NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
13. septembrī, 2012
Lasīšanai: 9 minūtes
4
4

Pret izglītības ministra ierosinājumiem – ar pretestību un neizpratni

„Būtu svarīgi, ka līdz 2020.gadam vismaz viena Latvijas augstskola būtu 100 labāko Eiropas un 500 pasaules augstskolu reitingā,” tāda ir izglītības ministra R.Ķīļa pozīcija.

FOTO: Māris Kaparkalējs, LV portāls

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē 12.septembrī notika tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli. Sanāksmes temats – par ministrijas darba aktualitātēm 2012./2013.mācību gadā. Iecerēts, ka piektdien, 14.septembrī, tiek sasaukta īpaša komisijas sēde saistībā ar pārmaiņām augstākajā izglītībā.

Nelielā komisijas sēžu zāle bija pārpildīta jau labu laiku pirms sanāksmes sākuma. Tās dalībnieki bez komisijas deputātiem bija gan ministrijas vadošie darbinieki, gan vairāki augstskolu rektori un prorektori, gan vidusskolu direktori un daudzu ar izglītības jomu saistītu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Vidējā un profesionālajā izglītībā  - jau progress

Par sēdē pieteikto tematu ministrs bija sagatavojis prezentāciju ar vairāk nekā 100 slaidiem. Šīs prioritātes izsmeļoši atspoguļotas LV portāla rakstā "Izglītības reformas prioritātes jaunajā mācību gadā – daudzas un pārmaiņas sološas".

Līdztekus darba turpināšanai vispārējās un profesionālās izglītības uzlabošanas jomā šā gada prioritātes ministrijai ir augstākā un tā dēvētā speciālā izglītība, kurā nepieciešami ievērojami uzlabojumi, uzsvēra ministrs. Viņš norādīja, ka vispārējā un profesionālajā izglītībā jau ir panākts samērā labs progress.

"Esam "uzlikuši uz sliedēm" gan pedagogu motivācijas atalgojuma profesionālās kvalitātes novērtēšanas sistēmu, gan uzsākuši birokrātiskā sloga mazināšanu, skolu autonomijas palielināšanu. Esam jau veikuši un turpināsim pasākumus izglītības satura pilnveidē, kā arī pirms pāris dienām saņēmuši pirmos detalizētos aprēķinus par galvojumu jeb vaučeru sistēmas ieviešanas aprisēm. Vēl tiek detalizēti mācību procesa elementi, tāpat arī sperti pirmie nopietnie soļi interešu izglītības jomā.

"Nākotnes redzējums: Latvijā ir kvalitatīva augstākā izglītība pasaules līmenī, kas cieši saistīta ar augstas raudzes zinātni."

Šajā mācību gadā turpināsies profesionālās izglītības mācību iestāžu infrastruktūras un mācību aprīkojuma pilnveidošanas projekti, menedžmenta līmenī tie ir jānovada līdz galam, neatkārtojot iepriekšējos gados raksturīgās kļūdas.

Sadarbībā ar izglītības darbinieku arodbiedrībām ir panākts vienots viedoklis gan pedagogu motivācijas, gan darba kvalitātes vērtēšanas principiem, slodzes un darba organizācijas jautājumiem, un uz šā pamata top konkrēts plāns, kura īstenošanai būs nepieciešams grozīt attiecīgos Ministra kabineta noteikumus."  

Augstākajā izglītībā – augsti mērķi un vēl daudz darāmā

Par augstākās izglītības attīstību R.Ķīlis sacīja: "Mūsu nākotnes redzējums ir šāds: Latvijā ir kvalitatīva augstākā izglītība pasaules līmenī, kas cieši saistīta ar augstas raudzes zinātni. Šis process notiek efektīvi pārvaldītās institūcijās un ar konsolidētiem resursiem."

Viņš norādīja, ka nākotnes mērķi ir izmērāmi ar konkrētiem orientieriem. "Būtu svarīgi, ka līdz 2020.gadam vismaz viena Latvijas augstskola būtu 100 labāko Eiropas un 500 pasaules augstskolu reitingā. Otrkārt, ļoti svarīgs ir progress Eiropas inovācijas tabulā patentu un citējamības rādītājos. No priekšpēdējām vietām mums ir jāpakāpjas uz ievērojami augstākām vietām - vai tā būtu piecpadsmitā vai divdesmitā, bet mēs nedrīkstam palikt tur, kur esam.

Treškārt, ir jāpaaugstina finansējums inovācijai līdz vidējam ES rādītājam, un tas nozīmē, ka lielākam pieaugumam jānāk no privātā sektora. Visbeidzot, ir jāpanāk pozitīvs intelektuālo resursu pieplūdes-aizplūdes saldo, kā arī tas, lai augstākās izglītības sektors kļūst un tiek atzīts par spēcīgu signālu investīciju vides un ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai."

Ministrs arī nosauca, kādi pasākumi būtu jāveic šādas virzības nodrošināšanai. Pirmkārt, ir jābūt vairākkārt stingrākai augstskolu akreditācijai, tajās jāievieš padomes, regulāri (divos trijos gados) jāveic studiju virzienu kvalitātes audits, kā arī nepieciešama augstskolu sektora konsolidācija. Finansējums un publiskais pasūtījums ir jānovirza uz konsolidāciju virzītiem projektiem.

"Ministram tika pārmesta haotiska un sasteigta darbošanās."

