Par savu parādu jāinteresējas arī pašam

Finansiālā situācija – sliktāka tiem, kam ir parādi

Latvijas iedzīvotāji, neraugoties uz slikto finansiālo situāciju, dažādus maksājumus cenšas veikt laikā, secināts Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas (LĀPPA) sadarbībā ar aģentūru "TNS Latvia" veiktajā pētījumā par iedzīvotāju attieksmi pret saviem un citu parādiem, to iemesliem, parādu nemaksāšanu un maksājumu prioritātēm.

Apmēram 40% Latvijas iedzīvotāju savu finansiālo situāciju vērtē kā sliktu, pētījuma rezultātus komentēja asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte. Tas ir vidējais rādītājs no visu respondentu atbildēm. Ievērojami vairāk – 65% - par sliktu savu finansiālo situāciju atzīst tie, kuri pašlaik ir parādā, un tikai 7% respondentu, kuriem ir parādi, norādījuši, ka viņu finansiālā situācija ir laba.

Saskaņā ar pētījuma datiem 50% respondentu nekad nav bijuši parādā vai savas saistības nokārtojuši mēneša laikā, gandrīz trešajai daļai parādi ir bijuši un ir nokārtoti, bet 22% parādsaistības ir pašlaik. Par parādiem šajā pētījumā tika uzskatīti jebkādi parādi, kas varētu būt cilvēkam: komunālie maksājumi, pakalpojumi, ko var iegādāties uz pēcmaksu, tostarp kredīti un līzinga maksājumi. Parādnieki esot visās sociāli demogrāfiskajās grupās. Pētījums arī atklāj: jo mazāki ģimenes ienākumi, jo vairāk parādu.

Komunālos maksājumus kārto vispirms

Visās grupās respondenti kā trīs galvenās maksājumu prioritātes minējuši komunālo rēķinu samaksu, pārtikas iegādi un kredītmaksājumus.

Pakalpojumu sniedzēji gan regulāri nosauc miljoniem latu lielas summas, ko palikuši parādā patērētāji – par apkuri, elektrību, ūdeni, apsaimniekošanu, gāzi.

Komunālie parādi ir sensitīvs sektors, jo skar lielu sabiedrības daļu, turklāt parādnieku dēļ arī maksātājiem slogs arvien pieaug. Parādu piedzinēji uzskata, ka risinājums jāmeklē valstiskā līmenī, jo tikai ar parādu piedziņu problēmu atrisināt nevar. Ar parādu piedzinējiem aktīvāk sadarbojas apsaimniekotāji, kuru pārziņā ir dažas mājas un tajās atsevišķi nemaksātāji. Privātie seko savai naudas plūsmai, līdz ar to vēlme un interese sadarboties parādu atgūšanai ir lielāka. Savukārt bijušajām namu pārvaldēm traucējot politika, jo pašvaldības atklāti atzīstot: mēs jau sadarbotos, taču – visi savējie, pēc diviem gadiem atkal vēlēšanas...

"Jo mazāki ģimenes ienākumi, jo vairāk parādu."

Latvijas Pašvaldību savienība jūlija sākumā ir nosūtījusi vēstuli Saeimai un ministriem, informējot par dramatisko situāciju siltumapgādē: 1. maijā iedzīvotāju parāds bija 40,16 miljoni latu (iepriekšējā gadā – 25,5 miljoni latu). Tāpēc valdība tiek aicināta paredzēt mērķsubsīdijas parādu segšanai par siltumenerģiju (neatkarīgi no komersanta īpašuma formas) apkures sezonas nodrošināšanai, kā arī kredītlīnijas nepieciešamo ārkārtas (avārijas) situāciju novēršanai un kurināmā iegādei.

Diez vai daudz ir tādu, piemēram, inbox.lv lietotāju, kuri ik pa laikam saņem vilinošu piedāvājumu: iespēju ātri nedaudz aizņemties un uzreiz daudz laimēt, sagaidīt svētkus bez raizēm vai dabūt pārdesmit latu bez pūlēm? Taču vieglā kredīta atdodamā summa galarezultātā var izaugt nesapņoti liela un nevis tāpēc, ka aizņēmuma atdošana tiek kavēta, bet to strauji pieaudzē aizdevuma likme. Tāpēc, ja patiešām nepieciešama nauda, cilvēkam rūpīgi jāizvērtē, vai iet uz banku aizņemties naudu ar 25% gada likmi vai ņemt ātro kredītu, kurā gada likme var būt pat 300 procenti. Jo ātrajiem kredītiem ir cits mērķis – tos plānots ātri aizņemties un arī ātri atdod. Ja cilvēks aizņemas, neizplāno, ātro kredītu summas ātri pieaug. Un tādas summas arī nonāk piedziņā.

