Pētījums par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā tapis no pagājušā gada jūnija līdz decembrim un aptver visu valsts teritoriju. Tā mērķi ir akadēmiski un socioloģiski, un šo projektu finansē Īrijas Humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības padome.
Limerikas universitātes doktorants Pīrss Parkers veicis šo pētījumu, lai izzinātu Latvijas valstspiederīgo kopējo labklājību un pieredzi Īrijā kopš Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā. Īpaša uzmanība pievērsta Īrijā dzīvojošo pieredzei darba tirgū, ņemot vērā izglītības līmeni, dzimumu, vecumu, angļu valodas zināšanas un diskriminācijas pieredzes ietekmi uz peļņas iespējām. Pētījumā lietota respondentu vadītās atlases metode (Respondent-Driven Sampling) jeb RDS. Šī metode ir tā dēvētais „sniega bumbas” princips, kad pie potenciālajiem aptaujas dalībniekiem pētnieks nokļūst, izmantojot citu respondentu ieteikumus, lūdzot pārsūtīt anketu vēl trīs sev zināmiem tautiešiem, kuri strādā Īrijā.
Doktorants uzsver: veicot šo pētījumu savas doktora disertācijas laikā, vēlējos aptvert visus Latvijas valstspiederīgo slāņus Īrijā – jaunus, vecus, vīriešus, sievietes, etniskos krievus un latviešus, precētos, neprecētos, ar augstu izglītības līmeni, ar zemu izglītības līmeni utt.
Sākotnējie rezultāti, kas tika publiskoti šā gada sākumā, pamatojās uz 274 respondentu atbildēm, un par tiem P. Parkers Latvijā stāstīja jau janvārī. Savukārt tagad viņš informē, ka kopumā aptaujājis vairāk nekā 1100 imigrantu, tostarp 263 viesstrādniekus no Latvijas. Īrijā 2006. gadā dzīvojuši un strādājuši aptuveni 13 000 latviešu, bet tagad tiek lēsts ap 40 000 līdz 50 000. Tad gan iznāk, ka pētnieks nav aptaujājis pat vienu procentu Īrijā esošo cilvēku no Latvijas.
Aizbraukušo skaits uz Īriju - mistiskais nezināmais
P. Parkers analizē Īrijas situāciju, atgādinot, ka savulaik īri meklēja laimi citur un masveidā aizbrauca no nabadzīgās valsts. Tagad Īrija uzplaukusi, daudzi aizbraucēji atgriezušies un, izmantojot uzkrāto pieredzi un zināšanas, veiksmīgi saimnieko savās nozarēs. Pētniekam šķiet, ka tas pats sagaidīs Latviju, kad pēc desmit gadiem Rīgā, tāpat kā šobrīd Limerikā vai viņa dzimtajā Losandželosā, ielas būs pilnas ar dažādu tautību strādniekiem.
Pirms četriem gadiem Īrijā bija vērojams milzīgs iedzīvotāju skaita pieaugums, kas bija saistīts gan ar brīvo tirgu, ko 2004. gadā atvēra Zviedrija, Lielbritānija un Īrija, gan ar 10 jauno valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Pētnieks izmanto 2006. gada Īrijas Centrālās statistikas biroja datus, kas liecina – valstī reģistrēti 63,276 viesstrādnieki no Polijas, 24,628 – no Lietuvas un 13,319 – no Latvijas.
"Pētījums par 10 jaunāko ES dalībvalstu strādniekiem Īrijas Republikā tapis no pagājušā gada jūnija līdz decembrim un aptver visu valsts teritoriju."
