Projektu "Aktīvā Rīga!" organizācija sāks ar jaunu biedru piesaisti savam pulkam – lai apzinātu potenciālos nācējus, biedrība Rīgas skolās aptaujās bērnus un vecākus. "Nu jau pagājuši septiņi gadi, kopš uzsākām strādāt, un no sākotnējiem 200 vecākiem, kas atsaucās un piekrita iesaistīties pēc toreizējās anketēšanas, tagad palikuši vairs 30. Daudziem mūsu kādreizējiem dalībniekiem bērni skolu jau pabeiguši un tāpēc šis jautājums viņiem nav aktuāls," stāsta "Vecāki Rīgai" valdes priekšsēdētājs Gunārs Bergmanis. Viņš skaidro, ka papildu mammas un tēti ir nepieciešami, lai darbs būtu efektīvs – reidošanas dienās – piektdienās – vienlaikus katrā Rīgas rajonā jānodrošina pa vecāku vienībai centrā, Latgales priekšpilsētā, Vecmīlgrāvja apkaimē, Juglas apkārtnē un divas Pārdaugavā. "Ja kādas vienības trūkst, nākas pārvietoties, piemēram, no centra uz Pārdaugavu, un tas jau ir laikietilpīgi un arī darbs vairs nav tik intensīvs un auglīgs," teic G.Bergmanis.
Bīstamākā – Centrālā stacija
Viens no anketēšanas mērķiem ir arī noskaidrot bērnu un jauniešu iemīļotākās pulcēšanās vietas un draudīgākos apvidus galvaspilsētā. G.Bergmanis gan atzīst, ka viņam tāpat esot skaidrs, kas darāms – reidu laikā jāapstaigā spēļu zāles un interneta klubi, kur naktīs bez pieaugušo uzraudzības un bez dokumentiem mēdz uzturēties klaiņojošie un tostarp arī iereibušie nepilngadīgie. It īpaši nomalēs, kur, pēc G.Bergmaņa novērojumiem, ir mazāka policijas uzraudzība. Tieši interneta zāles iepriekšējos gados arī ir bijušas viens no regulārajiem vecāku apmeklējuma mērķiem, jo tolaik tikai retajam mājās bija piekļuve digitālajai videi un dažkārt bērni un jaunieši šādās iestādēs uzturējās pat cauru nakti. Savukārt skolēni narkotiku reibumā lielā skaitā bija sastopami nakts klubos, kā "La Rocca" un "Salamandra". Taču kā pašu bīstamāko vietu saistībā ar jauniešiem G. Bergmanis nosauc Centrālo staciju, kur konstatējami visdažādākie pārkāpumi un kur ir arī visgrūtāk skolēnus uzraudzīt – viņu ir ārkārtīgi daudz.
Atļauts vien moralizēt
"Pašlaik organizācija strādā pie tā, lai vairākiem vecākiem būtu policista palīga apliecība. Šāds statuss ļaus mums prasīt skolēniem uzrādīt dokumentus un pārkāpuma gadījumā likt tiem uzrakstīt paskaidrojumu," stāsta "Vecāki Rīgai" vadītājs un piebilst, ka vienīgās organizācijas biedru tiesības līdz šim esot bijušas moralizēt un "pakratīt ar pirkstu". Aizturēšana būtu bijusi pretlikumīga, tāpēc smagāku pārkāpumu gadījumos saukta policija. Līdz tā ieradusies, jaunieši paguvuši aizbēgt. Gadījumos, kad vecāki reidojuši kopā ar Valsts policiju vai Rīgas Pašvaldības policiju, skolēni pamanījās aizlavīties, kamēr citiem pārkāpumā pieķertajiem inspektors rakstījis protokolu, jo šis process ir laikietilpīgs.
"Kā pašu bīstamāko vietu saistībā ar jauniešiem min Centrālo staciju"
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Nepilngadīgo prevencijas nodaļas vecākā inspektore Sarmīte Dubava atzinīgi vērtē līdzšinējās "Vecāki Rīgai" aktivitātes, kas esot bijusi laba palīdzība likumsargu darbā. Pateicoties vecāku rosībai, slēgti vairāki interneta klubi, kuros bieži tika konstatēti ar nepilngadīgajiem saistīti pārkāpumi: "Atšķirībā no policistiem organizācijas biedri var iekļūt jebkurā iestādē. Interneta klubu un spēļu zāļu durvis likumsargiem bieži vien ir slēgtas, jo darbinieki jau laikus pamanījuši mūsu formas," par sabiedriskās organizācijas lietderību saka S. Dubava. Tūlīt arī piebilst, ka organizācijas lēmums atsākt aktīvo darbību policijai ir laba ziņa tieši šobrīd. Lai gan reidu skaits Rīgas ielās nav mazāks salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, tomēr apjoms ir sarucis preventīvajām patruļām, par kādām saucami vecāku īstenotie un plānotie reidi.
