NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
24. janvārī, 2013
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Problēma
TĒMA: Tava drošība
4
4
4
4

Armija paaudžu maiņā. Ne bez problēmām

FOTO: Māris Kaparkalējs

Bruņotie spēki ir katras neatkarīgas valsts vizītkarte un drošības balsts. Kad Latvijas armijas karavīri piedalās parādēs, svinīgos pasākumos vai lūkojamies ziņās par viņu piedalīšanos starptautiskās misijās, ikviens jūtamies lepns par viņu spēku, skaistumu un varenību. Tomēr arī šai „monētai” jau skaidri atklājas reversā puse – cilvēkresursu nepietiekamība demogrāfiskā, medicīniskā un sociālā faktora iespaidā. Kur meklēt rezervi? Kā piesaistīt jauniešus armijai, kas tiem kļūst arvien svešāka?

Vēl pastāv bruņoto spēku bieži nepamanāmais ikdienas darbs valstī – tie iesaistās arī avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, neatliekamo pasākumu veikšanā ārkārtējās situācijās, lai sniegtu palīdzību civilās aizsardzības sistēmai, ja tās rīcībā ir par maz resursu vai arī tad, ja bruņoto spēku rīcībā ir speciāls ekipējums šo darbību veikšanai.

Bet mūsu armija arī nav pasargāta nedz no ekonomiskās krīzes sekām, nedz trūkumiem izglītības sistēmā un demogrāfijas politikā. Tādēļ jau šobrīd ir jāsāk domāt, ko darīt, lai nākotnē nepiedzīvotu armijas personālsastāva kvalitātes kritumu un ieraudzītu, ka kareivji vairs nav tik spēcīgi un braši.

Kā atlasa nākamos karavīrus

Profesionālajā dienestā kopumā ir ap pieciem tūkstošiem cilvēku. Ik gadu no tā atvaļinās aptuveni trīssimti un aptuveni tikpat daudz kandidātu pārvar atlases prasības un tiek pieņemti no jauna. Pieņemšanas procesā it divi secīgi posmi – rekrutēšana un atlase.

Rekrutēšana ietver informācijas izplatīšanu par profesionālā dienesta iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) un kandidātu datu apkopošanu, sākotnēju izvērtēšanu un virzīšanu tālākai atlasei. Savukārt atlasē individuāli tiek izvērtēta katra kandidāta atbilstība noteiktajām prasībām, nosakot kandidāta potenciālu kļūt par profesionālā dienesta karavīru un izvēloties piemērotākos pretendentus.

Ar rekrutēšanu kopš 2009.gada nodarbojas Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs, ar atlasi – NBS komandiera izveidota atlases komisija.

"Mūsu armija nav pasargāta nedz no ekonomiskās krīzes sekām, nedz trūkumiem izglītības sistēmā."

Rekrutēšana un atlase norisinās saskaņā ar NBS Apvienotā štāba sagatavoto ikgadējo pieprasījumu profesionālā dienesta karavīru rekrutēšanai. Atbilstoši tam pērn profesionālajā dienestā bija jāiesauc 315 karavīri, tostarp 90 jaunieši – studiju uzsākšanai Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.

RJC pieteicās 1060 pretendenti (288 – studijām akadēmijā). Šie skaitļi liecina: bruņotajos spēkos pašlaik vēlas dienēt daudz vairāk jauniešu, nekā pieprasīts, tātad pastāv konkurence un atlases iespējas. RJC tālākai atlasei akceptēja tikai 625 kandidātus, no kuriem dienestā vēlāk pieņēma 317 karavīrus.

Taču, kā liecina Aizsardzības ministrijas (AM) dati, no atlasē nokļuvušajiem vairāk nekā 600 jaunajiem cilvēkiem aptuveni 30% bija vāja fiziskā sagatavotība, 12% kandidātu iepriekš bija sodīti, 7% bija neatbilstošs veselības stāvoklis un 5% psiholoģiskās īpašības neatbilda dienestam armijā.

Jauniešu fiziskā sagatavotība un veselība arvien vājāka

Lūk, pirmā problēma. Kaut arī sākotnējais kandidātu skaits ir gana liels, kā redzams, arī atbirums ir visai prāvs, un dienestā nokļūst jaunieši, kuru piemērotība tiek vērtēta tikai kā apmierinoša. Kā novērojis Rekrutēšanas un jaunsardzes centra (RJC) direktors Druvis Kleins, rekrutējamo jauniešu veselība un fiziskā sagatavotība gadu no gada pasliktinās, un tas bruņotajiem spēkiem nākotnē var radīt lielas problēmas.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē, kur 16.janvārī iztirzāja ar NBS karavīru rekrutēšanu saistītos jautājumus, gan AM atbildīgie speciālisti, gan deputāti secināja, ka pašreizējā kārtība, kā skolās notiek bērnu sporta nodarbības, kas lielā mērā kļuvušas par brīvprātīgu pasākumu, neveicina viņu sistēmisku fizisko sagatavotību, kas ieliktu pamatus turpmākai veselīgai dzīvei. Vairs nav jākārto nekādi sporta normatīvi, skolēniem nav regulāru sacensību un treniņu.