Bet šā gada ziņas no Latvijas vēstniecības liecina, ka Īrijā mīt 28 tūkstoši no Latvijas aizbraukušo. No 2000. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 30. aprīlim Īrijas personiskos sabiedrisko pakalpojumu numurus (PPS), kurus izsniedz, lai iebraukušie Latvijas iedzīvotāji varētu izmantot Īrijas nodokļu, sociālās apdrošināšanas un sociālās labklājības sistēmu piedāvātos pakalpojumus, saņēmuši 43 444 Latvijas iedzīvotāji. Taču jāņem vērā, ka, personām pametot Īriju, izsniegtie numuri netiek anulēti un tādēļ faktiskais Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo skaits, visticamāk, ir mazāks, uzskata Ārlietu ministrija. Tātad kopējo no Latvijas uz Īriju aizceļojušo skaitu, šķiet, precīzi neuzzināsim nekad...
Vienlīdzība vai nevienlīdzība?
P. Parkers secinājis – pastāv tieša saistība starp valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) un konkrētās valsts iedzīvotāju skaitu, kuri devušies strādāt uz Īriju. Latvijai, Lietuvai un Polijai ir zemākais IKP Eiropā (augstākais ir Luksemburgai, Īrijai, Dānijai, Nīderlandei, Austrijai), un tieši šo valstu pārstāvji migrē visvairāk.
Pētnieks secinājis, ka viesstrādnieki no Latvijas Īrijā vidēji nopelna 11,16 eiro jeb 7,84 latus stundā. Salīdzinājumam - lietuvieši Īrijā vidēji pelnot 12,46 eiro (8,76 latus), poļi - 12,97 eiro (9,12 latus), bet slovāki - 13,30 eiro (9,35 latus) stundā. Vidējais atalgojums vietējiem īru strādniekiem ir 21,9 eiro (15,39 lati) stundā. Gandrīz visi jeb 94,9% viesstrādnieku Īrijā pelna mazāk nekā vidēji īri. Tomēr, ja zinām, ka 1462 eiro ir pašreizējā minimālā alga Īrijā (8,65 eiro stundā) un mazāk par šo summu darba devējs maksāt nedrīkst, tad visi viesstrādnieki saņem vairāk par minimālo algu. Ar draugu starpniecību Latvijas valstspiederīgie, kuri strādā Īrijā, stāstījuši, ka saņem ne mazāk par 15 eiro stundā.
"P. Parkers informē, ka kopumā aptaujājis vairāk nekā 1100 imigrantu, tostarp 263 viesstrādniekus no Latvijas."
Izlasījuši P. Parkera pētījuma secinājumus, interneta vietnēs savos komentāros protestē Īrijā esošie cilvēki: „Dzīvoju tieši Limerick un strādāju kopā ar poļiem, lietuviešiem un visiem citiem. Visiem ir pilnīgi vienādas algas, neviens nešķiro, vai latvietis, vai kādas citas valsts iedzīvotājs!” Cits viedoklis: „Vienīgi poļi ir gatavi strādāt par jebkādu algu, mūs, latviešus, atlaiž, jo polis gatavs strādāt par grašiem. Bet rumāņi... viņu te ir daudz, bet nevienu strādājošu neesmu sastapis.”
Ja nav vēlēšanās pilnveidoties – pats vainīgs
P. Parkers Latvijas valstspiederīgo zemo atalgojumu skaidro ar sliktām angļu valodas zināšanām, zemo izglītības līmeni un kopējo pašvērtību, jo bailēs palikt bez iztikas tiek pieņemts jebkurš darbs, kaut gan mazās algas dēļ darba devējam varētu atteikt un meklēt izdevīgāku darbu. Tāpat daudziem nav izpratnes par CV rakstīšanu un savu prasmju izcelšanu, secina pētnieks. Pie valodu prasmēm norādītās izcilās krievu valodas zināšanas nevienu neinteresē, bet gluži cita vērtība būs jebkuram strādniekam, ja viņam būs vācu, angļu vai spāņu valodas zināšanas.
"Īrijā strādājošie dod padomus ielūkoties mājaslapā par nodokļiem www.revenue.ie un valsts darba aģentūras mājaslapā www.fas.ie un izvēlēties tādu darbu, kam ir pieņemama samaksa."