Mammas un tēti ir labs paraugs
Fakts, ka vecāku pūliņi ir devuši taustāmus rezultātus, arī kalpojis par galveno stimulu atsākt projektu "Aktīvā Rīga!" – saka G. Bergmanis. Viņaprāt, veiksmīgākie ir bijuši pasākumi pret smēķēšanu. Ne vien kopīgā reidošana kopā ar policiju pa Rīgas skolām, tvarstot pie mācību iestādēm smēķējošus nepilngadīgos un liekot tiem rakstīt paskaidrojumu, bet arī "Vecāki Rīgai" sadarbībā ar dažādām citām organizācijām un Rīgas Atkarības profilakses centru kopīgi rīkotie izglītojošie un informatīvie pasākumi. "Pirms diviem gadiem mēs apbraukājām skolas ar CO (tvana gāze) mērītājiem izelpā – organismā tā nonāk ar cigarešu dūmiem un izraisa dažādas smagas saslimšanas. Daļa skolēnu, kuri testēja savu izelpu un uzzināja tvana gāzes apjomu tajā, pēc pasākuma atmeta smēķēšanu un nāca mums klāt, teikdami paldies par iespēju uzzināt, kādu reālu ietekmi cigaretes atstāj viņu organismā," atceras G. Bergmanis.
"Nepagāja ne desmit minūtes, kā katrai rokā bija pa cigaretei. Deva gan jaunāki puiši, gan vīrieši gados."
Vecāku līdzdalība jauniešu izglītošanā par atkarību izraisošo vielu lietošanu ir ārkārtīgi svarīga – viedokli pauž Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas Apmācību un informācijas sektora vadītāja Inga Dreimane. Viņasprāt, skolēniem ir lielāks stimuls atteikties no kaitīgajām vielām, ja uz to mudina ne vien skolotāji un speciālisti, bet arī viņu vecāki: "Mammas un tēti ir skolēnu tuvākie cilvēki, un ir svarīgi, ka viņi spēj atklāti un aktīvi paust savu nostāju, vienlaikus rādot savu pozitīvo paraugu."
Trūkst alternatīvas nodarbes
G. Bergmanis pārliecināts, ka smēķētāju skaits jauniešu vidū saruktu, ja sabiedrības attieksme nebūtu tik vienaldzīga un bezatbildīga, kāda tā ir tagad. Būdams skolotājs Rīgas 3. ģimnāzijā, viņš no sarunām ar skolēniem zina, ka cigaretes tie bez problēmām var iegādāties Rīgā kioskos un tuneļos. Arī pats viņš ne reizi vien redzējis, kā paša audzēkņiem tirgo tabaku, nejautājot personu apliecinošus dokumentus. Turklāt cilvēki uz ielas dod smēķus bez mazākajiem sirdsapziņas pārmetumiem: "Nesen pieķēru savas skolas 9. klases meitenes pīpējam. Prasu: kur dabūjāt? Viņas saka – iedeva uz ielas. Es neticēju un teicu, lai viņas parāda. Tad nu meitenes gāja pa Grēcinieku ielu virzienā uz staciju un nepagāja ne desmit minūtes, kā katrai rokā bija pa cigaretei. Deva gan jaunāki puiši, gan vīrieši gados," piemēru min G. Bergmanis un piebilst, ka daudziem arī vecāki ir pamudinošs paraugs – jo mājās smēķē.
"Manā audzināmajā klasē septiņiem skolēniem ir aizbraukuši vecāki."
Vēl viens nozīmīgs kavēklis darbā ar jauniešiem ir nespēja piedāvāt klaiņošanai alternatīvu. G.Bergmanis secinājis, ka ne jau tie skolēni, kuri nopietni nodarbojas ar mūziku, sportu vai citām aktivitātēm, iet pavadīt laiku uz ielām un smēķē, un lieto alkoholu, bet tie, kam pietrūkst aizraujošu nodarbju. Lielākoties tās ir par maksu, un vecāki nevar atļauties, it sevišķi šobrīd.
Ekonomiskā krīze nav nākusi par labu bērnu labklājībai arī tāpēc, ka daļa vecāku devušies prom peļņā, atstājot atvases vienas. "Manā audzināmajā klasē septiņiem skolēniem ir aizbraukuši vecāki. Piemēram, viens no viņiem ir atstāts vecākās māsas – devītās klases audzēknes – un vecmāmiņas uzraudzībā. Aizbildniecība nav nokārtota, un tāpēc nav neviena, kuram prasīt par bērnu un viņa rīcību atbildību. Nav neviena, kas viņu audzina un pieskata," stāsta G.Bergmanis.
Pašlaik sabiedriskā organizācija "Vecāki Rīgai" raksta projektu Rīga domes "Drošības fondam", lai saņemtu finansējumu aktivitāšu īstenošanai. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem sabiedriskajai organizācijai sponsoru nav. Līdztekus reidiem Rīgas ielās un pretsmēķēšanas pasākumiem plānots arī uzmanīt un regulēt auto satiksmi uz gājēju pārejām pie skolām – gādāt, lai ielas šķērsošana skolēniem būtu droša.
