Uzņēmēji un ārsti piedāvā domāt par telemedicīnas iespējām

Telemedicīna ir veselības pakalpojumu sniegšana attālināti, izmantojot tehnoloģijas, tātad –pacients un ārsts atrodas divās dažādās vietās. Pacientam mājās ir ierīce (sensors), kurš nolasa attiecīgos ieprogrammētos rādītājus (asins aina, spiediens, holesterīna līmenis, cukura līmenis, pulss, temperatūra u.c.). Pacients tādējādi var pats kontrolēt savu veselības stāvokli. Un par šiem datiem informēt savu ārstu. Tehnoloģijas no attāluma ļautu sekot pacientu veselības stāvoklim un tā izmaiņām. Tātad saziņai būtu nepieciešams dators un internets.

Uzņēmuma "Lattelecom" pārstāvji informēja par Latvijas iespēju iesaistīties projektā, kurā ir pieejams Eiropas Savienības finansējums. Paredzēts arī, ka ES finansējuma pieteikuma izstrādei tiks veidots starptautisks konsorcijs, kurā piedalītos sešu valstu (Somijas, Zviedrijas, Dānijas, Igaunijas un Lietuvas) veselības aprūpes iestādes. Skandināvijas valstīs jau ir šādi tehnoloģiskie risinājumi, viņiem ir interese tos modernizēt, savukārt Igaunija ir labu soli priekšā Latvijai e-veselības pakalpojumos.

Ja šādu projektu uzsāk, uzņēmējiem esot svarīgi zināt, kāda būs valsts nostāja, vai būs virzība uz attālinātajiem veselības pakalpojumiem, tātad ir nepieciešams politiskais atbalsts.

Telemedicīnas tehnoloģijas paredzēts izmantot galvenokārt hroniski slimu sirds un asinsvadu, plaušu slimību un cukura diabēta pacientu aprūpē. Patlaban uzskaitē Latvijā ir aptuveni 60 tūkstoš vidēji un smagi slimu pacientu.

Telemedicīna tiek skatīta kopā ar sociālās aprūpes pakalpojumiem. Tātad, ja pie attālināto  pakalpojumu idejas strādā, iesaistītas būs arī pašvaldības.

Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska saskata, ka nākotnē šo tehnoloģiju izmantošanā varētu iesaistīties tieši ģimenes ārsti, jo hroniskiem slimniekiem ir nepieciešama regulāra novērošana. Telemedicīnas iespējas ļautu uzlabot veselību un dzīves kvalitāti. Par to izšķirties liekot arī Eiropas attīstīto valstu pieredze šajā jomā. L.Kozlovska un citi speciālisti pievērsa uzmanību arī nepieciešamībai sakārtot normatīvos aktus, tostarp personas datu aizsardzībā.

Arī Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule atzina, ka tas ir perspektīvs risinājums un realizējams tuvākā vai tālākā nākotnē. Taču darba grupā detalizētāk nepieciešams izdiskutēt visus ar to saistītos jautājumus un problēmas, kādas jau ir atklājušās, ieviešot e-veselību.

Savukārt deputāte Elīna Siliņa apšaubīja, vai telemedicīnas pakalpojumi būtu jāievieš visā valsts teritorijā. Pamatoti būtu to darīt vietās, kur problēmas rada attālums un ir apgrūtināta pieeja ārstu praksēm. Piekrītot, ka telemedicīnai ir nākotne un šādi pakalpoju varētu būt, E.Siliņa pauda, ka neredz pamatu jaunai reformai valsts līmenī, lai visiem ārstiem būtu jālieto šis pakalpojums. Tas varētu būt nepieciešams atsevišķos reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kuros ir grūti nodrošināt pastāvīgu ārsta praksi. Piemēram, sociālajā mājā varētu būt šāds aparāts, ar to rīkoties apmācīts darbinieks, kurš nolasītos skrīninga datus nosūtītu ģimenes ārstam. Jo ne jau visi pacienti tagad nonāk ārstu redzeslokā. Līdz ar to tehnoloģijas būtu papildu pakalpojums, nevis ārsta aizstājējs hroniskajiem slimniekiem.

L.Kozlovska informēja, ka Latvijā ne jau tikai attālumi rada pieejamības problēmu, bet tas, ka ir daudz nabadzīgu cilvēku, kuri netiek pie ģimenes ārsta, tātad netiek pastāvīgi novēroti. Starp ieguvumiem daktere nosauca risku samazināšanos, insulta, infarktu skaita mazināšanos.

Telemedicīnas projekta starptautisko nozīmi, kas pavērtu kooperāciju un specializāciju pārrobežu medicīnas pakalpojumos, uzsvēra SIA "Konsorts" pārstāvis Uldis Osis. Viņaprāt, Latvijai tā būtu liela iespēja. Piemēram, zviedru ārsta pacienti stacionārā uzturētos Latvijā, jo pie mums medicīnas pakalpojumu kvalitāte ir pietiekami augsta, bet viņiem ļoti dārga.

"Telemedicīna tiek skatīta kopā ar sociālās aprūpes pakalpojumiem."

Deputāts Andris Buiķis aplēsis, ka projekts reāli kaut kādu labumu dotu pēc septiņiem astoņiem gadiem. Viņaprāt, ir jāzina, cik šāda pakalpojuma nodrošināšana valstij izmaksās. Deputāts arī pauda neizpratni, ka projektā nav iesaistīti Latvijas zinātnieki, programmētāji, plašāks speciālistu loks. Jo runa ir ne tikai par ārstniecību, bet par tehnoloģiskām iekārtām un ierīcēm, kas paredzētas telemedicīnā. 