"Jaunieši pie ģimenes ārsta dodas tikai tad, kad slimības dēļ nevar apmeklēt skolu, bet citāda diagnostika nenotiek," norādīja AM Personāla attīstības departamenta direktors Aivars Vizulis. "Bērniem faktiski nav iespēju bez maksas apmeklēt sporta pulciņus. Piemēram, Kadagā ir liels sporta centrs, bet sporta pulciņi maksā, sākot no 15 latiem mēnesī. Ja vēl pieskaita ceļa izdevumus, ekipējumu, summa iznāk daudz lielāka. Ja ģimenē ir vairāki bērni, ne visi vecāki tādas aktivitātes var atļauties apmaksāt."

"Bruņotajos spēkos pašlaik vēlas dienēt daudz vairāk jauniešu, nekā pieprasīts."

Arī NBS Apvienotā štāba Personāla departamenta priekšnieks Aleksandrs Stepanovs konstatēja: "Nāk jauna paaudze, kurai fiziskās izturības un sagatavotības robeža ir daudz zemāka."

AM speciālisti to argumentē ar skaitļiem – Latvijā tikai 23,2% skolēnu fiziskās sagatavotības rādītāji ir augsti vai virs vidējā līmeņa, vidējā līmenī tie ir 40,2% skolēnu, bet zemā līmenī – 34,2 procentiem. Tas arī ir iemesls, kādēļ, stājoties profesionālajā militārajā dienestā, pērn fiziskās sagatavotības pārbaudi nenokārtoja 25,6% kandidātu. Otra problēma – jauniešu sliktais veselības stāvoklis: ar katru gadu vairāk ir tādu kandidātu, kam ir dažādas veselības problēmas (tostarp ar mugurkaulu, vairogdziedzeri).

Veselības dēļ no dienesta dažkārt spiesti atvaļināties arī jaunkareivji, kas izturējuši visas pārbaudes. Kaut arī, piemēram, NBS Kājnieku skolā Alūksnē fiziskā slodze dienestā tiek palielināta tikai pakāpeniski. Šeit nav vainojama atlases komisijas paviršība.

RJC direktors K.Kleins stāsta: "Muskuļus var uztrenēt četros mēnešos, bet mazā muskulatūra, kas satur saites, kaulus, ja nav trenēta kopš bērnības, paliek kā problēma. Tajā brīdī, kad kājniekam uzliek mugursomu, iedod ieroci, uzkrauj kaujas munīciju un, nedod Dievs, vēl aizsūta šādu cilvēku uz misiju, visas mazās problēmas, kas ir no skolas laikiem, no nepareizas fiziskās sagatavošanas sistēmas, uzreiz parādās. Ar mugurkaulu, ar sirdsdarbību, ar elpošanu un pārējo. Šīs veselības problēmas, ko nevar noteikt medicīnas komisija, palielinot pakāpeniski slodzi, izpaužas Alūksnē."

Var pienākt brīdis, kad nebūs, ko iesaukt

Nākamās grūtības rekrutēšanā NBS varētu sagaidīt pēc gadiem astoņiem. Jau tagad demogrāfiskā situācija Latvijā rekrutēšanu padara arvien sarežģītāku, bet saskaņā ar demogrāfijas prognozēm līdz 2020.gadam vecuma grupā no 15 līdz 24 gadiem paredzams ļoti nozīmīgs darbaspēka samazinājums, ko galvenokārt izraisa zemais dzimstības līmenis pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados.

"Kā liecina oficiālā statistika par 2010.gadu, desmitgadīgu zēnu tad visā valstī nebija pat 10 tūkstošu. Šobrīd viņiem ir 13 gadu un ir jautājums, cik daudzi pēc pieciem gadiem no tiem vēl būs Latvijā, cik daudziem būs atbilstoša veselība, lai vispār dienētu bruņotajos spēkos. Pavisam droši, manuprāt, šo skaitli varam samazināt uz pusi. Tad no šiem pieciem tūkstošiem astoņpadsmitgadīgo būs jāizvēlas, bet – cik daudzi no viņiem domās par dienestu kādās spēka struktūrās?

Šī ir viena no ārējām problēmām, kuru pašlaik nevaram ietekmēt, bet kurai jāgatavojas, lai pēdējā brīdī sistēmā nebūtu jāmaina kaut kas ļoti kardināli," secina D.Kleins.

Rekrutēšana nav saistīta tikai ar pieejamiem resursiem vai cilvēku daudzumu, kas nodarbojas ar šo darbu, problēmas ir ārējas. To apliecina gan iepriekš minētais, gan citi faktori. Piemēram, pirms ekonomiskās krīzes, kad rekrutēšanai bija atvēlēti daudz lielāki resursi, bija grūtības nodrošināt armijai vajadzīgo nākamo karavīru skaitu. Bet kopš 2009.gada rekrutēšanā piesakās daudz vairāk jauniešu, nekā pieprasīts. "Primārā mūsu auditorija ir jaunieši, kas pašlaik beidz vidusskolu, un vēl tie, kas ir vecāki par 18 gadiem un ekonomiskās krīzes dēļ nevar atrast darbu, un arvien vēl izskata iespēju dienēt NBS, policijā un citās līdzīgās struktūrās," stāsta RJC direktors.

