Folkloras svētkus organizēja Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūru un Siguldas novada domi. Finansiālu atbalstu sniedza Valsts kultūrkapitāla fonds.
Dziesmās un dančos, lūgšanās un svinēšanā līdzās mūžseniem, tēlnieka Induļa Rankas mākslā atdzīvinātiem Latvijas laukakmeņiem Dainu kalnā kā latviešu tautas garīgajā un mentālajā svētvietā un Mīlestības augstās dziesmas mājvietā nemanot aizritējusi ceturtdaļa gadsimta.
Jūlijs pašā vasaras pilnbriedā ir Dainu kalna mēnesis, jo pašā vasaras vidū, cilvēku mīlestības izlolots, labu domu un sapņu apvīts, nesavtīgā darbā izauklēts, 1985.gada 7.jūlijā Latvijai tika dāvāts Dainu kalns. Tolaik – bez starptautisko fondu līdzekļiem un valsts atbalsta programmām, toties ar pārpārēm plūstošu ļaužu darbu un enerģiju Turaidas muzeja direktores Annas Jurkānes vadībā piecu gadu laikā aizaugusī un nekoptā vide Turaidas kalnā tapa par latviešu tautas garīgā spēka simbolu. Kā uz papīra nerakstīta vienošanās, bet gan cieņpilns "goda līgums" savstarpējā muzeja direktores Annas Jurkānes un tēlnieka Induļa Rankas vēstuļu sarakstē 1980.gadā likts pirmais pamatakmens – Dainu kalnam (būs) būt!
Šovasar Turaidas muzeja direktore aicināja dziesmās un aizvadīto gadu atmiņās godināt Dainu kalnu un tā ļaudis. Šais gados te pabijuši piecarpus miljoni viesu no visas plašās pasaules, teju katru vasaras svētdienu Dainu kalns pielijis dziesmām un dejām. Te pirmo reizi pēc ilgajiem okupācijas gadiem 1988.gadā svinīgā lepnumā pie skulptūras "Dziesmu tēvs" atmirdzēja triju Baltijas valstu nacionālie karogi. 1988.gads ir arī starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" aizsākuma laiks, un līdz ar tautas atmodu Dainu kalns kļuvis par īpašu vietu.
"Dainu kalnā ar apmeklētājiem sarunājas 26 tēlnieka Induļa Rankas skulptūras. "
Ar laiku, radās nepieciešamība pēc plašākas vietas, kur svinēt svētkus, un 1991.gadā kā vienotas kompozīcijas papildinājums tapis Dziesmu dārzs. Dainu kalnam un Dziesmu dārzam savijoties skulptūrās un dabā, izveidots vienots ansamblis – Tautasdziesmu parks.
Saprotams, ka tādas kultūras vietas iekopšana nav tikai ar rokām un prātu vien paveicams darbs. Tas bijis bagātīgi svētīts process. Un svētīti ir arī šī darba augļi – 1996.gadā Dainu kalns iekļauts Pasaules skulptūras dārzu reģistrā Vašingtonā. Latvija uzņemta Eiropas Padomē, un Turaidas muzejs, kurā ietilpst arī Dainu kalns, saņēmis izcilības balvu labāko Eiropas muzeju vidū.