Deputāts Ilmārs Latkovskis, atgādinot, ka Latvijā ir daudz trūcīgu un vienlaikus padzīvojušu cilvēku, interesējās, cik psiholoģiski viņi būtu gatavi lietot tehnoloģijas, lai no attāluma sazinātos ar ārstu. L.Kozlovska atzina: arī ģimenes ārstiem būs grūti apgūt jaunās tehnoloģijas un datu monitorēšanu, jo arī e-veselības ietvaros ne visi ārsti pašreiz ir gatavi strādāt. Un arī Latvijas iedzīvotājiem to uzreiz nebūs tik viegli pieņemt. Tāpēc ierīcei ir jābūt ļoti vienkāršai. Piemēram, angļi ir prezentējuši iekārtu ar 10 pogām (asinsspiediens, cukura līmenis u.c. rādītāji). ASV pacientiem šāds "kombains" nosakot daudz vairāk veselības rādītāju. Cik sarežģītas šīs ierīces varētu būt (atsevišķām pacientu grupām varbūt tikai ar vienu "pogu"), atkarīgs arī no mūsu valsts rocības. Projektā paredzēts, ka tajā sākotnēji iesaistītos 200 ģimenes ārsti, katrs ar 50 reģistrētajiem hroniskajiem pacientiem, kuri būs jāapmāca.

Komisija nolēma apkopotos viedokļus nosūtīt premjeram, lūdzot izveidot starpnozaru darba grupu, lai vērtētu telemedicīnas un attālinātās aprūpes ieviešanas iespējas, pieaicinot darbam arī Latvijas zinātniekus.  

Pēc projekta iniciatoru aplēsēm, tā ieviešana izmaksās 14-19 miljonus latu, bet uzturēšana gadā prasītu 2–3 miljonus latu. Ekonomija medicīnas aprūpes sistēmā tiek lēsta 30 miljonu latu apmērā gadā (šāds ietaupījums gan nebūtu uzreiz pirmajā gadā, līdz tam vajadzētu nonākt 3-4 gadu laikā), savukārt ieguvumi no mirstības samazināšanās - 35–38 miljonu latu gadā. Projektā iesaistītās organizācijas plāno piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus – maksimālais iespējamais līdzfinansējums ir pieci miljoni eiro, ES fondi segtu 50 procentus no attiecināmajām izmaksām.

 

E-veselība pilnā apjomā - nākamgad

Deputāts Andrejs Klementjevs ierosināja pieprasīt no Veselības ministrijas, cik veiksmīgi tiek ieviesti e-veselības projekti, ja jau tiek runāts par jauniem projektiem.

L.Cipuse informēja, ka e-veselības ieviešana notiekot saskaņā ar plānoto grafiku. Telemedicīnas jautājums ir apspriests, bet tikai otrajā vai trešajā kārtā e-veselības projektā. Sociālo un darba lietu komisijas sēdē izskanēja arī ierosinājums – pat ja tiktu atbalstīts telemedicīnas projekts, to vajadzētu integrēt e-veselības sistēmā.

LV portāls Veselības ministrijai jautāja: kādā stadijā ir Latvijas e-veselības projekti, kad Latvijā būs pieejamas e-receptes un kad ārstiem elektroniskā veidā būs pieejama informācija par pacienta datiem (piem., rentgenuzņēmumi, analīzes, slimības vēsture), lai pacientam, apmeklējot katru nākamo speciālistu, nevajadzētu pašam šādu informāciju vākt un pārvietoties ar dokumentu pakām.

"Projektā jāiesaista Latvijas zinātnieki."

Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Evija Štālberga informēja, ka šogad augustā tiks uzsākta e-veselības portāla publiskās daļas pilotdarbināšana. Tas nozīmē to, ka tās ārstniecības iestādes, kas būs pieteikušās, jau no augusta varēs pakāpeniski izmēģināt pacientu elektronisko pierakstīšanu, elektronisko nosūtījumu sagatavošanu, informācijas par pacienta apmeklējumu elektronisku ievadīšanu, darbu ar pacienta elektronisko veselības karti u.c. 2012.gadā tiks uzsākta arī portāla autorizētās daļas pilotdarbināšana. Tātad sistēmas darbināšana tiks uzsākta pakāpeniski.

Šobrīd aktīvi turpinās elektroniskās veselības kartes (EVK), elektronisko pierakstu nosūtījumu, sabiedrības veselības portāla sistēmu izstrāde, un tā turpināsies līdz pat pirmajiem pilotprojektiem šā gada otrajā pusē. Savukārt  integrācijas platformas sistēmu izstrāde noslēgsies 2013.gadā. 2013.gadā būs pieejama arī e-receptes sistēma.

Ko par savu veselību var uzzināt e-pakalpojumos?

Latvijas valsts portālā "Latvija.lv" iedzīvotāji jau var izmēģināt savas prasmes elektronisko pakalpojumu saņemšanā. Pagaidām tie ir četri informatīvie e-pakalpojumi.

1. Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi: informācija par konkrētajam cilvēkam valsts apmaksātajiem ārstu apmeklējumiem, veiktajām manipulācijām, uzstādītajām diagnozēm.

2. Mani dati cukura diabēta pacientu reģistrā: cukura diabēta pacientiem informācija par pacientam uzstādīto diagnozi, izmeklējumiem, nozīmēto ārstēšanu u.c.

3. Manu jaundzimušo bērnu dati: informācija par dzemdībām un jaundzimušajiem.

4. Mans ģimenes ārsts: iespēja saņemt informāciju par savu ģimenes ārstu – kontaktinformācija, reģistrācijas datums u.c.

Tie ir tikai pašai personai pieejamie dati. Lai pie tiem piekļūtu, ir jāautorizējas, jāizmanto kāda no portālā "Latvija.lv" piedāvātajām iespējām – ar internetbanku, elektronisko parakstu.