"To, ka skolēni ir viena no organizāciju "Delna" visvairāk interesējošajām auditorijām, mēs sapratām, īstenojot pirmo jauniešu izglītošanas kampaņu 2007./2008. mācību gadā," par Nīderlandes vēstniecības Latvijā un Fridriha Eberta fonda finansiāli atbalstīto programmu "Skolēnu pilsoniskā līdzdalība demokrātijā" stāsta "Delnas" pārstāve, politikas analītiķe Līga Stafecka. "Līdz tam vairāk bijām koncentrējušies uz valsts pārvaldi. Taču ir skaidrs, ka jauniešu izglītošana un skaidrošana ir efektīvs veids, kā likt viņiem aizdomāties par korupcijas postošo ietekmi uz sabiedrības labklājību."
L. Stafecka teic, ka šoreiz darbs ar skolēniem tiek īstenots, liekot lietā trīs dažādas aktivitātes. "Delnas" pārstāvji Latvijas skolās vada lekcijas par pilsonisko līdzdalību un demokrātiju – no pavisam šajā mācību gadā ieplānotajām 25 nodarbībām notikušas jau 13. Savukārt 15. februārī, darbu pie demokrātiju veicinošiem projektiem savās pašvaldībās uzsāka četras jauniešu nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras bija uzvarējušas "Delnas" rīkotajā konkursā "Jaunieši var!". Par to, kā jauniešiem veicies, līdz 15. maijam ieviešot iecerēto realitātē, viņi stāstīs citiem vienaudžiem "Vasaras skolā" jūnijā. Šī ir trešā jauniešu izglītošanas programmā iecerētā aktivitāte, kas noritēs piecas dienas un kas jauniešiem dos iespēju tikties un diskutēt par aktuāliem politiskiem jautājumiem gan ar citiem vienaudžiem, gan arī ar pieaicinātiem ekspertiem. Tiesa, piedalīties varēs tikai tie 20 skolēni, kuri savu interesi par sabiedriskajiem procesiem būs pierādījuši ar labu sniegumu eseju konkursā.
Rūp personiskais labums
"Vasaras skola iecerēta kā vieta, kur satikties jauniem, motivētiem cilvēkiem ar padziļinātu interesi par valstī notiekošo. Ir svarīgi, lai tie nedaudzie skolēni, kuros dzīvo ideālisms, augsti uzstādījumi un entuziasms, nākotnē būtu arī pietiekami aktīvi un situāciju valstī spētu vērst uz labu," ieplānotā vasaras pasākuma nozīmi raksturo L. Stafecka, kura, viesojoties pie 11. un 12. klašu jauniešiem Latvijas skolās, secinājusi – vairākums no viņiem ir toleranti pret korupciju. Jaunieši ir gatavi dot kukuļus ārstiem, lai pasteidzinātu atveseļošanās procesu, gatavi dot kukuļus ceļu policistiem, kad ir nepieciešams izvairīties no soda maksāšanas, un ir gatavi dot kukuļus valsts pārvaldei, ja ir jānokārto vajadzīgie dokumenti. Lielākā daļa jauniešu vispirms jau domā par savu individuālo vajadzību nodrošināšanu un personiskajiem ieguvumiem, nevis par kopējo sabiedrības labklājību, teic L. Stafecka.
"Kad tieši uzdevu jautājumu: kāpēc mums ir vajadzīga Saeima, pirmā atbilde skanēja – lai to atlaistu."
L. Stafecka
Tāpat lekcijās atklājies, ka skolēni šai valstij un valdībai netic, ļoti kritiski vērtē tās darbu – kas arī varētu būt iemesli pozitīvajai attieksmei pret korupciju. "Vienā gadījumā, kad es tieši uzdevu jautājumu: kāpēc mums ir vajadzīga Saeima, pirmā atbilde skanēja – lai to atlaistu. Otrā – lai samazina pabalstus, atņem pensijas. Politiskie procesi, ekonomiskā krīze – tas viss atspoguļojas jauniešos, viņu vērtībās un attieksmē," pārliecināta "Delnas" pārstāve. Turklāt tendence salīdzinājumā ar 2007./2008. mācību gadu, kad notika pirmā "Delnas" rīkotā izglītošanas programma, ir tikai pasliktinājusies. Agrāk skolēni vēl svārstījās un nevarēja izlemt – dot vai nedot priekšroku negodīgai, pretlikumīgai rīcībai kā kukuļdošana, bet šobrīd viņi par šādu soli ir pavisam pārliecināti. Tādējādi ir aplams sabiedrībā valdošais priekšstats par jaunatni kā par saulaino nākotni, kura nāks un mainīs pašreizējo situāciju.