"Tautasdziesmās izskan attieksme pret dabu un vidi, kurā dzīvojam, un cilvēks dabas vidē jūtas mājīgi un iepriecināti. Dainu kalnā skulptūras novietotas dziļā pietātē pret ainavu, intuitīvi izjūtot ikvienas vietu ansamblī, tā radot dabas un akmens tēlu saskaņu. Arī Krišjānis Barons bijis liels dabas mīļotājs un savu mūža nogali pavadījis Dainu kalna pakājē," Turaidas muzeja direktore Anna Jurkāne atklāj notikumu, kas savulaik sējis ideju Dainu kalna izveidei. "Pirms trīsdesmit septiņiem gadiem, kļūstot par Turaidas muzeja direktori, ļoti daudz mācījos no citu muzeju kolēģu pieredzes un tajos redzamā. Aizvien vairāk izkristalizējās doma atklāt pasaulei Latvijas vēsturi tautas dzīvesziņas un gara mantojuma kontekstā. Bet kā to panākt tā laika politiskajā situācijā uz viduslaiku bruņinieku cietokšņa fona? Tad piedzīvoju neparastu A.Puškinam veltīta muzeja apskates braucienu uz Pleskavu, kurp devāmies ar dzīvesbiedru uz sava motocikla. Pleskavas apgabalā lija, bija drēgns vakars, pamazām satumsa. Tai brīdī salūza mūsu braucamais. Beidzot pārsaluši nonācām mērķī un muzeja ļaudīm lūdzām naktsmājas. Tās mums laipni atvēlēja. No rīta gājām raudzīt apkārtni, un liels bija mans pārsteigums, ik pēc neliela attāluma ievērojot akmenī kaltas A.Puškina dzejas vārsmas. Tobrīd sajutu aicinājumu izveidot Krišjāņa Barona taku uz Dainu mājām, ko pavadītu akmenī iedzīvinātas latviešu dainas."
Krišjāņa Barona 150.jubilejas gadā, skanot dziesmai "Mazs bij` tēva novadiņis", vērušies treji ziedu vārti un sarunu ar apmeklētāju Dainu kalnā uzsākušas piecpadsmit Induļa Rankas skulptūras. Šodien Dainu kalnā to ir veselas divdesmit sešas. Muzeja ļaudis akmenī laistām dziesmu dvēselēm devuši dainām atbilstošus nosaukumus – "Veļu akmens" (pirmā skulptūra Dainu kalnā, 1982), "Austras koks" (1990), "Lībiešu putns" (1991), "Neguli, saulīte, ābeļu dārzā", "Jāņu akmens", "Saules ceļš" (1992), "Bij` manam kumeļam" (1995) u.c., taču to autors, tēlnieks Indulis Ranka, vislabprātāk vēl katram pašam, piestājot pie akmens, sajust pulsējošo spēku un ieraudzīt tā dvēseli, tādējādi radot savu stāstu, savu vārdu.
"Turaidas muzejs, kurā ietilpst arī Dainu kalns, saņēmis izcilības balvu labāko Eiropas muzeju vidū."
"Skulptūra var un tai vajag izteikt kopsavilkumu par cilvēka mūžu. Tautasdziesmās tūkstošiem un tūkstošiem dzīvju guļ. Plīvo un trīsuļo dziesmiņās tautas dvēselīte, turklāt pacelta, iecentrēta, iegriezta, ievirpuļota metaforās un kļuvusi nebeidzama," tā Indulis Ranka par saviem gara un mīlestības bērniem.
Dainu kalns ir daudzu tautas atmodas un brīvības gados piedzīvoto garīgi nozīmīgu notikumu liecinieks. Kopš pirmās skulptūras, kopš svētbrīža ļaužu dvēselēs, kad pēc nebrīves pret debesīm kāpa mūsu sarkanbalti sarkanais karogs, joprojām ikgadējā folkloras festivālā "Baltica" vai saulgriežu svinībās – te ļaudis aizvien vieno dainas – tautas senvēsts harmoniska un laimīga cilvēka mūža ritumam tēvzemē. 2007.gadā uz Dainu kalnu no visām Latvijas malām plūda ļaužu pūļi un ziedu pušķi, lai savītos ziedu saulē kā pateicība savas valsts prezidentei par viņas nesavtīgo un cauri gadiem tautas pašapziņu ceļošo darbu.
Reiz Dainu kalns bijusi sena lībiešu apmetnes vieta, saukta par Jelgavkalnu. Saskaņā ar dabu savu mūža ritumu tajā izdzīvojušas senās ciltis. Pirms divdesmit pieciem gadiem šī vieta atdzimusi no jauna. Tā tapusi un dzīvo mīlestībā pret savu valodu, tautu, zemi un cilvēkiem, lai tautas mīlestībā austu saules mūžu Latvijai.
Raksta tapšanā autore pateicas Turaidas muzejrezervāta direktorei Annai Jurkānei un muzeja Krājuma un izglītojošā darba daļas vadītājai Andai Skujai.
