Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Kas stiprāks – kauss alus vai sabiedriskā doma?
FOTO: A.F.I.
Eiropas Savienībā nav vienotas likumdošanas, kas attiecas uz alkohola reklāmu, un vienīgais izņēmums, kas jāievēro visām valstīm – šīs reklāmas mērķauditorija nedrīkst būt bērni. Eiropas Komisijas (EK) Veselības un patērētāju tiesību direktorāta pārstāvis Pīters de Koniks apstiprina, ka EK neplāno šādu likumdošanas harmonizāciju ieviest, tikai aicina dalībvalstis attiekties no „bezatbildīga alkohola mārketinga”.
Jau 2002. gadā Eiropas Kopienu Tiesa lēma – nenoliedzami, ka alkohola reklāmas darbojas kā aicinājums to pirkt un lietot. Kopš 2001. gada EK rosinājusi sadarboties gan valstu institūcijas, gan nevalstiskās organizācijas, lai sabiedrībā nostiprinātu viedokli – alkohola ražotāju mērķauditorija nedrīkst būt jaunieši. Ir izstrādāta EK, Eiropas Parlamenta un Padomes „Stratēģija, kā samazināt alkohola radīto negatīvo ietekmi” (http://ec.europa.eu). Katru gadu tiek veikts pētījums, kurā cita starpā atspoguļota arī situācija jauniešu alkohola lietošanas paradumu ziņā. 2012. gadā tiks publiskots EK stratēģijas progresa ziņojums veselības jomā, ietverot arī jautājumu par alkoholu.
Taču fakti liecina – šai EK iniciatīvai nav spožu rezultātu. Alkohola izpētes institūta organizētajā aptaujā, kurā piedalījās 1000 jaunieši no 41 Eiropas valsts vecumā no 14 līdz 29 gadiem, noskaidrots – pirmo reizi alkoholiskie dzērieni tiek lietoti 14 gadu vecumā. 69% aptaujas dalībnieku atbild, ka viņu uzskatus par alkohola lietošanu ietekmējusi reklāma. Savukārt 78% aptaujāto domā – par alkohola reklāmu mērķauditoriju nedrīkstētu būt jauni cilvēki. 48% jauniešu ir pārliecināti, ka alkohola reklāma būtu jāaizliedz, tajā pašā laikā 53% aptaujāto pieder kāds priekšmets, uz kura redzama alkoholiska dzēriena marka.
"Jaunie eiropieši alkoholu pirmo reizi visbiežāk pagaršo 14 gadu vecumā, liecina aptauja."
Savukārt pētījums, kuru veicis Lielbritānijas Sociālā mārketinga institūts (LSMI), liecina – 97% piecpadsmitgadīgo un 96% trīspadsmitgadīgo jauniešu katru dienu saskaras ar alkohola reklāmu. „Draudzība, sava kompānija, humors, cerības un sapņi – tas ir tēls, kuru par alkoholu jauniešos nostiprina reklāmas un mārketings. Alkohola reklāmu klātbūtne mūs pavada jebkur. Un šim nolūkam iztērētie miljoni reāli darbojas,” izpētījis Žerārs Heistingss, LSMI profesors. „Nav šaubu, ka tad, ja tiks aizliegts par alkohola mārketinga mērķauditoriju izvēlēties jauniešus, tā patēriņš jūtami kritīsies. Jo plašāks būs aizliegums, jo lielāks kritums.”
„Bērnos un jauniešos tiek radīts priekšstats, ka alkohola lietošana nav saistīta ne ar kādu risku, ka tā ir pat pozitīva,” šos rezultātus komentē Kliona Mērfija, Īrijas „Alcohol Action” pārstāve. „Šis mārketings kultivē tādu jaunatnes dzīves uztveri, kur alkohols ir neatņemama socializācijas sastāvdaļa, tas palīdz atslābināties un palīdz gūt panākumus pie pretējā dzimuma. Alkohols tiek padarīts par dzīves neizbēgamu, pašsaprotamu sastāvdaļu. Taču tieši jauniešos šāda izpratne atstāj visnegatīvāko iespaidu, jo viņi neaizdomājas par to risku, ko alkohols rada veselībai un personības attīstībai.”
Latvijā alkohola reklāmas regulē „Alkoholisko dzērienu aprites likums” un „Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”. Tie abi paredz šādus ierobežojumus. Alkoholisko dzērienu reklāmā aizliegts:
Latvijā elektroniskajos medijos aizliegts reklamēt stipro alkoholu, atļauta tikai alus un vīna reklāma. Formāli šīs prasības ir diezgan stingras, pat striktākas nekā ļoti daudzās Eiropas valstīs.
Tomēr prakse liecina – reklāmās šie ierobežojumi tiek ievēroti visai nosacīti. Piemēram, sporta spēļu skatīšanās bez glāzes alus, pēc reklāmdevēju domām, esot gauži garlaicīga padarīšana. Vai arī – bez iedvesmojoša malka alkoholiska dzēriena jaunietis bārā jūtas svešs un atstums, bet jau pirmā glāze liek atraisīties un uzreiz arī satikt „liktenīgo meiteni”. Kontrolējošās institūcijas šādus reklāmas pārkāpumus nav pamanījušas...
Nesenās debates par „bērnu fizu”, kurš satur „tikai” 1,2% alkohola, jau stipri robežojās ar abu minēto likumu pārkāpumu, jo tā mērķauditorija bija tieši bērni. To aizliedz pat visādi citādi „mīkstie” EK ierobežojumi.
"Pret vareno alkohola mārketinga industriju patlaban tiek aicināta stāties pretī vien sabiedriskā doma, nevalstiskās organizācijas."
Šajā sakarā jāpiemin Annas Hedhas, Eiroparlamenta deputātes no Zviedrijas, teiktais: ”Mārketingam ir ārkārtīgi spēcīga ietekme uz jauniešu uzvedību. Tas vispirms mudina vismaz pagaršot kādu dzērienu, bet pēc tam jau dzert vēl un vēl.” Viņas kolēģe un tautiete Marianna Harkina piekrīt: „Nepieciešams pieņemt politisku lēmumu, kas stingri noteiktu to, ka likumdošanai jāaizsargā jaunieši no mārketinga, kas vedina lietot alkoholu. Tomēr šis ir varens bizness, un tā lobiji iegulda daudz naudas un darba, lai ietekmētu politiķu lēmumus.”
Pret vareno alkohola mārketinga industriju patlaban tiek aicināta stāties pretī vien sabiedriskā doma, nevalstiskās organizācijas, ko varētu dēvēt pa „maigo spēku”. Cik tam bez atbilstošas likumdošanas bāzes izdosies neitralizēt daudzmiljonu industrijas iespaidu – tas ir visai retorisks jautājums.