No interneta portālos ievietotajiem komentāriem: „Sava daļa taisnības tajā visā ir. Latvieši ir čakli strādātāji, bet ļoti pasīvi pārējās jomās. Slinki mācīties valodu. Ja cilvēks strādā lauku darbus un viņam nav īpaša nepieciešamība pēc valodas, tad arī nemācās. Tā ir dzīves patiesība. Satieku cilvēkus, kuri dzīvo Īrijā sešus astoņus gadus un joprojām nerunā angļu valodā! Komunicē tikai ar latviski un krieviski runājošiem, skatās krievu televīziju, pērk krieviski dublētas filmas. Lai iepirktos veikalā, valoda nav vajadzīga, un te arī ir rezultāts. Darbu meklē ar paziņu palīdzību, jo pašiem nav valodas. Protams, ka būs mazāk apmaksāti.”
Tāpat kā citur pasaulē, Īrijā augstāk novērtē Lielbritānijā vai turpat pašu valstī iegūtu izglītību. Ja ir pabeigti kaut vai kādi kursi, darbinieks tiek pie labāka atalgojuma. P. Parkers secina: jebkuram viesstrādniekam ir ļoti jādomā par angļu valodas zināšanām, jo pētījums parādījis tiešu atalgojuma lieluma saistību ar angļu valodas zināšanu līmeni.
Angliski nerunājušajiem aizvien grūtāk
Tikmēr blakus valstī Lielbritānijā uzsākta cīņa pret angliski nerunājošajiem darba meklētājiem. Tas gan neatteicas uz ES valstīm, tātad arī uz Latviju. Apvienotās Karalistes (AK) jaunā valdība paātrinājusi tādu priekšnoteikumu radīšanu, kas paredz, ka AK pilsoņu partneriem, kas nav Eiropas Savienības (ES) valstu pilsoņi, būs jāpierāda savas angļu valodas zināšanas, ja viņi vēlēsies dzīvot šajā valstī. Šos noteikumus iepriekš bija plānots ieviest no 2011. gada jūlija, bet tagad plāno, ka tie stāsies spēkā jau šā gada rudenī. Lielbritānijas iekšlietu ministre Teresa Meja uzskata, ka šis solis “palīdzēs veicināt integrāciju”. Viņa atzīst, ka spēja runāt angliski būtu priekšnoteikums ikvienam, kas vēlas apmesties Lielbritānijā.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem ikvienam ārpus ES esošas valsts pilsonim, kas iesniegs pieteikumu Lielbritānijas vīzas saņemšanai, lai pievienotos savam laulātajam vai partnerim, tas tiks apstiprināts tikai tad, kad pretendents būs pierādījis pamata angļu valodas zināšanas, kas nepieciešamas ikdienas dzīvē. (Pašlaik vīzas pieprasītājiem ir jāpierāda tikai tas, ka laulība vai partnerattiecības ir patiesas un viņi var finansiāli sevi nodrošināt.)
Tie strādnieki, kuri pašlaik mīt Īrijā, dod savus padomus ielūkoties mājaslapā par nodokļiem www.revenue.ie un oficiālajā valsts darba aģentūras mājaslapā www.fas.ie un izvēlēties tādu darbu, kas atbilst paša iespējām un kam ir pieņemama samaksa. Atšķirībā no Latvijas alga ir uzrādīta par nedēļu vai gadu.
Vienas Īrijas augstskolas studenta doktora darba ietvaros veikta pētījuma rezultātus laikam gan nevarēsim pieņemt par neapstrīdamiem un absolūti patiesiem. Šķiet, prātīgāk būtu tos vienkārši ņemt vērā, jo Latvijas cilvēki Īrijā ir tikpat dažādi kā šepat, Latvijā. Vienīgi skaidrs, ka jebkur ir vajadzīgi kvalificēti, gudri, enerģiski cilvēki ar iniciatīvu un jebkur darba devējs maksā atbilstoši prasmēm un ieguldījumam.