Šie un citi minētie priekšlikumi arī komisijas sēdē raisīja augstskolu pārstāvju iebildumus. Ministram tika pārmesta haotiska un sasteigta darbošanās, pēkšņi publiski paziņojumi, kas nesakrīt ar iepriekš fiksētiem un saskaņotiem darbības virzieniem, kā arī pārspīlēta ārvalstu ekspertu izmantošana augstākās izglītības vērtēšanā.

Iznira tik daudz neskaidrību un domstarpību, un gaisā virmoja tik nospiedoša negatīva gaisotne, ka komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete nāca klajā ar paziņojumu, ka pirmdien, 17.septembrī, tiek sasaukta īpaša komisijas sēde saistībā ar pārmaiņām augstākajā izglītībā. Ja viedokļi nav saskaņojami un vienošanos citādi nav iespējams panākt, tad tas ir jādara Saeimas komisijas sēdēs, viņa norādīja.

Šeit vietā atgādināt, ka augstskolu vadību ļoti aizskāris R.Ķīļa sacītais, ka valsts nākamgad varētu nefinansēt trešdaļu nekvalitatīvo studiju programmu un ievērojami ir samazināms augstskolu skaits, kas, samērojot ar iedzīvotāju skaitu valstī, ir pārāk liels. Vairākums Rektoru padomes locekļu nule pieņēmuši bargu lēmumu, izsakot ministram neuzticību par haotisku un neprofesionālu nozares vadīšanu.

Uz to R.Ķīlis publiski paudis viedokli, ka ir izbeidzama pašreizējā prakse, ka "augstākās izglītības sektors pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu". Viņš arī norādījis, ka atsevišķi Rektoru padomes biedri, vadot vājas augstskolas, saņem ļoti lielu atalgojumu.

Mazliet piebremzēt, būt apdomīgākam?

Nule notikušo komisijas sēdi R.Ķīlis vērtēja šādi: "Šeit vairāk sanākuši cilvēki, kuri ir neapmierināti ar notiekošo. Laba sadarbība mums ir ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, skolotāju un vecāku organizāciju pārstāvjiem, un viņi nenāk uz Saeimu un nepauž neapmierinātību. Mums ir regulāra, normāla sadarbība. Ar tiem, kuri ir gatavi sadarboties, kopīgi risinām jautājumus, un viņiem nav te īsti ko darīt.

Šāds sadarbības modelis būtu jāatrod arī tiem, kuri ir neapmierināti, bet neko vairāk nedara. Saprotu arī, ka šeit jautājumus neuzdod komplimentārā veidā. Tā bija jautājumu un atbilžu sesija, kurā cilvēki, kam ir kādas pretenzijas, izteica savas domas un viedokļus."

Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšsēde un Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska LV portālam pēc sanāksmes sacīja: "Bažījamies nedaudz par šo vaučeru jeb galvojuma sistēmas ieviešanu. Nesakām, ka tas ir slikti, bet vai tik ātri varēs pārliecināties, ka Latvijā tas tiešām strādās? Ministrija plānoja, ka būs 15 skolas eksperimentam, bet šobrīd to vēl nav.

"Ja iecerētās pārmaiņas īstenosies, tad sliktāk jau nu nebūs."

Otrkārt, izglītības satura standarti tikko ir ieviesti, bet tagad atkal ir runa par izmaiņām vidusskolas posmā. Vai tas ir pareizi plānots? Kā izskanēja vienā no sanāksmēm, tad saturs būtu jāmaina no pamatskolas, bet, protams, būtu jāmaina.

Šajā sistēmā tik ilgus gadus strādājot un iepriekš arī vadot šo asociāciju, ir radies priekšstats - manuprāt, mēs, izglītības sistēmā strādājošie, neesam gatavi tādām radikālām, ātrām pārmaiņām. Šeit ir sava rutīna, ir grūti iekustēties, un tāpēc arī tāda reakcija. Es domāju, tas ir skolu direktoru uzdevums – skaidrot skolotājiem par izmaiņām.

Ar Ķīļa kungu mūsu arodbiedrība atrada kompromisa variantu - reizi mēnesī rīkojam tikšanos. Viņš nāk ar saviem retoriskajiem uzstādījumiem, mēs sakām savu, jau ar konkrētu situācijas pamatojumu un raksturojumu. Es nevarētu teikt, ka diskusiju partneros neieklausītos, kā tas šodien izskanēja no augstskolu pārstāvju puses.

Domāju, ka pārmaiņas ir vajadzīgas. Ja arī skolēnu vecāki saka, ka kaut kas nav kārtībā, tad nav. Esmu darbojusies arī Augstākās izglītības padomē un droši varu teikt, ka ir jāvērtē noteiktas studiju programmas – tas ir normāli, ka students nedēļā mācās divas trīs dienas pa dažām stundām.

Bet Ķīļa kungam varbūt nevajadzētu iet tik radikāli, būt uzmanīgākam ar paziņojumiem. Bet tāds ir viņa darba stils; nu jāpiebremzē mazliet.

Bet, manuprāt, ja iecerētās pārmaiņas īstenosies, tad sliktāk jau nu nebūs. Par šodienas sanāksmi gribu teikt – ļoti negatīvi noskaņoti pret viņu ir daudzi. Apmēram ar tādu nostāju: dzīvosim, kā bija, pačīkstēsim, cik grūti, bet neko vairāk arī nevajag."
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU