā, vismaz 50% līdzekļu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma būs jāvirza energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā, inovācijai un MVU atbalstam (no tiem 6% jāvelta energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomai).
J.Hāns jau minētajā 25.jūnijā notikušajā konferencē Eiropas Parlamentā aicināja nedomāt par inovāciju tikai zinātnes ietvaros, bet paraudzīties uz dažādām iespējām daudz plašākā mērogā: "Mana pieredze liecina: viss ir iespējams, ja esi aizrāvies ar savu ideju, vari identificēt sava produkta vai pakalpojuma klientu auditoriju, esi pietiekami mērķtiecīgs un radošs līdzekļu izmantošanā," savu viedokli pauda ES komisārs.
"Lielas cerības ir uz nākamā gada sākumu, kad kļūs pieejami jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondu un programmu līdzekļi."
Ne mazāk iedvesmojoša ir triju Londonā dzīvojošu jauniešu inovatīva ideja, kas viņiem palīdzējusi izveidot veiksmīgi pelnošu uzņēmumu un nu jau domāt arī par sadarbību ar kādu uzņēmumu ASV. Idejas autors ir Aditja Kaslivals, kas kopā ar diviem draugiem izstrādājis jaunu produktu "Speakset" – ierīci, kas vecākiem cilvēkiem ar televizora starpniecību palīdz sazināties ar saviem radiem vai draugiem.
"Mana ģimene dzīvo kopā ar vecmāmiņu, tāpēc savu produktu izstrādes procesā varējām pārbaudīt ar tā topošo lietotāju un visā pilnībā pielāgot mūsu nākamo klientu vajadzībām. Rezultāts – tagad ne tikai mana vecmāmiņa vajadzības gadījumā var mūs sazvanīt caur savu televizoru, "iezvanoties" jebkurā mums līdzi esošā ierīcē, kurā pieejams internets, piemēram, datorā vai viedtālrunī," stāsta viens no trijotnes Evans Māršals. Viņš neslēpa, ka padarīts smags darbs, produkta izveides gaitā jaunieši apguvuši daudzas jaunas un sarežģītas prasmes, taču rezultāts ir ārkārtīgi patīkams.
Patlaban jaunais uzņēmums gatavojas sadarboties ar medicīnas māsām, kuras šo ierīci varētu izmantot saziņai ar vecākiem pacientiem, kas jo īpaši ērti būtu lauku rajonos vai sliktos laikapstākļos, kad nokļūšana pie pacienta ir apgrūtināta. Tāpat nākotnes plānos ietilpst arī ciešāka sadarbība ar pašvaldībām, jo šāda veida inovācija varētu būt liels atbalsts sociālajiem dienestiem un palīdzētu ietaupīt ne tikai pašvaldību, bet arī valsts budžetu.