Par parādu jārunā

 "Daudzi cilvēki tajā brīdī, kad viņi nonāk finansiāli grūtā situācijā, izmanto strausa politiku," secina A. Priedīte. Un tā nav kāda atsevišķa sabiedrības grupa, tā rīkojas arī izglītoti cilvēki, kam iepriekšējos gados šādu problēmu nav bijis.

Nonākot situācijā, kad nav iespēju nokārtot savas parādsaistības, jāatceras, ka ir jārunā ar kreditoru vai parādu piedzinēju, jo izvairīšanās un slēpšanās nelīdzēs. "Parādu piedzinējs nav nekāds bubulis, un no tā, ka ar viņu nerunās, parāds nepazudīs, tikai var izaugt daudz lielāks, stājoties spēkā sankcijām un ievērojot iespējamos tiesu izdevumus," klāsta A. Priedīte un uzsver: "Klusēšana nav risinājums. Jo kreditors un parādu piedzinējs meklēs cilvēku. Visu iesaistīto pušu mērķis ir situāciju atrisināt tā, lai neciestu neviena puse. Ja parādnieks laikus vēršas pie kreditora un sniedz savus ierosinājumus parāda atmaksas grafika izmaiņām, kompromiss tiek panāks gandrīz visos gadījumos."

LĀPPA vadītāja iesaka arī rūpīgi izvērtēt riskus ilgtermiņā, uzņemoties papildu saistības, kā arī veidot uzkrājumus: "Nevienam nav garantēti ienākumi, darbs, visi var nonākt situācijā, kad paliekam bez finansiāla atbalsta."

Izvairīšanās nav raksturīga

Pētījums rāda, ka atbildība ir spēcīgāks motivētājs maksāt parādus nekā bailes no sankcijām un risks zaudēt iegādāto preci vai nesaņemt pakalpojumu.

Pamatojoties uz parādu piedzinēju pieredzi, A. Priedīte vērtē, ka ir ļoti maza tā iedzīvotāju daļa, kas apzināti izvairās maksāt parādus vai aizņemas, zinot, ka saistības nevarēs izpildīt.

Raksturīgākais, kā cilvēki mēģina izvairīties no saistību kārtošanas, ir slēpties, neiet uz pastu pēc vēstulēm; ja cilvēkam kaut kas pieder, viņš izdara visu, lai no mantas atbrīvotos, piemēram, noraksta savus īpašumus. A. Priedīte stāsta: ja varam pierādīt, ka tas darīts ar mērķi izvairīties no saistību izpildes, tad ir iespējams šos darījumus apstrīdēt. Taču – parādi nekur nepazūd. Ja kāds izraugās šādu izeju, tad gan nekad nevajag strīdēties ar šo cilvēku, jo īpašums pāriet citam un atpakaļ to tik vienkārši nevar dabūt. A. Priedīte gan nedomā, ka tā dara daudzi. Jo vairums no lietām, kas nonāk piedziņā, ir nenodrošināti kredīti, nenodrošinātas saistības, komunālie maksājumi, pakalpojumi, telefona rēķini, kur summas ir salīdzinoši mazas un nebūtu prāta darbs "apzināti riskēt pazaudēt savus aktīvus".

"Klusēšana nav risinājums."

A. Priedīte saka: cilvēki nebrauc projām ar mērķi aizbēgt no parādiem, daudzi aizbrauc ar domu nopelnīt un savas saistības nokārtot. Bieži vien ir situācijas, ka cilvēks ir aizbraucis, ar parādu piedzinējiem sazinās elektroniski, parādu kārto. Viņi ir pat apzinīgāki maksātāji nekā tie, kas piedalās "simtlatnieku" programmā, vai ir bezdarbnieki un lepojas ar to.