Pašlaik lielākā daļa rekrutējamo nāk no tā dēvētajiem depresīvajiem reģioniem, kur trūkst darba. Bet armijas vīri izsaka bažas: tiklīdz radīsies darbavietas, rekrutējamo skaits atbilstoši saruks. Turklāt nelabvēlīgā demogrāfiskā situācijā armija ar zemo atalgojumu galīgi nebūs konkurētspējīga.

D.Kleins uzskata: "Ja mēs 2018.-2020.gadā saskarsimies ar to, ka nebūs, ko iesaukt, būs jāpiedāvā daudz biezāka sociālā nodrošinājuma pakete, nekā armijai ir pašlaik. Varu izteikt ideju, ka jauniešiem būtu jāpiedāvā bezmaksas augstākā izglītība vai kaut kas atbilstošs. Pasaulē jau ir šāda pieredze, un tas piesaista jauniešus dienestam armijā."

Jaunsardze – armijas rezerve un cerība

RJC direktoram piekrīt arī Aizsardzības ministrijas pārstāvis A.Vizulis: "Gada laikā no bruņotajiem spēkiem atvaļinās ap 300 cilvēku. Aiziet tāpēc, ka 19% personālsastāva neiztur pārbaudes laiku, kas jauniesaucamajiem paiet Alūksnē vai Cēsīs. Tas ir vissmagākais laiks, kad karavīrs pārbauda, vai viņš grib vai negrib dienēt vai spēj izturēt fizisko, psiholoģisko un pārējo slodzi. Aptuveni 40% karavīru beidz dienēt, abpusēji vienojoties ar NBS, un pamato to, pirmkārt, ar zemo atalgojumu, gan arī min, ka sociālās garantijas, aizejot no dienesta un pretendējot uz izdienas pensiju, salīdzinot ar 2010.gadu, samazinājās aptuveni par 60-70 latiem."

NBS pārstāvis A.Stepanovs stāsta: "Kā liecina skaitļi par personāla maiņu, vidēji viens virsnieks bruņotajos spēkos uzturas no astoņiem līdz 13 gadiem. Šis ir arī atspēriena punkts, uz kuru balsta pieprasījumu kareivju rekrutēšanai Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nedrīkstam aizmirst, ka mums vēl jāaizpilda iztrūkums, kas izveidojās, personālam intensīvi atvaļinoties 2009.gadā, kad dienestu atstāja ļoti daudz virsnieku. Šīs sekas izjūtam joprojām, un paredzu, ka tās vilksies mums līdzi kādus astoņus desmit gadus, kamēr notiks paaudžu maiņa.

"Rekrutējamo jauniešu veselība un fiziskā sagatavotība gadu no gada pasliktinās."

Bet atvaļinoties dienestu atstāj profesionāli labi sagatavots personāls. Rekrutējam savukārt vai nu kareivjus, vai akadēmiju pabeidz jauni leitnanti – tātad cilvēki bez dienesta pieredzes un tālākai karjerai nepieciešamās izglītības. Ja gadā atvaļinās aptuveni divdesmit, trīsdesmit sagatavoti virsnieki – majori, pulkvežleitnanti vai virsnieki kapteiņa pakāpē, uzreiz nav iespējams šos amatus aizpildīt, ir nepieciešams laiks. Ja no kvantitatīvā viedokļa izskatās, ka mēs kompensējam atvaļināšanu, tad kvalitātes ziņā tas uzreiz nenotiek."

Saeimas deputāts un komisijas loceklis Kārlis Krēsliņš komisijas sēdē sacīja: tas nav normāli, ka ģenerāļa izdienas pensija ir divreiz mazāka nekā vecuma pensija. Tādēļ arī daudzi vērtīgi speciālisti no armijas atvaļinās pirms laika.

Kā perspektīvu rezervi armijai un dažu problēmu atrisinājumu deputāti un bruņoto spēku speciālisti saskata jaunsardzē. Jaunsargi jau no pamatskolas vecuma iegūst gan pamatīgas sporta iemaņas, gan padziļinātas vēstures zināšanas un patriotisma mācību, bet pēdējos gados iekļaujas arī militārajās nodarbībās un iepazīst armijas dzīvi, kas pārējai jaunatnes daļai kļūst arvien tālāka un svešāka.

Kā informē D.Kleins, starp karavīriem, kas armijā dienē ilgāk par pieciem gadiem un kas patiešām vēlas savu dzīvi saistīt ar bruņotajiem spēkiem, lielākā daļa ir bijušie jaunsargi.

Deputāti bija vienisprātis, ka jaunsargu kustības stiprināšanai un izvēršanai mūsu valstī ir jāpievērš daudz lielāka vērība.

Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU