„Transparency International” pētījums šogad aptvēra 180 valstis, kuru vidū Latvija ieņem 56. vietu. Vietas tiek noteiktas atbilstoši punktu summai, kas savukārt tiek iegūta vairāku aptauju rezultātā. Latvijas KUI noteikšanai šogad tika izmantotas sešas aptaujas, kurās kā respondenti galvenokārt piedalījās augsta līmeņa uzņēmēji, politiķi, valsts pārvaldes darbinieki un citas ekonomikas un politikas jautājumos kompetentas personas.
KUI amplitūda sniedzas no 0 līdz 10 punktiem, kas ir visaugstākais teorētiski iespējamais rādītājs. Latvija pētījumā pirmo reizi piedalījās 1998. gadā, saņemot 3,4 punktus, pērn mūsu valsts KUI bija 5 punkti, bet šogad saņemti 4,5 punkti. Tādējādi konstatējams rezultātu kāpums par 1,1 punktu, salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem, bet vienlaikus arī kritums par 0,5 punktiem attiecībā pret pērnā gada rādītāju.
"56. vietu Latvija dala ar Malaiziju, Namībiju, Samoa un Slovākiju. Lietuva ieņem 52. vietu, bet Igaunija ierindojusies augstajā 27. vietā."
Latvijas šā gada KUI pirmām kārtām būtu vērtējams salīdzinājumā ar citu valstu rezultātiem. Saraksta pirmajā vietā ierindojusies Jaunzēlande ar 9,5 punktiem, tādējādi pārspējot mūsu valsts rezultātu vairāk nekā divas reizes. Savukārt neapskaužamo 180. vietu ieņem Somālija, kuras KUI atbilst vien 1,4 punktiem. Saraksta 55. vietā ierindojusies Dienvidāfrikas Republika, bet 56. vietu Latvija dala ar Malaiziju, Namībiju, Samoa un Slovākiju. Lietuva ieņem 52. vietu, bet Igaunija saskaņā ar pētījuma rezultātiem korupcijas izskaušanas jomā Baltijas kaimiņus krietni apsteigusi, ierindojoties augstajā 27. vietā. Visnotaļ skumjas noskaņas raisa arī fakts, ka Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijai tikusi 22. vieta, aiz sevis atstājot vien Itāliju, Bulgāriju, Grieķiju un Rumāniju.
Kas ietekmē indeksa izmaiņas
Protams, jāņem vērā, ka KUI atspoguļo vien korupcijas uztveri, nevis objektīvus rādītājus, kas varētu būt, piemēram, notiesājoši tiesu spriedumi attiecīgas kategorijas kriminālprocesos. Tāpat būtiski, ka aptaujas neatspoguļo visas sabiedrības viedokli, tomēr arī jau minētā respondentu loka skatījums neapšaubāmi pelna ievērību. Jo īpaši tāpēc, ka vairumā gadījumu korupcijai labvēlīga vide rodas tieši politikas, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes darbības saskarsmes punktos.
"Korupcijai labvēlīga vide rodas tieši politikas, uzņēmējdarbības un valsts pārvaldes darbības saskarsmes punktos."
Kā norāda Sabiedrības par atklātību „Delna” direktore Laura Miķelsone, korupcijas uztveri sabiedrībā neapšaubāmi ir ietekmējusi, piemēram, augstu Rīgas domes amatpersonu aizturēšana. Tas nozīmē, ka „skaļi” kriminālprocesi pazemina valsts KUI, bet vienlaikus arī liecina par aktīvu darbību korupcijas apkarošanā. Zīmīgs ir Latvijas KUI kāpums par 1,4 punktiem 2002. gadā, kas atbilst laika periodam, kad tika izveidots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tas liecina par sabiedrības pozitīvo vērtējumu minētās iestādes izveidošanai, savukārt indeksa pazemināšanās šogad varētu būt skaidrojama tieši ar daudzo korupcijas lietu nonākšanu atklātībā. Tādējādi var pieņemt, ka nākamā gada KUI ievērojami ietekmēs, piemēram, nule izvērsies skandāls ap iespējamo korupciju Bērnu slimnīcas būvniecībā.
Sabiedrības attieksme – neviennozīmīga, bet cerīga
Nav šaubu, ka krīzes laikā korupcijas riski ievērojami paaugstinās. Tas skaidrojams ar finansējuma samazināšanos, kas saasina cīņu par dažādiem valsts un pašvaldību pasūtījumiem. Jāņem vērā, ka KUI izstrādes ietvaros jēdziens „ korupcija” tiek definēts kā publisko resursu ļaunprātīga izmantošana privāta labuma gūšanai, piemēram, kukuļdošana valsts amatpersonām publisko iepirkumu jomā, kā arī valsts līdzekļu izšķiešana. Tāpēc pirmām kārtām tieši uzņēmēji ir ieinteresēti korupcijas apkarošanā, kuras mērķis ir nodrošināt brīvā tirgus principiem atbilstošu konkurenci visos tautsaimniecības sektoros. Secināms, ka pētījuma respondenti faktiski pauduši negatīvu attieksmi pret korupciju, kas ļauj cerēt uz uzņēmēju atbalstu KNAB un citu korupcijas apkarošanas iestāžu darbībai.
"Indeksa pazemināšanās šogad varētu būt skaidrojama tieši ar daudzo korupcijas lietu nonākšanu atklātībā."
Taču sabiedrībā novērojamas arī tendences, kas raisa bažas. Tā Sabiedrības par atklātību „Delna” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne, viesojoties Latvijas skolās un stāstot skolēniem par korupciju, konstatējusi, ka daudziem jauniešiem korupcija šķiet pieļaujama un attaisnojama, ja to praktizē, lai atbalstītu savu ģimeni. Tas nepārsteidz, jo jauniešu dzīves uztvere un morālās vērtības veidojas vecāku ietekmē, un nav šaubu, ka koruptīvās attiecībās iesaistās galvenokārt tieši ekonomiski aktīvā sabiedrības daļa, kurai ir piederīgs vairums pašreizējo vidusskolēnu vecāku.
Minētie fakti satrauc, tomēr pesimisms nebūtu vietā, jo pozitīvi vērtējama ir sabiedrības gatavība par korupciju runāt. Tādējādi arī KUI vērtējams kā brīdinājuma signāls un vienlaikus ir arī zīme, ka vēlamies pārmaiņas. Tas ļauj cerēt, ka turpmākajos gados Latvija tuvosies Jaunzēlandes, nevis Somālijas standartiem.