"Pētījumi visā Eiropā liecina: pat ja valsts ekonomiski ir ļoti attīstīta un ienākumu līmenis ir daudz augstāks nekā Latvijā, parādi ir visās valstīs. Jautājums ir par cilvēku attieksmi un iespējām šīs parādsaistības kārtot. Protams, ka mūsu valstī, ievērojot gan objektīvos, gan subjektīvos apstākļus, šī iespēja ir daudz zemāka. Bet, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, stāvoklis mainīsies. Taču diez vai pienāks diena, kad nebūs parādu. Jo parādi izveidojas jebkur, kur pastāv pēcapmaksas noteikumi. Cilvēks uzņemas saistības, kas viņam jāpilda rīt. Taču mēs neviens nevaram paredzēt rītdienu. Vienmēr tas ir risks," norāda A. Priedīte.

Tāpēc visās valstīs ir uzņēmumi, kas veic parādu piedziņu, atbilstoši katras valsts likumdošanai un praksei.

Ārpustiesas piedziņu reglamentēs Parāda atgūšanas likums

LĀPPA norāda, ka asociācija dibināta ar mērķi aizsargāt kreditoru intereses, piedalīties parādu piedziņas nozari reglamentējošā tiesiskā regulējuma izstrādē un pilnveidošanā, pārstāvēt parādu piedziņas uzņēmumu kopīgās intereses valsts varas un pārvaldes institūcijās, sabiedriskajās un starptautiskajās organizācijās, veidot sabiedrībā izpratni par Latvijas parādu piedziņas nozares darbības principiem. Asociācijas biedri ir nozares lielākās kompānijas: SIA "Creditreform Latvija", SIA "Paus Konsults", "Lindorff Oy" Latvijas filiāle, SIA "Intrum Justitia", SIA "Konsultatīvā sabiedrība "Conventus"", UAB "Gelvora" filiāle Latvijā un SIA "Sergel".

Sabiedrībā ir izveidojies priekšstats, ka vienīgais un leģitīmais ceļš, kā atgūt parādus, ir tiesa. Ārpustiesas piedziņa nozīmē, ka parādu piedzinēji darbojas uz pilnvaru pamata, komunicē ar cilvēkiem, lai atgūtu parādu. Privātpersonu segmentā asociācijā 2010. gadā nonāca 389 tūkstoši lietu ar kopējo piedziņas summu vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Daudzu parāds nav liels. Varbūt tikai 10-20 latu. Ja katru šādu lietu sūtītu uz tiesu, izmaksas valstij būtu neadekvāti lielas. Turklāt tiesu sistēma ir smagnēja, jau pašreiz tiesas diena tiek nozīmēta pēc diviem gadiem. "Lindorff Oy" Latvijas filiāles pilnvarotais pārstāvis Reinis Kučers spriež: ja visas ārpustiesas parādu piedziņai nodotās lietas tiktu iesniegtas tiesā, tiesu sistēma sabruktu.

Šobrīd notiek darbs pie Parāda atgūšanas likuma, kas precīzāk regulēs šo nozari. To atbalsta arī parādu piedzinēju biznesa pārstāvji. Likumprojektu ir izstrādājusi Ekonomikas ministrija. Tā mērķis ir reglamentēt kreditora un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus parādu atgūšanā, nodrošināt parādu taisnīgu, samērīgu un saprātīgu atgūšanu, veicināt labprātīgu atmaksu, sekmēt iespēju trešajām personām novērtēt fiziskas personas uzņemto maksājumu saistību izpildi.

"Vienotā datubāzē būtu apkopti visi parādnieki."

Likumprojekts 21. martā ir izskatīts Ministru kabineta komitejā (MKK). Ekonomikas ministrijā LV portālu informēja, ka likumprojekts ir iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

MK komitejā, atbalstot likumprojektu, Ekonomikas ministrijai tika uzdots vairākas normas precizēt, tostarp licencēšanas un nodevas nosacījumus, izslēgt no likumprojekta normas par kredītvēstures datubāzē ietvertās informācijas nodošanu trešajām personām. Finanšu ministrijai kopīgi ar Tieslietu ministriju trīs mēnešu laikā ir noteikts sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā priekšlikumus kopīgas parādnieku datubāzes izveidei un informāciju par citu valstu praksi minētajā jautājumā.

Kā informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas pārstāve Agnese Beļkeviča, saskaņošanā ekspertu līmenī Finanšu ministrija ir paudusi savus argumentus, kāpēc šī uzdevuma izpilde būtu jāuzņemas Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Tieslietu ministriju.

Pašreiz projekta stadijā paredzēts, ka vienotā datubāzē būtu apkopti visi parādnieki. Sarakstā iekļautu gan nodokļu, gan banku, gan arī komunālo maksājumu parādniekus.