Liek aizdomāties par sekām
Iespēja diskutēt par aktuāliem jautājumiem un brīvi paust savu viedokli ir galvenā lieta, ko jaunieši min lekcijas novērtējuma anketas ailītē "vislabāk patika", stāsta L. Stafecka. Runājot ar skolotājiem, viņa noskaidrojusi: politikas un tiesību stundās pedagogiem neatliek laika, lai ar jauniešiem apspriestu demokrātijas jautājumus no praktiskā skatupunkta. Ļaut skolēniem izteikties, nepārtraucot viņus šai procesā ar aizrādījumiem un labojumiem, ir labākais veids, kā likt viņiem prātot par aktuāliem jautājumiem un pamatot savus uzskatus ar argumentiem, saka L. Stafecka. "Lekcijās jau var just, ka dažiem ir vēlme uzzināt, kā veidojas politiskie procesi valstī, un ka diskusijas viņiem kalpo par stimulu mēģināt notiekošajā iedziļināties vēl vairāk," novērojusi "Delnas" pārstāve.
"Ir aplams sabiedrībā valdošais priekšstats par jaunatni kā par saulaino nākotni."
Tieši provocēt skolēnus domāt arī ir viens no diviem "Delnas" skolēnu izglītošanas programmas mērķiem. Lai jaunieši izanalizē, piemēram, kurš tad īsti cieš no tā, ja kāds no sabiedrības locekļiem izvēlas maksāt kukuli. Savukārt otrs mērķis ir: pārliecināt jauniešus, ka jebkurš cilvēks individuāli var kaut ko mainīt šai sabiedrībā – katra rīcība, katra izvēle izraisa konkrētas sekas. "Šobrīd valstī ir problēmas, taču tā vietā, lai nemitīgi gaustos par to, cik valsts un valdība ir slikta, mums ir jāiedvesmo jaunieši, jāpagriež to skatiens citā virzienā. Pašreizējo situāciju ir iespējams mainīt kaut vai ar to vien, ka cilvēks izvēlas maksāt nodokļus un ka par novērtiem korupcijas gadījumiem ziņo attiecīgajām valsts institūcijām," viedokli pauž L. Stafecka, kura nelolo ilūzijas, ka "Delnas" darbs nesīs tūlītējus augļus. Taču viņa uzskata, ka jebkurš mazais darbs ir mērķtiecīgs un vajadzīgs solis ceļā uz labāku sabiedrību nākotnē.
UZZIŅAI:
Jauniešu NVO konkursa "Jaunieši var!" labākie projekti:
- Vaiņodes jauniešu biedrība "4U" īstenos projektu "Mācāmies uzklausīt, mācāmies sadarboties!" – plānots veidot sadarbības modeli starp novada domi un sabiedrību tai aktuālu jautājumu risināšanā.
- Mārupes biedrība "Jauniešu ideju darbnīca" strādā pie projekta "Ceļazīme – jaunatnes politika Mārupē!" – iecerēts veidot jaunatnes politiku Mārupes novadā un veicināt jauniešu un pašvaldības sadarbību.
- Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas komiteja uzsākusi projektu "Ieskaties Liepājā!" – mērķis ir radīt jauniešos interesi par Liepājā notiekošajiem politiskajiem procesiem un pievērst politiķu uzmanību jauniešu vajadzībām un viedoklim.
- Saldus jauniešu domes "Es un mēs" projekts ir "Gribu zināt! Gribu saprast!" un ar tā starpniecību plānots veicināt Saldus novada pagastu jauniešu aktivitāti, veidojot viņu pilsonisko apziņu, piedāvājot iespēju izpētīt sava pagasta un novada pašvaldības darbību.
